Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Tehnoloģijas mūsu dzīvē ienāk arvien uzstājīgāk, un, gudri tās izmantojot, varam uzlabot arī pilsētvidi, kas klimata pārmaiņu dēļ kļūst arvien aktuālāk. Ir jāizvērtē, cik dabai un cilvēkam draudzīgas veidojam mūsu pilsētas, lai tās būtu ilgtspējīgas, drošas un iekļaujošas. Tagad ir radīti daudz dažādi tehnoloģiski risinājumi, un atliek tikai meklēt atbilstošākos un pielāgot mūsu pilsētu vajadzībām, lai mūsdienu zināšanas un iespējas izmantotu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un vides atveseļošanai. Līdz šim pašvaldības ir bijušas salīdzinoši piesardzīgas. Dažās ir ieviesti atsevišķi projekti, taču trūkst skaidras vīzijas un stratēģijas par “viedas pilsētas” izveidi, lai gan pozitīvais pienesums var būt ievērojams.
Ne vienmēr pilsētvidi uzlabojoši tehnoloģiski risinājumi prasa milzīgus ieguldījumus, kas ir “pa kabatai” tikai pasaules metropolēm, turklāt sākumā tos var ieviest testa režīmā, lai pārliecinātos par dzīvotspēju un atdevi. Jāņem vērā, ka virkne risinājumu ilgtermiņā sniedz arī būtiskus finansiālus ieguvumus. Aprēķināts, ka viedās tehnoloģijas pilsētvidē spēj nodrošināt vairāk nekā 5% IKP pieaugumu, kā rezultātā izmaksu ietaupījums un ekonomiskās izaugsmes potenciāls var ievērojami pārsniegt sākotnējos ieguldījumus. Protams, viss atkarīgs no tehnoloģiju efektivitātes, infrastruktūras uzlabojumu apjoma un tālākās ekonomiskās attīstības stimulēšanas.
Nav gluži tā, ka neko nedarām un pašvaldību vietvarām noteikti ir vērts smelties iedvesmu un idejas citai no citas. Piemēram, nesen kopā ar Rīgas domi īstenojām maksas tualešu risinājumu, lai par tām līdzīgi kā Gēteborgā varētu norēķināties ar maksājumu karti. Ļoti ceru, ka tas palīdzēs risināt ne tikai pieejamību, jo ne vienmēr kabatā varam atrast sīknaudu, bet arī higiēnas jautājumus, ar ko līdz šim bijušas lielas problēmas. Iecavas autoostā ir uzstādīts viedais sols, kura atzveltnē un roku balstos iebūvēti saules paneļi, kas nodrošina ātru bezvadu viedierīču uzlādi, un iebūvētie sensori apkopo informāciju par tā lietotāju skaitu, patērēto datu daudzumu, gaisa kvalitāti, temperatūru, spiedienu un mitrumu, kā arī trokšņu diapazonu. Šī tehnoloģija ne tikai uzlabo pilsētvides kvalitāti, bet vienlaikus veicina atjaunojamās enerģijas izmantošanu un sniedz vērtīgus datus pilsētas plānotājiem.
Noteikti varam smelties idejas arī no kaimiņvalstīm, piemēram, Panevēžas autoostā ir uzstādīts interaktīvs kiosks, kur pilsētas viesi var iepazīties ar interesantākajām vietām un vēsturi, redzēt fotogrāfijas, lasīt aprakstus un viedtālruņos iegūt norādes, kā sasniegt vēlamo galamērķi. Šādi digitālie ekrāni var kalpot kā svarīgi informācijas avoti iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, atspoguļojot ne tikai svarīgu informāciju par pilsētu un tās piedāvātajiem pakalpojumumiem, bet arī veicināt tūrismu un vietējo ekonomiku. Šādu tehnoloģiju integrēšana padara pilsētas pieejamākas un draudzīgākas, nodrošinot vieglu piekļuvi sabiedriskā transporta sarakstiem, pasākumiem un citai svarīgai informācijai. Savukārt Tartu jau kopš 2000. gada aktīvi ievieš dažādus tehnoloģiskus risinājumus un pilsētas centrā ir izveidots kvartāls, kurā testēt dažādas viedās tehnoloģijas. Ar dažiem risinājumiem Tartu ir bijusi pirmā pasaulē, un tā nebaidās izvirzīt mērķi kļūt par viedāko pilsētu uz planētas Zeme.
Tāpat ir iespēja ieviest viedos konteinerus, kas automātiski šķiro un presē atkritumus, uzlabojot apsaimniekošanas efektivitāti un veicinot atkritumu pārstrādi. Izmantojot sensorus, lai noteiktu atkritumu tvertnes pilnību, var optimizēt izvešanas grafikus, samazinot transporta radīto piesārņojumu un uzlabojot pilsētas tīrību. Savukārt integrējot saules paneļus pilsētvides elementos, piemēram, sabiedriskajā transportā, gaismas zīmēs un ēkās, var samazināt atkarību no fosilajiem kurināmā un veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu.
Lai gan katrs no šiem tehnoloģiskajiem risinājumiem pats par sevi līdzi nes būtiskas pārmaiņas, to mērķtiecīga plānošana un sinerģija piedāvā milzīgu nākotnes potenciālu. Tos integrējot gudrā pilsētvides sistēmā, var radikāli uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, veicināt ekonomisko izaugsmi un mazināt vides ietekmi. Lielākā pievienotā vērtība ir ievāktie dati, kas ļauj pieņemt datos balstītus nevis intuitīvus lēmumus.
Līdz šim esam ļoti sekmīgi attīstījuši dažādus valsts un pašvaldību digitālos pakalpojumus, bet uzskatu, ka ir laiks pievērsties arī pilsētvides sakārtošanai un modernizēšanai. Turklāt šādiem projektiem ir pieejams arī ERAF finansējums viedo pašvaldību attīstīšanai, gan Kohēzijas fondi, kuri paredzēti digitalizācijai, klimatneitralitātei un inovācijām. Iespēju ir patiešām daudz! Tas, kas pietrūkst, ir Tartu ambīcijas kļūt par tehnoloģiski attīstītu, iekļaujošu, videi draudzīgu pašvaldību tās iedzīvotājiem un viesiem. Labāko pašvaldību uz planētas Zeme!
Autors ir Tehnoloģiju uzņēmuma SIA Hansab izpilddirektors
