Kas to būtu domājis, ka Francija ir tik pārsteigumu pilna? Pat prezidenta Emanuela Makrona partijas biedri nebija gaidījuši viņa 9. jūnija paziņojumu par parlamenta atlaišanu. Pēc vēlēšanu pirmās kārtas 30. jūnijā likās, ka piepildīsies daudzu prognozētais sliktākais variants, jo ksenofobiski labējās Marinas Lepēnas partija ieguva 33%, un likās, ka galvenais jautājums ir vienīgi – vai viņi saņems absolūto vairākumu parlamentā? Taču pēc svētdien, 7. jūlijā, notikušās vēlēšanu otrās kārtas Lepēnas partijas bija palikusi trešajā vietā. To apsteidza gan tikai pirms vēlēšanām uz ātru roku izveidotā dažādu kreiso partiju bloks ar nosaukumu Jaunā tautas fronte, gan ar Makronu saistītie liberāļi.
Pēc Makrona negaidītā lēmuma atlaist parlamentu Pauls Raudseps Ārskatā runāja ar vēsturnieci un Francijas politikas vērotāju Unu Bergmani, tagad pēc vēlēšanu otrās kārtas ir dabiski atkal vērsties pie Unas pēc skaidrojuma par Francijā notiekošo. Pauls ar Unu pārrunā arī Lielbritānijas vēlēšanu rezultātus, kuri gan bija pilnīgi prognozējami, kā arī Vašingtonā šonedēļ notikušo NATO samitu, kurā atzīmēja pasaule sekmīgākās militārās alianses 75 pastāvēšanas gadus un solīja pastiprināt atbalstu Ukrainai. Viņi arī diskutē par šobrīd ASV politikā karstāko jautājumu - vai Džo Baidenam būtu jāļauj kādam citam demokrātam kļūt par partijas kandidātu ciņā pret Donaldu Trampu par prezidenta amatu?
