Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Šā gada pavasarī tika publiskots Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta (domnīcas LaSER) pētnieku Dauņa Audera un Ulda Spura sagatavotais pētījums Latvijas nākotnes scenāriji, ieskicējot iespējamās pārvērtības un pārmaiņas mūsu valstī līdz 2040. gadam.
Pētnieki secinājuši, ka “Latvijā ir starptautiski pozitīvi un pat salīdzinoši augsti novērtēta politiskā sistēma un birokrātiskās institūcijas”, savukārt, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, “Latvijā ir ilgstoši stagnējoša ekonomiskā sistēma, kas jau tagad būtiski atpaliek no tuvākajiem kaimiņiem”. Sabiedrībai un jo īpaši uzņēmējiem tiek piedāvāti četri Latvijas attīstības un izaugsmes scenāriji: Baltijas tīģeris, Ziemeļvalsts Latvija, Gurdenā Latvija un Vientuļā Latvija. Pirmajā scenārijā ieskicēta virzība uz lielāku kapitālismu, dinamiska izaugsme, kopēja Baltijas integrācija un valsts piedāvāto bezmaksas pakalpojumu klāsta samazināšana. Otrais scenārijs paredz virzību uz Skandināvijas labklājības modeli, valstij saglabājot piedāvāto bezmaksas pakalpojumu klāstu. Trešais scenārijs paredz, ka mūsu valsts attīstība turpināsies tāpat kā līdz šim. Ceturtais scenārijs ietver prognozi, ka ar laiku visām pašreizējām valsts funkcijām resursu nepietiks un no tām būs jāatsakās bez dinamiskas izaugsmes. Ja jau mums ir tik labas birokrātiskās institūcijas, kāpēc tik ļoti stagnējam?
Lai kļūtu par tīģeri, jāsāk ar izglītību
Lai kļūtu par Baltijas tīģeri, ja, protams, to vispār vēlamies, vispirms jāsāk ar izglītību. Tas nenozīmē, ka nav jārevidē un jāefektivizē arī daudzas citas jomas, tomēr izglītība būtu jāsakārto vispirms, lai varētu veicināt jebkādu attīstību Latvijā. Jau tikšanās laikā ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem 2024. gada maijā Zināšanu ekonomikas padomes pārstāvji norādīja uz būtiskākajiem mājasdarbiem, kuri steidzami jāveic, lai ļautu izglītības sistēmai veikt tās funkcijas, ko no tās sagaida pozitīvām pārmaiņām atvērta sabiedrība.
Tādējādi pirmais mājasdarbs, kas sadarbībā ar nozarēm un, uzklausot iesaistītās puses, jāveic, ir jāmazina birokrātija akreditācijas licencēšanas procesos. Pašreizējā kārtība paredz, ka augstskolu tipoloģijas novērtēšana, zinātniskās institūcijas statusa novērtēšana un institucionālās akreditācijas process notiek atsevišķi (nemaz nerunājot par to ilgumu), taču to būtu lietderīgi apvienot vienā – vairāk autonomi uzticēties augstskolām, padarot šo sistēmu kontrolētu, bet elastīgāku.
Otrs mājasdarbs – ir jāatsakās no profesijas standartu garā cikla saskaņošanas un ieviešanas un jaunu profesijas standartu izveides procesa. Šobrīd tas ir smags, garš, laiku patērējošs un neatbilstošs tam, kas notiek darba tirgū. Prasības darba tirgū attiecībā uz profesijām mainās nepārtraukti, līdz ar to profesiju maiņa ir ļoti nepieciešams, bet ļoti sarežģīts process, un joprojām esam iestrēguši birokrātiskā režīmā.
Trešais jautājums ir saistīts ar mikrokvalifikāciju ieguvi (lielāks kā viens kurss, bet mazāks kā pilna grāda studiju programma, uzsvars uz reālu pielietojamību darba tirgū) un sasaisti ar darba tirgu – tas jāvirza pēc iespējas ātrāk, jo darbaspēks nepieciešams jebkurā nozarē.
Ceturtais – nepieciešamība fokusēties uz profesionālo izglītību, pieaugušo izglītību un mūžizglītību. Tas ir vēl viens virziens, kā veicināt arī bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, pārkvalificēšanos un, iespējams, arī ar imigrācijas politiku, lai spertu soli pretī tiem, kuri ir izbraukuši no valsts.
Mums jābūt daudz ātrākiem!
Līdz ar mākslīgā intelekta aizvien straujāku ienākšanu ikdienas dzīvē ir skaidrs, ka jābūt citām metodēm, kā sadarbojamies dažādos veidos gan zināšanu pārnesē, gan pieredzes apmaiņā, gan jaunuzņēmumu dibināšanā, gan biznesa ideju inkubēšanā – šis ir nākotnes jautājums, lai varētu šādu izglītību sniegt gan jauniešiem, gan citiem, kuri mācās (piemēram, Turībā līdz 65 gadiem).
Pašlaik gan akreditēšanas standarti, gan jaunu programmu licencēšana, gan pat programmu nosaukuma maiņa ir birokrātisks un ilgs process. Mums ir jābūt daudz ātrākiem, darba tirgus prasībām pielāgotiem. Kļūstot ātrākiem un efektīvākiem, mēs varam domāt arī par nākamo ļoti svarīgo soli – izglītības eksportu, vienotas izglītības platformas pozicionēšanu Eiropā un pasaulē. Šis ir līdz galam neizmantots potenciāls, ar kuru mēs varētu krietni vairāk gan nopelnīt, gan parādīt pasaulei, ka varam kļūt par izglītības Meku. Viesojoties citu valstu augstskolās, ir redzams, ka mūsu augstskolas nebūt nav tās sliktākās. Samazinot daudzas birokrātiskās procedūras, varam spert vēl tālejošākus un Latvijas ekonomikai ļoti svarīgus soļus.
Mācīt efektīvi vadīt procesus – jau studijās
Mums ļoti trūkst profesionālu vadītāju un cilvēkresursu publiskajā pārvaldē ar prasmēm un izpratni ekonomikā un cilvēkresursu vadībā. To varu apgalvot, šobrīd darbojoties vienlaikus gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Reālistiskas izglītības iegūšana un zināšanu pielietošana ir viens no risinājumiem Latvijas attīstības veicināšanai.
Tāpēc, darot to, kas ir pašu spēkos, biznesa augstskola Turība ir pilnveidojusi maģistra studiju programmu “Publiskā pārvalde” atbilstoši labas biznesa prakses un pārvaldības principiem, piedāvājot apgūt biznesa domāšanas principus arī publiskās pārvaldes vadībā un procesos. Šis ir vēl viens veids, kā veicināt izglītību un tās pienesumu birokrātisko procesu mazināšanā. Ir nepieciešama biznesa domāšana publiskajā sektorā/valsts pārvaldē.
Domnīcas LaSER pētījums Latvijas nākotnes scenāriji, kā arī citi jau iepriekš veikti pētījumi skaidri iezīmē problēmas saistībā ar funkciju dublēšanos ministrijās, pārmērīgu birokrātiju, izglītības un izpratnes tūkumu par vadību un tās procesiem, tātad nepieciešamību pēc profesionālas vadības un efektivitātes valsts pārvaldē. Atbildot uz jautājumu, kā ieviest biznesa domāšanu valsts pārvaldē, atbilde skanētu šādi – piedāvājot tādu izglītību, kas ir reālistiska, atbilstoša darba tirgus prasībām un vērsta uz saimniecisku darbību un attīstību valsts labā.
Autore ir biznesa augstskolas Turība rektore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētāja
