Seržanti Serhijs Stepaņuks (pa kreisi) un Mihailo Pavlovs pārbauda kāda uz ielas sastapta jauna vīrieša personības dokumentus Ukrainas rietumu pilsētā Užhorodā. Pēc frontē gūtiem ievainojumiem abi karavīri tagad nodarbināti militārā iesaukuma centrā
Divu kara gadu laikā vēlme pievienoties Ukrainas armijai ir sākusi zaudēt popularitāti. Vai to mainīs jaunais mobilizācijas likums?
Pirms 100 gadiem izdotajā čehu rakstnieka Jaroslava Hašeka satīriskajā romānā par kareivi Šveiku aprakstīti posmi, ko sabiedrība piedzīvo kara laikā — no eiforijas līdz dziļai nomāktībai. Lai izvairītos no iesaukšanas armijā, daži Hašeka aprakstītie «patrioti» injicē sev kājā sālsskābi, apzināti lauž locekļus un imitē kurlumu. Taču atgriezties viņiem uz «pareizā» ceļa piespiedu kārtā liek medicīnas komisijas, policija un Aizsardzības ministrijas lēmumi.
Tagad līdzīgi rīkojas arī daudzi jauni vīrieši Ukrainā — divu kara gadu laikā vēlme pievienoties aizsardzības spēkiem ir sākusi zaudēt popularitāti. Krievijas pilna mēroga iebrukuma pirmajās nedēļās ukraiņi stāvēja rindā pie iesaukšanas centriem, taču tagad daudzi potenciālie karavīri slapstās, nelegāli izceļo uz ārzemēm un pat iekausta cilvēkus, kas viņiem atnesuši iesaukšanas pavēsti.
Avīze The New York Times raksta, piemēram, ka rumāņu robežsargi divu gadu laikā aizturējuši aptuveni 6000 ukraiņu vīriešu, kuri pārpeldējuši robežupi Tisu. Krastos atrasti arī 22 noslīkušie. Tikmēr ukraiņu varas iestādes aizturējušas 56 kriminālas bandas, kuras palīdzējušas personām nelegāli pamest valsti. Kara sākumā tās prasīja 2000 dolāru no cilvēka, taču tagad cena sasniegusi 10 tūkstošus.
Ir cerība, ka pašreizējo situāciju ar karavīru trūkumu Ukrainas armijā varētu uzlabot 11. aprīlī pieņemtais jaunais likums par mobilizāciju, par kuru parlaments diskutēja četrus mēnešus. Kopumā likumprojektam bija iesniegti 4000 labojumu.
Noguruši
«Visi, kas paši gribēja dienēt, jau atrodas armijā vai ir krituši. Šo frāzi var dzirdēt no daudziem cilvēkiem, taču tā tiešām precīzi atspoguļo realitāti,» saka Olehs Simorozs, pazīstams ukraiņu kara veterāns un politiskais aktīvists. 27 gadus vecais brīvprātīgais pats no armijas tika atvaļināts pirms gada, jo uzbrauca uz prettanku mīnas un zaudēja abas kājas. Simorozs lēš, ka no viņa bijušā bataljona dzīva ir labākajā gadījumā trešdaļa. «Frontes līnijā notiek tik intensīvas kaujas, ka cilvēkus vienkārši iznīcina. Nav laika atpūsties, un bieži nāves cēlonis ir banāls nogurums,» Simorozs skaidro, kāpēc Ukrainas armijai ir svarīgi mobilizēt jaunu personālu un atvaļināt tos, kas frontē cīnās jau kopš 2022. gada.
Tomēr atvaļināšanas iespēja no likuma gala versijas ir izslēgta — pēc Ukrainas Bruņoto spēku jaunā virspavēlnieka Aleksandra Sirska prasības.
«Ukrainas valsts pret karavīriem izturas nelietīgi,» uzskata Simorozs «Ir sajūta, ka atgriezusies verdzība. Karavīrs nezina, cik ilgi viņš dienēs — divus, trīs vai piecus gadus.» Tieši šī nenoteiktība kaitē motivācijai un veicina neapmierinātību.
