Vītoliņa republika

  • Jānis Šiliņš, Domuzīme
  • 21.02.2024.
  • Domuzīme
KSDS(b)P Kalugas guberņas komitejas locekļi 1918. gada februārī. Centrā — Pēteris Vītoliņš

KSDS(b)P Kalugas guberņas komitejas locekļi 1918. gada februārī. Centrā — Pēteris Vītoliņš

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1

Latviešu boļševiks pārņem Kalugas guberņas vadību savās rokās

Ukraiņu futurologs Vitālijs Kuļiks un politologs Igors Dušins 2023. gada aprīlī publicēja Pirmo Kijivas Pēckrievijas karti, kurā tika atainots Ukrainai vēlamais Krievijas sadalīšanās scenārijs. Desmitiem nākotnes valstiņu mozaīkā manu uzmanību piesaistīja Maskavas tuvumā iezīmētā Kalugas Tautas Republika. Kartes autori šāda valstiskuma izveidošanās iespēju saistīja ar vēsturisku precedentu — 1918. gadā tur tiešām pastāvēja pašpasludināta republika. Sevišķu interesi par to raisa fakts, ka tās izveidotājs un pirmais vadītājs (faktiski diktators) bija latvietis Pēteris Vītoliņš.

Viesuļa ceļš no Jēkabmiesta līdz Sibīrijai

Vītoliņš dzimis zemnieka ģimenē 1892. gadā Sēlijā, Elkšņu pagasta Liepiņānos — Dumbļa purva malā, uz pašas mūsdienu Latvijas un Lietuvas robežas. Vēl mācoties Jēkabmiesta pilsētas skolā, viņš 14 gadu vecumā iesaistījās nelegālā jauniešu pulciņā Pirmā vaga. 1907. gadā par dalību kādā strādnieku sapulcē viņu izslēdza no skolas. Vītoliņš centās pelnīt iztiku ar privātstundu pasniegšanu un dažādiem gadījuma darbiem, 16 gadu vecumā iesaistījās Latvijas Sociāldemokrātijas Gaismas (vēlāk Madlienas Gaisma) organizācijas (tā darbojās Pļaviņu, Krustpils un Jēkabpils apkārtnē) veidošanā.

Jaunākajā žurnālā

Sekot redzēšanai

«Visu laiku tiek prognozēts grāmatu gals. Arī latviešiem visu laiku tiek prognozēts gals. Manī nav nedz nolemtības apziņas, nedz misionāra optimisma vai pesimisma. Es dzīvoju savu laiku,» saka Andris Kalnozols.
  • Proza
  • 27.08.2026.

Zemes sievietes dziesma

Ilustrācija — Asnāte Heliodora Valbaka
  • Proza
  • 27.08.2026.

Dārza rūķis

Varoņi piedzimst uz varoņu kapiem

Vasiļs Stuss pēc pirmā aresta 1972. gadā. Foto no Ukrainas PSR VDK krimināllietas materiāliem, kas pieejami Ukrainas atbrīvošanas kustības elektroniskajā arhīvā https://avr.org.ua/

Pavērsiena punktu atceroties

Šveices vēstnieks Jene K. A. Štēhelins vizītē Latvijā uzturējās 1991. gada 4.—5. septembrī un tikās ar amatpersonām gan Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā, gan Augstākajā Padomē. Foto — Uldis Pāže. Latvijas Nacionālā arhīva krājums

35 gadi

  • Apcere
  • 27.08.2026.

Būtības dārzkopība

Sintija Kampāne-Štelmahere. Dārzs. Punctum, 2025.