Kā gaisa kvalitātes mērījumi var palīdzēt uzlabot pilsētvidi?

Ķīpsalas gaisa kvalitātes mērījumu stacijas pirmā gada rezultāti parādīja, ka ne vienmēr galveno piesārņojuma avotu var iepriekš skaidri paredzēt. To ietekmē gaisa temperatūra, vēja virziens, pilsētas iedzīvotāju rutīna gada griezumā un citi aspekti, kurus ir svarīgi izvērtēt ilgtermiņā, saistot ar lokālajiem gaisa kvalitātes datiem. Tā iespējams identificēt, kādi pasākumi un aktivitātes ir nepieciešamas piesārņojuma mazināšanai un, kas ir vēl svarīgāk – pēc ieviešanas pārbaudīt, kā tās strādā. Jaunās tehnoloģijas sniedz datus gandrīz reālajā laikā un ļauj automātiski un nekavējoties apziņot iedzīvotājus par kritisku gaisa kvalitāti – tā ir ļoti svarīga civilās aizsardzības daļa.

Kāpēc gaisa kvalitātes mērījumi ir svarīgi?

Gaisa piesārņojums tiek dēvēts par kluso vai neredzamo nāvi. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem gaisa piesārņojums katru gadu izraisa 6,7 miljonus priekšlaicīgas nāves gadījumu. Eiropas Vides aģentūra uzsver, ka gaisa piesārņojums ir vienīgais lielākais vides izraisītais risks veselībai Eiropā, kas ir vainojams pie 10% no priekšlaicīgiem nāves gadījumiem Eiropas Savienībā. Lai sasniegtu ES valstu Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķi – samazināt gaisa piesārņojuma izraisītu priekšlaicīgu nāves gadījumu skaitu, ES dalībvalstīm jāveic aktivitātes savas teritorijas gaisa kvalitātes uzlabošanai. Savukārt, lai spētu izsekot, vai veiktās aktivitātes uzlabojušas gaisa kvalitāti, nepieciešami gaisa kvalitātes mērījumi.

Pasaules pieredze rāda – šie dati ir nozīmīgi

Pašlaik vairākās lielajās Eiropas pilsētās, tai skaitā Londonā, Barselonā, Kijivā, aktīvi izmanto jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas gaisa kvalitātes mērījumiem, lai apzinātu aktuālo situāciju apkaimēs. Piemēram, Airscape nodrošina aptuveni 50 sensoru sistēmas datu attēlojumu Kamdenas apkaimē Londonā. Lielākā uzmanība tiek pievērsta īpašās nozīmības zonām – skolām, parkiem, spēļu laukumiem, slimnīcām – demonstrējot, cik lielu vērtību iedzīvotāju drošībai var pienest šādu mērījumu pieejamība. Potenciālie piesārņojuma avoti tiek klasificēti pēc piesārņojuma intensitātes. Iedzīvotāji lietotnē datus redz apkopotā veidā un ir iespējams izvēlēties, piemēram, kurā laikā un uz kuru parku labāk doties skriet vai kad apmeklēt bērnu laukumu. Līdzvērtīgi svarīgi – kāda ir gaisa kvalitāte skolu un slimnīcu tuvumā. Savukārt Kijivā gaisa kvalitātes mērījumu stacijas, kas izvietotas, noklājot praktiski visu pilsētas centrālo teritoriju, galvenokārt kalpo civilās aizsardzības vajadzībām, operatīvi ziņojot iedzīvotajiem par paaugstinātu gaisa piesārņojumu un radiācijas līmeni.

Iespējas izdarīt secinājumus par gaisa kvalitāti Latvijā samērā zemas

Latvijā pašlaik darbojas nacionālās zinātniskās gaisa mērījumu stacijas, kas piegādā kvalitatīvus datus, tomēr to visā Latvijas teritorijā ir mazāk nekā desmit, līdz ar to nav zināma reālā gaisa kvalitātes situācija ne pašvaldību, ne apkaimju līmenī. Tet jau gadu testē indikatīvās apkaimes līmeņa sensoru stacijas, lai palīdzētu Rīgai un Latvijai iegūt nepieciešamo gaisa kvalitātes datu pārklājumu. Veicot datu salīdzinājumu ar zinātniskās stacijas mērījumiem un attiecīgi kalibrējot un apmācot indikatīvo staciju, tās iegūtie dati ir pietiekami kvalitatīvi, lai tos izmantotu pašvaldības lēmumu pieņemšanai.

