Pēdējos 17 savas profesionālās karjeras gadus esmu pavadījis aizsardzības nozarē. Tai skaitā arī aktīvi esmu pievērsies investēšanai šīs nozares uzņēmumos. Sekojot līdzi aktualitātēm un izpratnes maiņai par aizsardzību, varu teikt, ka pašlaik globāli ļoti pietrūkst gan patiešām īstu inovāciju, gan investoru, kas ne tikai vārdos, bet arī darbos būtu gatavi atbalstīt šo sarežģīto jomu.
Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Eiropas valstīm ir atšķirīga attieksme pret aizsardzību. Attiecīgi atšķiras arī izpratne par draudu līmeni. Piemēram, Baltijas valstis, arī Polija, atrodas tuvu Krievijai, tāpēc šīs valstis labāk apzinās militārā konflikta draudus. Pārmaiņas globāli notika pēc Krievijas iebrukuma Krimā 2014. gadā. No tā brīža gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstu aizsardzības budžets ir tikai palielinājies. ASV absolūtajos skaitļos vienmēr ir investējusi vairāk nekā Eiropa, taču laika posmā no 2014. līdz 2021. gadam tieši šī atšķirība samazinājās par 20%, jo ES sāka investēt vairāk.
ASV priekšā arī inovāciju jomā
Iebrukums Krimā arī bija atskaites punkts, no kura varam sākt runāt par inovācijām aizsardzības nozarē. ASV tieši 2014. un 2015. parādījās pirmā iniciatīva – Eksperimentālā aizsardzības inovācijas vienība par aizsardzību atbildīgā valsts sekretāra vadībā. Tā sāka meklēt kopīgus risinājumus sadarbībā ar Silīcija ieleju. Šeit ir vērts piebilst, ka tieši Silīcija ieleja 50., 60. un 70. gados jau saņēma lielu finansējumu no ASV aizsardzības budžeta, kas lika pamatus tās vēlākai kā tehnoloģiju mekas attīstībai.
Eiropa aizsardzības inovāciju attīstībā vairākus gadus atpaliek no ASV. Viens no būtiskākajiem iemesliem – investori nav pārāk aktīvi investēšanā aizsardzības nozares uzņēmumos. Ja ASV darbojas 33 aktīvi iespējkapitāla fondi ar fokusu vai vismaz daļu no fokusa uz aizsardzības nozari, Eiropā mēs esam vienīgie. Ir daudzi investori, kuri runā par nepieciešamību investēt, bet reāli to nedara.
Pēdējā laikā arī novēroju maldīgu priekšstatu izplatīšanu par aizsardzību. Ir tādi iespējkapitāla fondi, kas pēkšņi ir paziņojuši, ka viņus interesē aizsardzība. Viņi, piemēram, ir atraduši tehnoloģiju savā portfolio, ko varētu nosaukt par duāla pielietojuma tehnoloģiju. Ilgtspējas jomā mēs šādu pieeju saucam par zaļmaldināšanu. Šis ir līdzīgi, tikai aizsardzības jomā. Izpratnes trūkums par aizsardzības tehnoloģijām met ēnu uz aizsardzības sektoru kopumā.
Lodes un bumbas jau ražo
Aizsardzības inovāciju sektorā patlaban ienāk daudz jaunu uzņēmumu. No vienas puses, tas ir labi. No otras – esmu sastapis lielu daudzumu uzņēmumu, kas ir apņēmušies būvēt nākamo dronu superuzņēmumu vai radīt nākamo zemu izmaksu dronu. Viņi fokusējas uz tām jomām, kur tirgū jau ir piedāvājums un darbojas uzņēmumi, kas jau risina konkrēto izaicinājumu, nevis rada kaut ko patiešām jaunu.
Vēl viena problēma ir tie Eiropas uzņēmumi, kas apgalvo, ka viņi būs nākamie, kuri uzbūvēs tādu pašu biznesu, kā citur pasaulē, tikai tas notiks Eiropā. Tas nav iespējams. Nebūs tāda viena Eiropas līmeņa aizsardzības tehnoloģiju čempiona, kurš būtu identisks tam, kāds ir ASV.
Līdz ar to mans ieteikums uzņēmējiem, par ko runājām arī jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē TechChill, ir pievērsties tiešām neatrisinātu problēmu risināšanai. Ir nepieciešama oriģinalitāte.
Mēs šobrīd lūkojamies pēc tā, kas atbilst neapmierinātai vajadzībai vai arī pēc kaut kā patiešām transformējoša gala lietotājiem, kuri šajā gadījumā ir karavīri, lai viņi fiziski daudz labāk varētu stāties pretī ienaidniekam. Aizsardzība nav tikai par lodēm un sprāgstvielām. Tās arī, protams, ir vajadzīgas, taču tās jau ražo un piegādā citi aviācijas un aizsardzības nozarē strādājoši uzņēmumi. Aizsardzība ir par iespēju karavīriem izdzīvot un labāk pretoties, kā arī labāk pārraudzīt konfliktsituācijas jeb izlūkot. Un tad vēl ir aktuāli dažādi līdzekļi, kas jau saknē novērstu iespēju agresīvai rīcībai. Tas izglābs visvairāk dzīvību.
Militārā pieredze – vai obligāta?
Bieži parādās jautājums par militāras pieredzes nepieciešamību. Gan uzņēmuma, gan investora pusē. Ja mēs paskatāmies uz labākajiem uzņēmumiem un fondiem ASV un Eiropā, ir skaidri redzams, ka vismaz viens uzņēmuma līdzdibinātājs vai viens no pirmajiem tā darbiniekiem ir ar pieredzi aizsardzības jomā. Tas pats attiecas uz iespējkapitāla fondiem, kad vismaz viens partneris ir ar pieredzi aizsardzības jomā.
Nedomāju, ka militāra pieredze, iesaistoties aizsardzības inovāciju radīšanā, ir obligāta, taču tā ir ļoti vēlama. Pieredze var būt dažāda – gan dienests armijā, gan vienkārši darbs valsts militārajās struktūrās. Protams, ne visi tie, kuri ir bijuši armijā, ir noderīgi arī biznesa idejas attīstīšanā. Bet, ja pats esi bijis gala lietotājs, tas iedod citādāku perspektīvu un konkurences priekšrocību. Ir arī vajadzīgais kontaktu loks un izpratne par to, kas ir patiešām nepieciešams. Un ir zināšanas, kam ir nauda un kurš ir lēmuma pieņēmējs. Vienīgais, kas vēl šim komplektam ir jāpievieno – ambīcijas. Aizsardzības tehnoloģiju gadījumā jau no paša sākuma ir jābūt gatavībai risinājumu mērogot visā Eiropā.
Autors ir pirmā Aizsardzības tehnoloģiju iespējkapitāla fonda MD One Ventures partneris
Pagaidām nav neviena komentāra