Kāpēc būvniecībā nedarbojas princips “kurš skaļāk kliedz, tam taisnība”?

Jau kādu brīdi publiskajā telpā virmo kaislības ap Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunbūvējamo A2 korpusu. Slimnīcas vadības mērs ir pilns, velti gaidot būvuzņēmēja SIA Velve solījumu piepildīšanos, savukārt būvnieks pie nebūšanām vaino visus citus. Tai skaitā būvnieks ir piedāvājis pārņemt jaunā korpusa projektēšanu, jo viņa ieskatā pasūtītājam trūkst nepieciešamās kompetences.

Kā speciālists, kuram šādas kompetences netrūkst, varu apgalvot, ka būvuzņēmējs ar saviem publiskajiem paziņojumiem maldina sabiedrību un mēģina novērst uzmanību no patiesās situācijas: jau 2022. gadā būvē tika konstatēti būtiski būvdarbu defekti un sniegtas norādes to novēršanai, kas joprojām nav ņemtas vērā.

Kāpēc papildu projektēšana nav nepieciešama?

Būvuzņēmējs izvēlējies agresīvu retoriku: savā nespējā nodrošināt būvdarbu veikšanai piemērotus apstākļus tas vaino visus citus būvniecības dalībniekus, mēģinot norādīt uz trūkumiem būvprojekta dokumentācijā, runājot par nepiemērotu līgumu un apgalvojot, ka pasūtītāja vadības komanda nav vērsta uz sadarbību. Šiem centieniem ir acīmredzams iemesls: pārvirzīt sabiedrības un lēmumu pieņēmēju uzmanību no patiesajiem iemesliem – savas nespējas novērst defektus – uz šķietamiem blakus faktoriem.

Faktiski šobrīd būvuzņēmējs vēlas panākt situāciju, kurā objektā vairs nepaliek neviens no sākotnēji iesaistītajiem dalībniekiem. Būvuzraudzības komandas nomaiņa jau veikta, un šobrīd būvuzņēmējs, kas jau tāpat nevar nodrošināt pietiekamu būvstrādnieku skaitu objektā, vēlas pārņemt arī projektēšanu – visticamāk, lai saņemtu papildu termiņu it kā projektēšanai un papildu finansējumu detalizācijas un ražošanas rasējumu izstrādei. Taču ēkas konstrukciju un fasādes izbūves darbi ir faktiski pabeigti, starpsienu izbūves dokumentācija nerada jautājumus, tīklu izbūve veikta apmēram 60% apjomā, līdz ar to jāizstrādā atsevišķi ražošanas rasējumi un detalizācija, bet nav veicama nekāda būtiska projektēšana – tur nav, ko pārņemt. Vēl vairāk – paužot vēlmi pārņemt projekta dokumentāciju, tādējādi uzņemoties arī pilnu civiltiesisko atbildību, būvuzņēmējs faktiski apliecina, ka ar dokumentāciju viss ir kārtībā, jo neviens labprāt neuzņemas nekvalitatīvus projektus. Arī būvuzņēmēja organizētais ārējais audits nav konstatējis būtiskas problēmas, kas prasītu izmaiņas projektā.

Jā, šāda mēroga būvobjektos vienmēr ir nepieciešami papildu precizējumi būvprojektā, skaidrojumi un atsevišķas izmaiņas, tomēr ne autoruzraugs, ne būvuzraugs nav identificējuši nekādas dokumentācijas nepilnības, kas varētu novest ēku tik katastrofālā stāvoklī. Uzmanības novēršana un patieso problēmas cēloņu neminēšana, ar ko šobrīd nodarbojas būvuzņēmējs, nepalīdz un arī turpmāk nevar palīdzēt operatīvi un pienācīgā kvalitātē virzīt būvdarbus.

Problēmas PSKUS jaunbūvē nav radušās vakar

Kaut arī būvuzņēmēja projekta komandas vadība mainīta vairākkārt, defektu novēršanai pienācīga uzmanība nav veltīta. Nav ticis noslēgts būves perimetrs, kā rezultātā būvē joprojām iekļūst ūdens. Nav pabeigta pamatu plātnes un pagraba sienu, kā arī ēkas savienojošā tuneļa hidroizolācija. Ilgstoši pieļaujot ēkā neatbilstošu mikroklimatu, būtiski bojāti jau iepriekš paveiktie būvdarbi: vairākās būves zonās parādījies pelējums, kura tālāku izplatību nav bijis iespējams novērst nenoslēgtā būves perimetra un virs pagraba paredzēto zaļo jumtu zonā nepabeigtās siltināšanas dēļ.