Mērījumu stacijas nolasa datus, atbilstoši Eiropas gaisa kvalitātes indeksam, iekļaujot dažādus mērījumus, kas liecina par konkrētu piesārņotāju klātbūtni, piemēram, autotransporta izplūdes gāzēm, rūpnīcu un celtniecības radīto gaisa piesārņojumu, ceļa kaisīšanas materiāliem, kā arī individuālajiem kurināmajiem, siltumapgādes un ostu pārkraušanas izraisīto gaisa piesārņojumu. Iegūtos gaisa kvalitātes mērījumus Tet salīdzina ar vides datiem – vēja virzienu un stiprumu, gaisa mitrumu, spiedienu, temperatūru un UV radiācijas līmeni. Tas ļauj datus skatīt šķērsgriezumā, piemēram, zinot vēja virzienu brīžos, kad ir bijuši augstāki piesārņojama rādītāji, iespējams identificēt potenciālos piesārņojuma avotus.

Pirmie rezultāti – pieņēmumi par piesārņojuma avotiem ne vienmēr atbilst realitātei

Ķīpsalas gaisa kvalitātes mērījumi iezīmē interesantas tendences. Kopumā vissliktākā gaisa kvalitāte Ķīpsalā bijusi 2023. gada ziemas mēnešos – janvārī, februārī, decembrī. Pretēji sākotnējiem pieņēmumiem, ka lielākais gaisa piesārņojums Ķīpsalā varētu nākt no ziemeļiem un ostas teritorijas, šajos mēnešos lielākais piesārņojums tomēr nācis no dienvidiem, dienvidrietumiem. Piesārņojuma virziens ļauj spriest, ka ziemas mēnešos galvenie piesārņotāji varētu būt saistīti ar transporta plūsmu no Vanšu tilta, individuālajiem kurināmajiem Āgenskalnā un tuvumā esošajiem celtniecības objektiem.

Savukārt siltākos mēnešos (aprīlī, maijā un jūnijā) iezīmējās cita tendence – augstākais gaisa piesārņojums parādījās naktīs, turklāt plūdis no ziemeļu puses, krietni paaugstinājies slāpekļa dioksīda, dažbrīd arī ozona līmenis. Iespējams, ka šīs tendences saistītas ar aktivitātēm ostas teritorijā. Ja jūlijā un augustā bijusi salīdzinoši laba gaisa kvalitāte, tad līdz ar septembri augstākais gaisa piesārņojums atkal plūdis no dienvidiem. Iespējams, aktīvākas transporta plūsmas dēļ.

Prioritātes, attīstot gaisa mērījumu staciju tīklu Latvijā

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem, veicot šos mērījumus, ir iespēja novērtēt vides kvalitāti pirms un pēc dažāda veida aktivitātēm, kas tiek veiktas, lai uzlabotu gaisa kvalitāti. Piemēram, pārplānojot transporta plūsmu vai veicinot iedzīvotāju mobilitāti, izmantojot sabiedrisko transportu, īpaši tajā laika posmā, kad dati rāda – lielākais piesārņojuma avots ir satiksme. Tāpat, identificējot un ierobežojot lielos piesārņotājus, veicot individuālo kurināmo uzraudzību – šo darbību rezultātus iespējams izvērtēt tikai, ja ir pieejami dati ilgākā laika periodā.

Kvalitatīva gaisa kvalitātes sistēma ar regulāru datu plūsmu nepieciešama arī civilās aizsardzības nodrošināšanai. Līdzīgi kā Kijivas piemērā iespējams izveidot brīdinājumu sistēmu, kas automātiski iedzīvotājus brīdina par bīstamību atrasties ārpus telpām vai apmeklēt konkrētas vietas pilsētā. Gaisa piesārņojuma mērījumi sniedz lielu ieguvumu pašvaldībai un tās iedzīvotājiem – iespēju identificēt galvenos piesārņotājus pilsētas, reģiona vai apkaimes līmenī; saprast potenciālos piesārņojuma avotus (autotransports, ceļu kaisīšana, individuālie kurināmie, būvniecība, kravu pārkraušana, industriālā ražošana u.c.); veicināt datos balstītu lēmumu pieņemšanu par pilsētas infrastruktūras, siltumapgādes, apsaimniekošanas, transporta un mobilitātes plānošanu; iespēja izmērīt, vai pašvaldības veiktās aktivitātes nesušas kādu labumu; brīdināt par paaugstinātu putekļu, radiācijas un gāzu piesārņojumu. Jaunās tehnoloģijas piedāvā nebijušu iespēju iedzīvotājiem sekot līdzi reālā laika datiem par apkārtējās vides kvalitāti, un šī informācija ir ārkārtīgi svarīga iedzīvotāju dzīves kvalitātei, veselībai un drošībai.

 

Autore ir Tet jaunu biznesu vadītāja