Vītoliņa republika

  • Jānis Šiliņš, Domuzīme
  • 21.02.2024.
  • Domuzīme
KSDS(b)P Kalugas guberņas komitejas locekļi 1918. gada februārī. Centrā — Pēteris Vītoliņš

KSDS(b)P Kalugas guberņas komitejas locekļi 1918. gada februārī. Centrā — Pēteris Vītoliņš

Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1

Latviešu boļševiks pārņem Kalugas guberņas vadību savās rokās

Ukraiņu futurologs Vitālijs Kuļiks un politologs Igors Dušins 2023. gada aprīlī publicēja Pirmo Kijivas Pēckrievijas karti, kurā tika atainots Ukrainai vēlamais Krievijas sadalīšanās scenārijs. Desmitiem nākotnes valstiņu mozaīkā manu uzmanību piesaistīja Maskavas tuvumā iezīmētā Kalugas Tautas Republika. Kartes autori šāda valstiskuma izveidošanās iespēju saistīja ar vēsturisku precedentu — 1918. gadā tur tiešām pastāvēja pašpasludināta republika. Sevišķu interesi par to raisa fakts, ka tās izveidotājs un pirmais vadītājs (faktiski diktators) bija latvietis Pēteris Vītoliņš.

Viesuļa ceļš no Jēkabmiesta līdz Sibīrijai

Vītoliņš dzimis zemnieka ģimenē 1892. gadā Sēlijā, Elkšņu pagasta Liepiņānos — Dumbļa purva malā, uz pašas mūsdienu Latvijas un Lietuvas robežas. Vēl mācoties Jēkabmiesta pilsētas skolā, viņš 14 gadu vecumā iesaistījās nelegālā jauniešu pulciņā Pirmā vaga. 1907. gadā par dalību kādā strādnieku sapulcē viņu izslēdza no skolas. Vītoliņš centās pelnīt iztiku ar privātstundu pasniegšanu un dažādiem gadījuma darbiem, 16 gadu vecumā iesaistījās Latvijas Sociāldemokrātijas Gaismas (vēlāk Madlienas Gaisma) organizācijas (tā darbojās Pļaviņu, Krustpils un Jēkabpils apkārtnē) veidošanā.

Jaunākajā žurnālā

Dzejas zibsnīgumā

Lāsma Olte.
  • Vēsture
  • 23.04.2026.

Vācu romantisms un tā institūcijas

Kalnrūpniecība Harca kalnu reģionā Saksijā-Anhaltē aizsākās aptuveni 1400. gadā. Par kalnraču darbu pazemē 17.—19. gadsimtā var uzzināt Glāzebahas raktuvēs izveidotajā muzejā. Foto — Matthias Bein/DPA/Picture-Alliance/Scanpix/LETA
  • Raksts
  • 23.04.2026.

Vai latvietis var saprasties ar lietuvieti?

Foto – Pexels
  • Eseja
  • 23.04.2026.

Par cerību un demokrātiju

1991. gada 24. augustā Ukrainas Augstākā Padome pieņēma Neatkarības deklarāciju. 1. decembra refendumā to apstiprināja 92,3% vēlētāju no 84,2% balsstiesīgo. Dienu iepriekš Kijivas centrālajā laukumā vēl turpinājās informatīvā kampaņa. 
Foto — AP/Scanpix
  • Proza
  • 23.04.2026.

Gūtenmorgens un transformācijas seanss

Ilustrācija — Ieva Sarksņa
  • Apskats
  • 23.04.2026.

Laiku ainas

Daļa no 2026. gada Latvijas Literatūras gada balvai izvirzītajiem darbiem.
  • Proza
  • 23.04.2026.

Autobusu meitene

Andris Kalnozols