Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Par vienu no pēdējo nedēļu karstākajiem ziņu tematiem kļuvuši atkārtotie centieni saprecināt jeb apvienot divus lielus, vadošus, daļēji valsts īpašumā esošus tehnoloģiju un sakaru uzņēmumus – LMT un Tet. Taču interesantāks par to, kas pateikts, ir tas, kas šajā jautājumā ticis noklusēts. Kas slēpjas aiz tādu mazliet abstraktu vārdu kā “sinerģija” un “efektivitāte” priekškara? Un kādus riskus varētu nest šo divu uzņēmumu apvienošana?
“Iznīcinām konkurenci, lai viss kļūtu dārgāk!”
19. jūlijā Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks Rīta Panorāmai sacīja, ka Tet šobrīd “ļoti bezjēdzīgi konkurē” ar LMT. Tomēr konkurence starp diviem lielākajiem operatoriem Latvijā nekad nevar būt bezjēdzīga. Apgalvojums, ka šāda konkurence ir bezjēdzīga, neņem vērā, ka tikai konkurence liek uzņēmumiem uzlabot savus pakalpojumus un saglabāt pievilcīgas cenas. Mazāku operatoru apvienošanās nav pamatojums tam, ka arī diviem lielākajiem operatoriem būtu jāapvienojas, bet gan pierāda, ka jau tagad konkurenti nespēj dabiskā ceļā augt un attīstīties.
