2024_05_kars.jpg
Eiropas Savienības iedzīvotāju vairākums atbalsta Ukrainu, bet tikpat liels ir kārdinājums noslēgt pamieru ar Putinu. Tā liecina sabiedriskās domas aptauja, kas aprīlī veikta visās ES dalībvalstīs pēc raidorganizācija
ARTE pasūtījuma sadarbībā ar vairāku valstu neatkarīgiem medijiem, tajā skaitā žurnālu Ir.
Aptauja liecina par pretrunīgām eiropiešu gaidām — vairākums (62%) uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāstiprina atbalsts Ukrainai, tajā jāturpina sankcijas pret Krieviju (59%).
Taču vienlaikus tikpat daudz piekritēju (63%) ir pamiera slēgšanai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Visdedzīgāk to grib itāļi (76%) un ungāri (74), un tikai četrās ES dalībvalstīs šai pamiera idejai nav sabiedrības vairākuma — Baltijā un Polijā.
«Cilvēki nav starptautiskās politikas eksperti,» komentējot datus, atgādina aptaujas veicēji BVA Xsight. Daudzi vienkārši vēlas kara beigas un nesaprot, ka vienošanās ar Putinu nav reāls risinājums, papildina kāds no mediju sadarbības projekta kolēģiem ar lielu starptautisko pieredzi.
Idejai sūtīt uz Ukrainu savus karavīrus piekrīt 22% eiropiešu. Visaugstākais atbalsts ir Zviedrijā, Somijā un Igaunijā, kur šādi domā vairāk par trešdaļu sabiedrības. Latvijā — 30%.
Vienlaikus Eiropā valda kara priekšnojautas, kas sniedzas ārpus konflikta Ukrainā — 62% uzskata, ka šobrīd pastāv nenovēršama kara draudi Eiropā ar Krieviju.
Visvairāk par to uztraucas poļi un portugāļi (74%), arī igauņi (70%) un somi (67%). Latvijā šādus draudus saskata 60%. Visā ES ir tikai viena valsts, kur par to uztraucas mazāk par pusi iedzīvotāju — Horvātija.
Turklāt mazāk par trešdaļu eiropiešu uzskata, ka Eiropai pašai bez ASV atbalsta pietiek ieroču un cita militārā aprīkojuma, lai aizstāvētos.
Aptauja aptver vēl plašāku jautāmu loku pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas parlamenta vēlēšanām. Tā rāda, ka galvenās problēmas, kas pašlaik uztrauc eiropiešus, ir veselība (41%) un karš (38%), bet trešo vietu ar 24% dala inflācija un vides jautājumi.
Detalizētāk par aptaujas rezultātiem lasi šīs nedēļas žurnālā Ir.
Aptauju veica BVA Xsight pēc raidorganizācijas ARTE pasūtījuma sadarbībā ar Ir un vēl sešiem mediju partneriem — spāņu El País, poļu Gazeta Wyborcza, itāļu Internazionale, grieķu Kathimerini, beļgu Le Soir, ungāru Telex. Aptauja notika no 2024. gada 27. marta līdz 9. aprīlim visās 27 ES dalībvalstīs, kopējā izlase 22 726.