Viņš stāsta, ka jau kopš kara sākuma ukraiņu karavīri pieprasījuši «mobilizāciju ar cilvēcisku seju», tas ir, lai jaunie karavīri justu, ka valsts viņus augstu novērtē, aizsargā, māca, atalgo par panākumiem kaujas laukā un neatstāj vienus, kad gūti nopietni ievainojumi. Tomēr jaunais likums esot tālu no cerētā. Tajā ieviestas daudzas represijas, tajā skaitā palielināta atbildība par izvairīšanos no dienesta. Tagad mobilizācijai ir pakļauti vīrieši vecumā no 25 līdz 60 gadiem. (Agrāk iesaukšanas minimālais vecums bija 27 gadi.) Savukārt tiem pilsoņiem, kas dzīvo ārzemēs, ir jāstājas militārajā uzskaitē, lai gan pagaidām nav sakārtota procedūra, kā tas notiks. Tikai zināms, ka ārvalstīs dzīvojošie nevarēs saņemt konsulāros pakalpojumus, tajā skaitā atjaunot pasi vai autovadītāja apliecību, ja nevarēs uzrādīt militāro apliecību.
Kompensācijas
Jaunajam likumam ir arī plusi, uzskata militārpersonas. Piemēram, beidzot ir paredzēta jauna materiālā kompensācija — papildus ikmēneša algai (475—2370 eiro atkarībā no dienesta uzdevuma) karavīrs varēs saņemt arī atlīdzību par iznīcinātu vai sagrābtu ienaidnieka ekipējumu (no 285 līdz 21 tūkstotim eiro).
Tāpat karavīriem un viņu dzīvesbiedriem netiks piemērota soda nauda un kavējuma procenti par laikus neatmaksātu patēriņa kredītu. Šī likuma norma gan neattiecas uz mājokļu kredītiem un automašīnu līzingu.
Tiesa, parakstot pirmo līgumu ar Bruņotajiem spēkiem, jaunajiem karavīriem tiek dota iespēja saņemt 50% atlaidi pirmā hipotekārā kredīta līdzmaksājumam. Papildu 100 tūkstoši grivnu (2300 eiro) tiks piedāvāti kredītu maksājumiem arī pēc pirmā vai otrā dienesta gada. Šādu kompensāciju piešķirs tikai vienu reizi. Kā tas darbosies praksē, noteiks valdība.
Trīs mēnešu laikā pēc pievienošanās armijai karavīriem būs tiesības saņemt 150 000 grivnu (3500 eiro) vaučeru automašīnas iegādei. Arī šo summu izmaksās vienreiz.
Ikgadējais atvaļinājums karavīriem paliek nemainīgs — līdz 30 dienām plus 10 dienas ģimenes apstākļu vai citu svarīgu iemeslu dēļ. Karavīriem tiek piešķirts arī papildu atvaļinājums par iznīcinātu ienaidnieka tehniku, bet ne vairāk kā 15 dienas gadā.
Vadības kļūdas
Vai jaunais likums atrisinās mobilizācijas problēmu? «Galvenais, ar ko vecās padomju armijas tradīcijas atšķiras no NATO standartiem, ir attieksme pret cilvēkiem. Tagad, kad izmantojam Rietumu piegādātos ieročus, pret karavīriem aizvien izturamies kā pret aizvietojamām lietām,» sašutumu pauž ukraiņu ģenerālis Serhijs Krivonoss, kurš jau 2016. gadā iesaistījās modernas, uz NATO standartiem balstītas armijas specvienības izveidošanā. Pēc pāris gadiem viņš sāka lobēt jauna teritoriālās aizsardzības likuma pieņemšanu, taču parlaments to noraidīja.
Krivonoss kritizē arī Valsts prezidenta Volodimira Zelenska lēmumus, jo tiem trūkst sistemātiskas pieejas un ir acīmredzama nevēlēšanās uzņemties atbildību par nepopulāriem lēmumiem. Ģenerālis uzskata, ka tieši valsts attieksme pret pilsoņiem ir radījusi nopietnu kaitējumu mobilizācijas procesam.
Militārās rekrutēšanas centriem pārmet, ka tie nepievērš uzmanību tam, ko jauniesauktie pirms tam darījuši civilajā dzīvē. Tāpēc sanāk, piemēram, ka juristus, grāmatvežus un IT speciālistus nosūta uz triecienvienībām, savukārt cilvēkus ar agrāko militāro pieredzi pagaidām vispār neiesauc armijā, jo vai nu nav atbilstošu vietu viņu militārajai pakāpei, vai arī komandieri vienkārši nevēlas savā pakļautībā šādus pieredzējušus cilvēkus.
