Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Pirmā diena
Frizētava Lotumštrāsē ir šaura — gluži kā putna ligzda — telpa, logs līdz griestiem un durvis, kas ved uz šmaugo ietvīti. Iekšā ir trīs krēsli, trīs spoguļi, trīs frizieres musulmanes un tikpat klientu — vīriešu, eiropiešu. Sievietēm rokās ir šķēres, kuru asmeņi no pirkstu maigā spiediena plivinās kā taureņi, ātri un bieži, lai nenokristu. Vārdi, kas skan no televizora pie sienas, — kanclera komentārs par pēdējiem notikumiem Sīrijā — izgaist šo taureņu futūristiski ņirbošajā trīsoņā: klik, klik, klik; apšķērētie mati sagulst uz košu apmetņu klātajiem pleciem.
Gaidīdams savu kārtu, Luka sēž uz krēsla ar atšķirtu Esquire klēpī, atkal un atkal aizbāž matus aiz ausīm, lai netraucētu, tomēr tie visu laiku izsprūk un lien acīs. Kad viens no vīriešiem samaksā un iziet, Luka apsēžas vidējā krēslā, vēl aizvien ar žurnālu, no kura neatrauj acis.