Tas nav nekas jauns. Visas šīs problēmas identificētas jau 2022. gada beigās, bet, neskatoties uz būvuzņēmēja solījumiem tās novērst līdz 2023. gada jūlijam, tas joprojām nav noticis. Visa pagājušā gada garumā būvuzņēmējs nav nodrošinājis pietiekamu būvstrādnieku skaitu un nav vienojies ar apakšuzņēmējiem par būves perimetra noslēgšanu līdz rudens-ziemas periodam. Neviens no šiem darbiem nav saistīts ar jebkādu trūkstošu informāciju būvprojekta dokumentācijā, nekompetentu pasūtītāja komandas rīcību vai nesamērīgām būvuzraudzības prasībām, bet gan tikai ar būvuzņēmēja nespēju piesaistīt pietiekami daudz atbilstošas kvalifikācijas būvspeciālistu un apakšuzņēmēju defektu novēršanai. Proti, vairāk nekā triju gadu garumā regulāri nav nodrošināts par inženiertīklu izbūvi atbildīgais inženieris būvuzņēmēja komandā, trūkst par atsevišķu komunikāciju izbūvi atbildīgo speciālistu, būtiski tiek kavēta ražošanas rasējumu izstrāde. Būvdarbu virzību kavē arī jaunās būvuzņēmēja komandas viedoklis, ka, mainoties komandai, ir mainījies arī būvuzņēmējs un nav atzīstami iepriekšējo komandu pieņemtie lēmumi, lai gan tos pieņēmuši tā paša uzņēmuma darbinieki ar tādu pašu pilnvaru apjomu.

Ārējie apstākļi nedrīkst kavēt risinājuma rašanu

Kritiskā situācija būvobjektā izveidojās laikā, kad līdz ar Covid-19 radītajiem kavējumiem un objektīvu kvalificētu būvstrādnieku trūkumu visu pasliktināja Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā. Tās rezultātā nebija iespējams nodrošināt nepieciešamo būtisko būvmateriālu piegādi gan pieaugošo izmaksu, gan piegādes termiņu un būtiska kvalificētu būvstrādnieku trūkuma dēļ. Lai gan atbilstoši valstī pieņemtajam regulējumam tika panākta virkne vienošanos ar būvniecības līgumos iesaistītajiem uzņēmējiem, visos man zināmajos liela apjoma būvobjektos šis periods ir atstājis dramatisku ietekmi uz būvdarbu izpildes termiņiem un izmaksām, kas atbilst skaudrajai inflācijai un nozarē strauji augošajam pieprasījumam pēc speciālistiem. Ņemot vērā, ka visi Eiropas fondu apguves termiņi beidzās vienlaicīgi, izmaksu spiediens konkurencē par darbaspēku tikai palielinājās, un lielākoties normāla darbu virzība vērojama tikai tajos objektos, kur līgumi pēc ārkārtas situācijas iestāšanās tika pārtraukti un no jauna slēgti ar uzņēmējiem, kas nosauca situācijai atbilstošas izmaksas un termiņus.

Šie apstākļi nenoliedzami ir veicinājuši kritiskas situācijas veidošanos arī PSKUS otrās kārtas būvobjektā. Pieļauju, ka sarežģīto izmaksu un likumiskā regulējuma ietvaros ir grūti to visu objektīvi pamatot, tomēr izlikties, ka visas sekas novērstas un nekāda ietekme būvniecības nozarē nav jūtama, arī nav pareizi.

Acīmredzot šībrīža situācijā nav iespējams sekmīgi realizēt plānotos darbus iepriekš nosauktajās izmaksās un termiņos. Būvuzņēmēja jaunās komandas agresīvā komunikācija ar visām iesaistītajām pusēm nekādi neveicina patieso iemeslu identificēšanu un risinājumu rašanu situācijas uzlabošanai. Patiess apliecinājums būvuzņēmēja centieniem panākt sabiedrības interesēm atbilstošu rezultātu būtu savu kļūdu atzīšana, atbildības uzņemšanās, retorikas maiņa un defektu novēršana – kaut vai aiz cieņas pret tiem būvuzņēmēja darbiniekiem, kas savu darbu ir veikuši pēc labākās sirdsapziņas.

 

Autore ir SIA Sestais stils būvprojektu vadītāja