Kiberhigiēna, digitālie atkritumi un “datu izgāztuves” – dati jāsargā tāpat kā mājas atslēgas

Ik sekundi pasaulē tiek nosūtīti un saņemti četri miljoni e-pastu, turklāt 85% no visa elektronisko vēstuļu kopskaita sastāda mēstules jeb spams. Katru dienu saziņas platformas WhatsApp lietotāji apmainās ar 40 miljoniem ziņu, un viedierīču lietotāji rada datus, kas “sver” aptuveni 330 milj. terabaitu. Katru dienu. Mēģinot ilustrēt faktiski prātam neaptveramo datu apjomu, der salīdzināt, ka viens terabaits pielīdzināms 250 filmām vai Microsoft Word dokumentam ar 6,5 milj. lappusēm, un tādu pašu apjomu rada, piemēram, seriāla skatīšanās straumēšanas platformā 20 dienas bez apstājas. Turklāt daļu no datiem, ko esam radījuši, pat neizmantojam, un tie faktiski kļūst par digitāliem atkritumiem, kas var radīt apdraudējumu ne tikai mums pašiem, bet arī mūsu līdzcilvēkiem un apkārtējai videi. Labās ziņas? Ar visai vienkāršiem paņēmieniem iespējams mazināt apdraudējuma riskus un savu digitālās pēdas nospiedumu.

Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?

Kā gaisa kvalitātes mērījumi var palīdzēt uzlabot pilsētvidi?

Ķīpsalas gaisa kvalitātes mērījumu stacijas pirmā gada rezultāti parādīja, ka ne vienmēr galveno piesārņojuma avotu var iepriekš skaidri paredzēt. To ietekmē gaisa temperatūra, vēja virziens, pilsētas iedzīvotāju rutīna gada griezumā un citi aspekti, kurus ir svarīgi izvērtēt ilgtermiņā, saistot ar lokālajiem gaisa kvalitātes datiem. Tā iespējams identificēt, kādi pasākumi un aktivitātes ir nepieciešamas piesārņojuma mazināšanai un, kas ir vēl svarīgāk – pēc ieviešanas pārbaudīt, kā tās strādā. Jaunās tehnoloģijas sniedz datus gandrīz reālajā laikā un ļauj automātiski un nekavējoties apziņot iedzīvotājus par kritisku gaisa kvalitāti – tā ir ļoti svarīga civilās aizsardzības daļa.

Plastmasas lietus līst

Kā panākt ekonomikas izaugsmi, vienlaikus neradot tik daudz pārpalikumu, un kā cīnīties ar atkritumiem ilgtspējīgi

Cik “zaļa” patiesībā ir Rīga?

ija nevar pieņemties spēkā, bet iekšzemes kopprodukts un ienākumi ir tikai viens no attīstības rādītājiem. Šī ir trešā epizode Latvijas Bankas rakstu sērijā par to, kas un kā jādara jau šodien, lai dzīves kvalitāti Rīgā strauji celtu līdz Skandināvijas līmenim. Šajā reizē – par vides kvalitāti pilsētā, kas ir pamatos labai veselībai un laimīgai dzīvei. Nabadzīgas pilsētas parasti ir piesārņotas, bagātas pilsētas ir tīras – un tā nav nejaušība. Pilsētas vide ir svarīgs dzīves kvalitātes elements, kas ietekmē veselību un dzīves ilgumu. Jo ilgāk dzīvojam veselīgi, jo lielāks ir darba ražīgums un attiecīgi – lielāki ienākumi. Augstāki ienākumi savukārt nozīmē lielākus nodokļu ieņēmumus pilsētas budžetā, sniedzot iespēju vēl vairāk uzlabot pilsētas vidi (1. attēls). Attēls 1. Pilsētas vides, iedzīvotāju veselības un ekonomiskās izaugsmes teorētiskais modelis

Rīdzinieki grib šķirot

Pārvēršot Rīgas atkritumu apsaimniekošanas 2021.gada datus grafikos, jāsecina – rīdzinieki grib šķirot!