Labam vadītājam jāspēj diendienā paveikt stratēģiskus un biznesa attīstībai kritiski svarīgus uzdevumus, bet, lai to varētu izdarīt, jāattīsta vēl kāda spēja — prasme deleģēt citus darbus un uzticēties padotajiem
Savā praksē bieži sastopos ar vadītājiem, kuri ir tuvu izdegšanai vai jau izdeguši. Tipiskais pamatojums, kāpēc viņi uzņēmušies tik daudz un nonākuši līdz šādam stāvoklim: «es izdarīšu ātrāk un labāk, citu mācīšana tikai paņems vēl vairāk laika» vai «neviens cits jau negribēs to darīt, tas tāds garlaicīgs rutīnas uzdevums». Protams, arī klasiskais attaisnojums — «es nevaru deleģēt savus darbus, jo tā tikai apkrauju citus ar pienākumiem un jūtos vainīgs par to».
Īstermiņā tiešām var likties, ka pašam sanāks labāk un ātrāk. Tomēr, ilgtermiņā šādi strādājot, vadītājs nedod iespēju darbiniekiem attīstīties un apgūt kaut ko jaunu. Iespējams, tādā veidā viņi tiek demotivēti, jo kolēģiem nav iespējas piedzīvot savu izaugsmi. Turklāt reizēm līderis šādi nepaspēj paveikt citus pienākumus, kuri uzņēmumam ir stratēģiski svarīgi un kuros viņam patiešām būtu unikāls pienesums. Pamazām piezogas upura pozīcija — es te darbojos ar rutīnas lietām, nav laika pieķerties pie būtiskā, tomēr esmu taču tik atbildīgs, man jāvelk šis vezums.
Lai vadītāji varētu veiksmīgi un efektīvi deleģēt, viņiem vispirms ir jāizprot sava iekšējā pretestība: varbūt es nevēlos deleģēt tāpēc, ka negribu atteikties no kontroles vai nevēlos izskatīties citu acīs slinks. Ar šīm sajūtām ir jāstrādā, jāapšauba savi pieņēmumi par jau iepriekš paredzamo neveiksmi un jāizmēģina nelieli, zema riska deleģēšanas eksperimenti, lai noskaidrotu, vai izdomātais sakņojas patiesībā vai, piemēram, paša vēlmē būt drošam. Sportā treneris neļautu atlētam iesaistīties nozīmīgās sacensībās, iepriekš netrenējot viņu. Vadītājiem vajadzētu būt tādai pašai domāšanai. Ja kādam uzdevumu piešķirat pirmo reizi bez iepriekšējām mācībām vienkārši tāpēc, ka nav laika to paveikt pašam, viņa izredzes gūt panākumus patiešām būs niecīgas. Tādā veidā varēsit apstiprināt savu sākotnējo pieņēmumu, bet ieguvuma nebūs ne uzņēmumam, ne darbiniekam.
Parasti līderiem ir fantāzijas par potenciālajiem riskiem un neveiksmēm, kas varētu atgadīties, ja uzdevums būs deleģēts kādam citam. Piemēram, ja uzticēsit citiem zvanīšanu nozīmīgiem klientiem, droši vien viņi jutīsies pamesti novārtā un nesvarīgi, varētu pat aiziet pie konkurentiem. Ir svarīgi atklāti izrunāt šos scenārijus un meklēt potenciālo neveiksmju pārvarēšanas taktiku. Arī darbiniekam var būt šādas bažas. Turklāt no viņa perspektīvas var atklāties vēl citi riski. Ir vērts meklēt risinājumus tiem, pirms riski ir iestājušies. Tas dos drošību visiem iesaistītajiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.