Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati.[1] Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.
Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Tagad likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.
Latvijā ir gandrīz 900 bankomātu, divu gadu laikā to skaits ir sarucis tikai par 1,7%.
Bankomātu tīkls pēdējo gadu laikā ir ticis uzturēts salīdzinoši nemainīgā apjomā, rūpīgi izvērtējot pieprasījumu – ir nozīmīgi, ka cilvēki var piekļūt arī skaidrai naudai kā likumīgam maksāšanas līdzeklim.
Jāatgādina, ka valsts pati pēdējos gados ir dažādos veidos mudinājusi cilvēkus atteikties no skaidras naudas lietošanas vairākās situācijās, un finanšu nozare ir sekojusi šīm un pasaules tendencēm, apzinoties visas sabiedrības ieguvumus no ēnu ekonomikas ierobežošanas.
Bankomātu izveide un uzturēšana veido izmaksas, kas bankām jāsedz no saviem līdzekļiem, kas gūti sniedzot citus finanšu pakalpojumus. Lemjot par skaidras naudas pieejamības nodrošināšanas prasības fiksēšanu likumā, runa faktiski ir par sociāla pakalpojuma uzlikšanu privātajām sektoram, konkrēti, komercbankām, jo tām būtu jāuztur bankomāti un filiāles arī ekonomiski nepamatotās vietās. Nozare ir gatava uz saprātīgiem nosacījumiem veikt šo sociālo pakalpojumu un aicina lēmuma pieņēmējus saukt lietas īstajos vārdos – “Uzdodam bankām veikt sociālu funkciju” – apstākļos, kad valsts iestāžu darbība un valsts pakalpojumu pieejamība reģionos, arī lielā ēnu ekonomikas īpatsvara, ar kura samazināšanu valstij, neskatoties pat uz lielo datu apjomu, ko komercbankas sniedz VID, pietiekami labi nesokas, ir ne mazāk izaicinoša un daudzos gadījumos ar likumu nemaz nav regulēta.
Lielākajām bankām kopumā Rīgā ir 26 filiāles, bet reģionos – 34 filiāles, papildu arī atsevišķām mazākām bankām ir filiāles reģionos. Banku filiāles pēdējo gadu laikā ir aizvien mazāk apmeklētas, jo lielākā daļa klientu ir pārgājuši uz finanšu pakalpojumu izmantošanu attālināti. Asociācijas veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja rāda, ka 83% cilvēku pēdējā gada laikā bankas klientu apkalpošanas centru nav apmeklējuši nevienu reizi vai tikai vienu reizi. Tāpat aptauja rāda, ka 34% iedzīvotāju kopumā būtu vairāk apmierināti, ja klātienes apmeklēšana būtu vairāk pieejama, savukārt 23% cilvēku norāda, ka bankas apmeklēšana viņiem nav svarīga un to neplāno darīt. Kopumā 60% aptaujāto atzīst, ka ir apmierināti ar pieejamību, un tikai 6% iedzīvotāju ir ļoti neapmierināti.
Analizējot datus par filiāļu apmeklēšanu, redzams, ka apmēram 30% gadījumu šāda apmeklējuma iemesls ir saistīts ar autentifikācijas līdzekļiem – Smart-ID, MobileScan, kodu kalkulatoru. Gandrīz puse visu banku apmeklējumu ir Rīgā. Aizvien redzam, ka klātienes apmeklējums ir pieprasīts senioriem, it īpaši vientuļajiem senioriem, kā arī personām, kas runā krievu valodā un dzīvo Rīgā.
Pašlaik tiek aktīvi risināts jautājums, lai nepilngadīgo apkalpošanai obligāti nebūtu nepieciešama vizīte klātienē, kas nereti var sagādāt papildu neērtības. Respektējot katras bankas atšķirības, vidēji pusi kontu tiek atvērti attālināti. Bankas apmeklēšana diemžēl ir nepieciešama arī trūcīgām personām, lai izpildītu normatīvo aktu prasību par konta pārskatu iesniegšanu sociālajam dienestam. Asociācija ir rosinājusi valstij kopā izveidot automātisku risinājumu bez klienta iesaistes, jo gadā šādi pieprasījumi var sasniegt pat vairākus simtus tūkstošus pieprasījumu. Tagad šajā jomā bankas aktīvi sadarbojas ar Labklājības ministriju, noteikti aicinām šo risinājumi izstrādāt kā prioritāru.
Ir maz tādu finanšu pakalpojumu, ko iedzīvotāji nevarētu veikt attālināti, tāpēc arī filiāles uzturēšana ārpus ekonomiski aktīvajiem valsts centriem ir galvenokārt sociāls pakalpojums. Redzam, ka daļa klientu, īpaši seniori, apmeklē bankas un ir gatavi pat maksāt komisijas maksu, lai tikai socializētos ar cilvēku klātienē. Šādi bankas pilda nevis finanšu, bet drīzāk komunikācijas, sociālās atstumtības mazināšanas funkciju. Tomēr tajā daļā, kur filiāles apmeklējums ir nepieciešams, atbilstoši katras bankas stratēģijai (mērķa klients, mērķa pakalpojumi) tiek uzturētas iespējas saņemt pakalpojumus klātienē.
Banku nozare pašlaik arī analizē iespējas atsevišķu uzdevumu nodošanai Latvijas Pastam, kas ļautu vienkāršus ikdienas pakalpojumus saņemt tuvāk katram iedzīvotājam, apzinoties, ka atvērt pilna servisa filiāli katrā pilsētā visām bankām ir neproporcionāli un neracionāli, it īpaši, ja pakalpojums, ko iedzīvotāji tur galvenokārt izmanto, ir vairāk tehnisks, nevis finanšu. Ir būtiski, ka bankas ir pieejamas konsultācijām par kreditēšanu un finanšu pratību, krāpniecības upuriem un, ja nepieciešams, arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī specifisku juridisku jautājumu risināšanai (mantojums, pilnvaras, paraksta tiesības, ieguldījumi). Ikdienas maksājumu veikšana vai skaidras naudas iemaksas kontos tiek un tiks nodrošināta citos visiem iedzīvotājiem izdevīgākos kanālos.
Autore ir Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja
[1] 2024.g. pavasara “Maksājumu radara” dati liecina, ka skaidrās un bezskaidrās naudas attiecība ir 23% pret 77%. Avots šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra