Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja Great Wall Motor un tā zīmola Ora ienākšana Latvijā. Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?
Ora ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga
Ora salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas Ora automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši Tesla Model Y reģistrētas 29 jaunas automašīnas. Ora ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas Ora automašīnas, otrajā vietā ierindojot Škoda Enyaq ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām.
Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un pašlaik ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.
Cena ir būtisks arguments, kas Ķīnai ļauj konkurēt ar Eiropas ražotājiem plašākā tirgū – mūsu novērojumi liecina, ka izmaksu starpība Ķīnā ražotiem jauniem elektroauto ir par 10 000 – 15 000 eiro mazāka nekā Eiropas ražotāju piedāvājumā. Jau pērn gandrīz piektā daļa jeb 19,5% no Eiropā pārdotajiem elektroauto bija ražoti Ķīnā, un līdz gada beigām šis skaitlis varētu sasniegt jau 25%.
Jāpiebilst gan, ka nupat Eiropas Savienība nolēma palielināt importa tarifus Ķīnā ražotajiem elektroauto robežās no 17,4% līdz 38% līdzšinējo 10% vietā, un, visticamāk, tas ietekmēs arī automašīnas gala cenu.
Lietuvā un Igaunijā pieprasījums mazāks
Viens no Ora veiksmes stāsta iemesliem ir arī sadarbība ar oficiālo pārstāvi Latvijā, kas nodrošina ne tikai auto tirdzniecību, bet arī apkopes centra pakalpojumus. Pašlaik citiem Ķīnas elektroauto zīmoliem, kā arī citiem pietiekami populāriem elektroauto zīmoliem šādu pārstāvniecību Latvijā nav. Tas nav mazsvarīgs faktors, jo klients, iegādājoties jaunu automašīnu, vēlas būt drošs, ka tai būs iespējams veikt nepieciešamo apkopi tepat uz vietas.
Šis, visticamāk, ir galvenais iemesls, kāpēc Ora veiksmes stāsts nav transformējies kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kur šī zīmola automobiļiem nav oficiālā pārstāvja, kā rezultātā nav drošības sajūtas par iespējām veikt auto uzturēšanu ilgtermiņā. Reģionos ar attīstītu uzlādes tīkla infrastruktūru un plašāku tirgu, piemēram, Skandināvijā popularitāti gūst arī citi Ķīnas elektroauto zīmoli, piemēram, BYD un MG.
Cik var ietaupīt?
Būtisks faktors elektrisko transportlīdzekļu uzturēšanas izmaksās ir elektrības avots. Ja auto īpašniekam ir pieejama sava uzlādes iekārta un ikdienā var veikt uzlādi par tirgus cenu, tad elektroauto uzturēšana uz 1000 kilometriem var izmaksāt par 100 eiro mazāk nekā līdzvērtīgas klases iekšdedzes dzinēja automašīnai. Tāpat elektroauto lietotājiem regulāras auto apkopes ir jāveic retāk nekā iekšdedzes dzinējiem.
Vai Ķīnas klātbūtne Latvijas auto tirgū pieaugs?
Tas, visticamāk, ir tikai laika jautājums, kad Latvijas un Baltijas valstu tirgū sevi pieteiks arī citi Ķīnas ražotāji. Vērā ņemamas izmaiņas Baltijas auto tirgus varētu piedzīvot līdz ar pasaulē lielākā elektroauto ražotāja BYD ienākšanu. Šī ražotāja automašīnu klāsts un atbalsta infrastruktūra ES valstīs ir pietiekami plaša, lai tas būtu ļoti konkurētspējīgs spēlētājs Latvijas auto tirgū.
Pasaules tirgū elektroauto ražotāju konkurence ir ļoti agresīva, kā rezultātā patlaban varam novērot izteiktu elektroauto cenu samazināšanos, turklāt, lai cīnītos ar Ķīnas piedāvātajām cenām, Eiropas auto ražotāji arvien lielāku uzmanību pievērš elektromobiļiem, kas ir cenu kategorijā līdz 35 tūkstošiem eiro. Gribētos domāt, ka iedzīvotāji pašreizējo tirgus notikumu kontekstā būs ieguvēji – jo vairāk ražotāju un pieejamo modeļu Latvijā, jo lielāka iespēja tos iegādāties par konkurētspējīgāku cenu.
Autors ir Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs
