2024_02_Anna-Dzintare.png
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 1
***
Viņa paklusi spēlē šo dzīvi
novērstas acis un tumšu samtu
apspīd attāli prožektori
iznākusi no sava sapņa
viņa sēž uz skatuves malas
augsti torņi
no dēļiem sanaglots horizonts
balts atspīdums iesitas plakstos
attāla cigarete izkvēpina
īstenību
***
Es esmu dūmi
dzelzceļš agrā rītā
balta migla
esmu atvērts logs
garāmbraucoša auto
netraucēts klusums
dziļā naktī
es esmu upe
kas viegli nāk uz krastu
tālas skaņas līdzi vējam
logs kas laiž iekšā gaismu
esmu vainīga
esmu laimīga
esmu
***
Tu pagriez aizdedzē atslēgu
Reizē ar laiku
Rīts ietinas sārtā dūmakā
Un viss veras vaļā no jauna
Aiz auto loga aizslīd norasots tālums
Neskaidrs rīta čuksts
Gaistoši klīstoša debess
Atbrīvo putnus
***
Šovakar spuldzes ir bez gaismas
Uz ielām pārtrūcis kvēldiegs
Spodrais Ariadnes pavediens
Aizvijies citur un pazudis nupat dīgstošā zālē
Un nav neviena kas nogurušās gaismas drumslas
Iemestu atpakaļ tumstošās debesīs
Vakars aizvēris acis un klusē
Labi zinot ka mums katram ir savs spīdēšanas laiks
Sava mirdzēšana