«Kad resursi ir ierobežoti, vispirms ir jāpārdomā cilvēku izmantošanas principi,» uzskata ģenerālis Krivonoss. Un tieši tā jaunajā likumā, viņaprāt, trūkst.
Sašutis ir arī veterāns Simorozs: «Aizvadīto divu gadu laikā varas iestādes ir nevis izveidojušas efektīvu rekrutēšanas sistēmu un profesionālu personāla atlasi dažādiem amatiem armijā, bet gan izlikušās, ka nekādu problēmu nav.»
Frontē un aizmugurē
Likuma apspriešanas laikā parlamentu uzrunāja arī ģenerālis Jurijs Sodols, kas kopš šā gada februāra komandē Ukrainas Bruņotos spēkus austrumu frontē. Viņš deputātiem paskaidroja, ka dažos frontes posmos ukraiņu un okupantu spēku samērs šobrīd ir viens pret septiņi.
Tas bija viens no pirmajiem publiski izskanējušajiem izvērtējumiem par situāciju aktīvās kara darbības zonā, norāda The New York Times. Sodols deputātiem paskaidroja, ka ir nepieciešams vismaz viens karavīrs uz katriem 10 frontes metriem. Kopējais frontes garums austrumos un dienvidos ir aptuveni 1000 kilometru. Tas nozīmē, ka šīs līnijas noturēšanai vajag vismaz 100 tūkstošus vīru.
Tiek lēsts, ka kopumā valstī aktīvajā armijas dienestā pašlaik ir 800—900 tūkstoši ukraiņu. Jau pagājušā gada beigās prezidents Zelenskis paziņoja, ka militārā vadība ir pieprasījusi mobilizēt vēl 450—500 tūkstošus, taču viņš pats neredzot tik liela skaita nepieciešamību.
«Tas bija paziņojums, vadoties pēc politiskiem apsvērumiem,» uzskata militārais korespondents Jurijs Butusovs. «Zelenskis vērsās pret [toreizējo armijas virspavēlnieku Valeriju] Zalužniju, cenšoties tieši viņam uzkraut cilvēku negatīvās emocijas par jaunu mobilizāciju.» Butusova ziņu kanālam Butusov Plus sociālajā platformā YouTube seko miljons abonentu, no kuriem lielākā daļa ir militārpersonas. Žurnālists daudz laika pavada frontē, tāpēc viņa secinājumus uzskata par ļoti precīziem. Butusovs stāsta, ka pašlaik frontē pat vislabāk nodrošinātajos bataljonos trūkst aptuveni 30% personāla.
Uz datiem balstītās neatkarīgās žurnālistikas portāla Texty analīze liecina, ka potenciāli mobilizējamo cilvēku skaits Ukrainā ir 4,8 miljoni. Tas nav maz. Taču problēma ir tieši kompetentas rekrutēšanas trūkums.
«Lielākoties pašlaik neviens nezina, cik cilvēku ir nepieciešams frontei un cik — tautsaimniecības un aizmugures funkcionēšanai, jo nav sistemātiskas vadības,» uzskata Butusovs. «Mums trūkst stratēģisku lēmumu.»
Kad socioloģisko aptauju firma Reiting februāra beigās apkopoja iedzīvotāju domas par mobilizāciju, izrādījās, ka 36% aptaujāto Ukrainas pilsoņu uzskata, ka tās līmenis ir nepietiekams. Tajā pašā laikā 49% ir pārliecināti, ka mobilizācijas līmenis ir optimāls vai pat pārāk augsts.
48% uzskata, ka Ukraina pilnīgi noteikti uzvarēs karā. Vēl 36% to vērtē optimistiski.
Pēc tā var secināt, ka ukraiņi vēlas uzvarēt karā, bet ne visi ir gatavi cīnīties.
Foto — The New York Times un no personīgā arhīva
* Rakstu sērija Ticot uzvarai pieejama brīvpieejā, pateicoties AS Latvijas Finieris atbalstam. #KopāParUkrainu
