Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja Bite Latvija meitasuzņēmums Unistars jau aptuveni gadu cīnās par iespēju nodot savulaik bez dalības izsolē lietošanā saņemtās radiofrekvences Bite Latvija. Savukārt Satversmes tiesa, pieņemot lēmumu turpināt Unistars lietu par radiofrekvenču tālāk nodošanas tiesībām mutvārdu procesā, apliecina šā jautājuma nozīmīgumu. Tas ļaus vispusīgi izvērtēt Elektronisko sakaru likumā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmei, kā arī sniegs iespēju tirgus dalībniekiem, kas savulaik bez izsoles ieguvuši frekvences, cīnīties pret konkurences ierobežojumiem.
Bite Grupas uzņēmuma SIA Unistars lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts bez izsoles iegūtas radiofrekvenču spektra joslas 3400-3600 MHz diapazonā, kuru tālāknodošanu pašlaik ierobežo Elektronisko sakaru likuma 48. panta septītā daļa. Jāuzsver, ka minētās radiofrekvences gadsimta sākumā tika iegūtas atbilstoši tā brīža regulējumam, un jebkurš tirgus dalībnieks varēja saņemt to interesējošās frekvences pēc pieprasījuma un bez izsolēm.
Pērn Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) lēma atļaut Bite Latvija un grupas uzņēmumam Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences. Taču, neraugoties uz to, tās aizvien ir Unistars pārvaldībā esošas frekvences, kuras ikdienā izmanto arī Bite Latvija gan, lai ieviestu jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas, gan lai attīstītu 5G tīkla infrastruktūru. Proti, šogad vien Bite Latvija tīkla infrastruktūrā, t.sk. 5G attīstībā, plāno investēt 20,5 miljonus eiro.
Diemžēl pašlaik esošā tiesību norma paredz, ka elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs nodot vai iznomāt tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis konkursa vai izsoles rezultātā par maksu.
Tāpēc jau aizvadītā gada sākumā Unistars vērsās ar sūdzību Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt, vai likumā iekļautais ierobežojums, kas neļauj nodot tālāk savulaik bez dalības izsolēs saņemtās radiofrekvences, atbilst vienlīdzības principam un tiesībām uz īpašumu.
Satversmes tiesa pieņēma lēmumu turpināt Unistars lietu par radiofrekvenču tālāk nodošanas tiesībām mutvārdu procesā, kas noteikti apliecina šā jautājuma nozīmīgumu. Tādejādi Satversmes tiesai mutvārdu procesā būs iespēja vispusīgi iepazīties ar pieaicināto personu viedokļiem un pozīcijām, t.sk., iedziļinoties, kāpēc vēsturiski bez izsoles iegūtās radiofrekvenču joslas jāļauj nodot tālāk, ņemot vērā savulaik izveidojušos situāciju un šo joslu nozīmi 5G tehnoloģiju pakalpojumu attīstīšanā šobrīd.
Jau iepriekš esam uzsvēruši, ka esošā kārtība uzliek nepamatotu apgrūtinājumu tehnoloģiju attīstībai kopumā, kam ir vairākas negatīvas sekas. Proti, gan Unistars, gan Bite Latvija tiek uzlikts lielāks administratīvais slogs, tāpat arī šobrīd likumā ietvertais ierobežojums veicina konkurences ierobežojumu, jo zaudējam infrastruktūras uzturēšanas efektivitāti. Tas viss ilgtermiņā veido nepamatotas izmaksas vairāku miljonu eiro apmērā, kurus Bite Latvija labprātāk investētu tālākā tīkla attīstībā. Citiem vārdiem sakot, liegums tālāk nodot Unistars vēsturiski iegūtās frekvences ir novecojis ierobežojums, kas mūsdienu tirgus situācijā ir pārtapis par mākslīgi uzturētu konkurences apgrūtinājumu.
Jāuzsver arī tas, ka likums tika izstrādāts, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2018/1972; tikmēr likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” izstrādāja Satiksmes ministrijas ekspertu darba grupa, un tā sākotnējā versija paredzēja regulējumu, saskaņā ar kuru komersants varēja nodot arī bez izsoles iegūtas frekvenču lietošanas tiesības ar nosacījumu, ka šādas tiesības tiek izmantotas vismaz 20 gadus.
Jau likumprojekta izstrādes laikā Saeimā Satiksmes ministrija, SPRK un Saeimas juridiskais birojs iebilda ierobežojošās tiesību normas iekļaušanai likumā un norādīja uz saudzīgāka regulējuma nepieciešamību, tomēr Saeima to neņēma vērā.
Pēc tam, kad Unistars vērsās Satversmes tiesā ar sūdzību, viedokli lietā sniedza Saeima, kā arī vairākas Satversmes tiesas pieaicinātās personas, kuras tagad savu pozīciju varēs skaidrot mutvārdu procesā.
Būtiski pieminēt, ka arī tiesībsargs savā publicētajā viedoklī Satversmes tiesai norādījis apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 105. pantam, jo pastāv alternatīvs līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai – nosakot aizliegumu nodot un iznomāt lietošanas tiesības noteiktu, pietiekami ilgu laiku pēc to piešķiršanas.
Kopumā, veicot izmaiņas likumā, tiktu atrisināta situācija ar tādām frekvenču joslu lietošanas tiesībām, kuras vēsturiski tika piešķirtas uz pieprasījuma pamata bez atlīdzības. Pieņemot šādu normu, Unistars varētu nodot frekvenču lietošanas tiesības Bite Latvija. Abi ir Bite Grupa piederošie uzņēmumi, līdz ar to frekvenču nodošana neietekmētu konkurences situāciju tirgū, bet būtiski kāpinātu Bite Latvija efektivitāti un pārvaldību, atbrīvojot uzņēmumu arī no nevajadzīga administratīvā sloga.
Ņemot vērā, cik strauji šobrīd evolucionē tehnoloģijas un cik liela ir to nozīme valsts ekonomiskā izaugsmē, Latvijas elektronisko sakaru tirgus attīstībai ir svarīgi, lai tajās ir vairāki spēcīgi spēlētāji, kuriem ir iespēja konkurēt vienlīdzīgos apstākļos ar visiem vienlīdzīgi piemērojamu administratīvo slogu. Tikai tā Latvija varēs nodrošināt, ka elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstās atbilstoši mūsdienu prasībām, sniedzot iespējami lielāko labumu arī pakalpojumu galalietotājiem.
Autors ir Bite Latvija ģenerāldirektors
Pagaidām nav neviena komentāra