Pret formālismu un ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu

  • Katrīne Pļaviņa-Mika
  • 28.06.2024.
Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Grīziņkalna sporta kompleksā līdzjutēji. Foto - Paula Čurkste, LETA

Publiskajā telpā plaši apspriesti Grīziņkalna apkaimes biedrības centieni panākt naktsmieru apkaimē, kad tur notiek Ghetto Games pasākumi. Rīgas domes ignorētie iedzīvotāju lūgumi nonāca Administratīvā rajona tiesā.

Tiesas ceļā panākts pagaidu regulējums, kurā tiesa noraidījusi biedrības Streetbasket pagaidu aizsardzības lūgumu atjaunot Rīgas domes lēmumu par daļu Grīziņkalna parka nodošanu bezatlīdzības lietošanā jauniešu sacensību Ghetto Games rīkošanai.

Tiesa arī saskatīja juridiskus šķēršļus par Grīziņkalna parka sporta bāzes nodošanu Ghetto Games rīkotājai - biedrībai Streetbasket, bet pašu lietu tiesa pēc būtības skatīs šā gada 17. jūlijā.

Taču esošais tiesas lēmums nav par pasākumu aizliegšanu vai vēršanos pret bērniem.

Tiesa devusi nepārprotamu norādi Rīgas domei, ka tai ir jāatrod veids, kā palīdzēt sadzīvot visiem iedzīvotājiem - gan tiem, kuri grib enerģiskus sporta pasākumus, gan tiem, kuri grib lietot Grīziņkalna parku dienā un baudīt naktsmieru.

Ir skaidrs, ka bērni naktī parkā nesporto. Tomēr naktsmieru traucēja pasākumiem nepieciešamo stalažu jaukšanas troksnis. Stalažu demontāžas troksnis un mūzika, kas tika ierobežota līdz plkst. 23, bija traucējoši iedzīvotājiem pat, ja tas formāli nepārkāpa domes saistošos noteikumus. Savukārt pasākumu laikā pa dienu un līdz vēlam vakaram visā parkā un apkārtnē dārdēja pārmērīgi skaļa mūzika.

Iedzīvotāju lūgumi nodrošināt naktsmieru un Grīziņkalna parka pārējās daļas izmantošanu dienā nebūtu nonākuši tiesā, ja Rīgas domē būtu izvērtētas un līdzsvarotas abu pušu intereses.

Turpretim līdz šim pilsēta rīkojās kā formāls tiesnesis boksa ringā, nostājoties tikai pasākumu rīkotāju pusē un ignorējot iedzīvotāju lūgumus nodrošināt naktsmieru un lietot parku dienas laikā. Tikai pilsētas rokās ir instrumenti abu pušu interešu izvērtēšanai un līdzsvarošanai. Laba pārvaldība šajā gadījumā būtu atrast vidusceļu, kura pamats ir visu skarto rīdzinieku veselības aizsardzības apsvērumi.

Faktiski Administratīvās tiesas lēmums ir pret ilgstošu iedzīvotāju ignorēšanu un formālismu. Pašlaik nav nekādu ierobežojumu publisko pasākumu vai citu norišu trokšņiem, nav ierobežots to laiks. Arī Rīgas pašvaldības policija Grīziņkalnā regulāri atteica kontrolēt troksni. Faktiski iedzīvotāji bija spiesti nepārtraukti pildīt pašvaldības funkciju un cīnīties par savu naktsmieru. Šādi apstākļi nav taisnīgi ne naktsmiera panākšanai, ne jebkurā citā pilsētas ikdienas jomā.

Savukārt, turpinot pagarināt iespēju biedrībai Streetbasket lietot Grīziņkalna parka sporta bāzi Ghetto Games un citu pasākumu organizēšanai bez jaunu apstākļu izvērtēšanas, dome atstāja bez vērības iedzīvotāju intereses. Pilsētas vadībai ir jārēķinās, ka tā pati iegulda apkaimes ielās un parkā, un līdz ar to apkaimē notiek sociālas vides pārmaiņas. Tādēļ ik pa laikam jāpārskata lēmumi, veicinot patīkamu un efektīvu pilsētvidi.

Pilsētas pienākums ir pārskatīt jau esošos normatīvos regulējumus vai izstrādāt jaunus mehānismus, proti, lai nometņu un pasākumu organizatori varētu rēķināties ar noteikumiem, jaunieši varētu pavadīt laiku sportojot un iedzīvotāji varētu izmantot parku dienā un naktīs mierīgi gulēt.

Sorainen sniedz juridisko palīdzību Grīziņkalna apkaimes biedrībai.

 

Autore ir Sorainen biroja zvērināta advokāte

Līdzīgi raksti

Viedoklis Lauris Borodovskis

Latvijai pēdējā iespēja kļūt par līderi kapitāla tirgus digitālajā transformācijā

Blokķēdes tehnoloģija vairs nav nākotne – tā ir realitāte, kas jau tagad maina pasaules finanšu arhitektūru.

Viedoklis Juris Alberts Ulmanis

310 ukraiņu karavīri izglābti un būs vēl

Laiks paveic neiedomājamas lietas. Jau trīsarpus gadus ilgstošais karš Ukrainā valsts austrumdaļā dzīvojošos tik ļoti pieradinājis pie ik dienu dzirdamajiem šāvieniem un sprādzieniem, ka tas kļuvis par ikdienas fona troksni. Cilvēki ir pielāgojuši dzīvi draudīgajiem apstākļiem un turpina ikdienas gaitas pat zinot, ka kuru katru brīdi būs jāmeklē patvērums.

Viedoklis Rasmuss Pētersons

Restorāni kā labklājības spogulis: ko tie atklāj par ekonomiku?

Lai izprastu tautsaimniecības attīstības virzību, ekonomisti visbiežāk paļaujas uz objektīviem rādītājiem – bezdarba līmeni, inflāciju un citiem ekonomikas rādītājiem. Taču ir vēl kāds, bieži vien mazāk pieminēts, bet ļoti jutīgs indikators – sabiedriskās ēdināšanas nozare. Kafejnīcas un restorāni ir kā barometrs, kas uztver ekonomikas svārstības vēl pirms tās atspoguļojas oficiālajā statistikā.

Viedoklis Ģirts Greiškalns

Ūdeņradis – Latvijas enerģētikas un mobilitātes balsts: realitāte un nākotnes virziens

Ūdeņradis nav jauna mode vai tehnoloģisks jaunums. Šī gāze ķīmiskajā rūpniecībā tiek izmantota jau vairāk nekā simt gadus. Taču šodien mēs redzam būtisku pārmaiņu – ūdeņradis no šauras rūpnieciskas nišas kļūst par enerģētikas un transporta nākotnes balstu. Pieaug pielietojumu daudzveidība, un tas, kas vakar vēl bija eksperiments, šodien jau notiek reālos apstākļos arī Latvijā.

Jaunākajā žurnālā