Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls • IR.lv

Valstij jākļūst atvērtākai un jāizmanto viss digitalizācijas potenciāls

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Edžus Žeiris

Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest nevis tāpēc, ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai ir iespēja apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc, ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne. Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek daudz efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.

Darbaspēks kļūst arvien dārgāks resurss

Pēc jaunākajiem statistikas datiem, bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis zemākos rādītājus kopš PSRS sistēmas sabrukuma, kad bezdarbs it kā nepastāvēja. Par darbinieku trūkumu runā gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī privātais sektors.

Nereti dzirdams, ka mums ir spēcīgi eksportējošie uzņēmumi, kuri labprāt paplašinātu savu darbību, bet to nav iespējams izdarīt, jo vienkārši trūkst darbaspēka. Vienlaicīgi algu līmenis Latvijā joprojām krietni atpaliek gan no Rietumvalstīm, gan arī mūsu kaimiņiem – Lietuvas un Igaunijas. Mums bieži vien tiek uzturēts liels skaits zemi apmaksātu darba vietu, un tajās nodarbinātie cilvēki bieži vien dara rutinizētu, manuāli veicamu darbu (piemēram, pārraksta anketas un iesniegumus no viena formāta nedaudz citā). Iespējams, ka šī modeļa saknes meklējamas vēl pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad bezdarbs bija vēsturiski augstākajā līmenī un daudzi lielu iestāžu vai uzņēmumu vadītāji uzskatīja, ka visas problēmas var risināt, nevis optimāli organizējot esošos resursus, bet gan pieņemot arvien jaunus un jaunus darbiniekus.

Tas maksāja maz, un viss bija saprotami, turklāt valsts un pašvaldību jomā bieži vien vēlētāji bija pateicīgi lēmumu pieņēmējam par stabilu darbavietu un savu pateicību izrādīja ar atbalstu vēlēšanās.

Lai gan kopš slavenajiem deviņdesmitajiem ir pagājuši jau 30 gadi, daudzviet mēs turpinām uzturēt neefektīvu sistēmu un arī nozares darbiniekus nolemjam garlaicīgam, zemi apmaksātam un arī neperspektīvam darbam. Ja tiktu ieviesti mūsdienīgi digitalizācijas risinājumi, ļoti iespējams, ka trīs cilvēku darbu varētu paveikt viens cilvēks, kuram jau būtu iespējams maksāt cienījamu, varbūt pat divas reizes lielāku atalgojumu. Savukārt atlikušie divi cilvēki varētu papildināt kāda perspektīva eksportējošā uzņēmuma rindas.

Strukturēti, mašīnlasāmi dati – pamats turpmākajam ekonomikas izrāvienam

Pēdējos gados daudzi runā par mākslīgo intelektu (MI) un ietekmi, ko tas atstās uz nākotnes ekonomiku, valstu pārvaldi un darba tirgu. Skaidrs, ka gudru MI risinājumu izmantošana ir nākotne un daudziem uzņēmumiem – jau arī šodiena. Tomēr, ja mēs analizējam Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu potenciālu izmantot mūsdienīgus MI risinājumus, jāsaprot, ka mums vispirms nepieciešams sakārtot mūsu topošās digitālās ekosistēmas pamatus – ja tie nebūs kārtībā, tad būs grūti attīstīt mūsdienīgus MI risinājumus.

Neskatoties uz pēdējo gadu uzlabojumiem, Latvijā joprojām ir milzīgs neizmantotais potenciāls datu strukturēšanā. Jā, mums uz dažādiem valsts un pašvaldību serveriem stāv milzīgs skaits ar dažāda veida nestrukturētiem digitāliem datiem gan Word un Excel failos, gan dažādos PDF dokumentos kā ieskanētu dokumentu kopijas. Tomēr to visu bieži vien var dēvēt par lielu informācijas blāķi, nevis vērtīgu un analizējamu informāciju, kuru izmantot lēmumu pieņemšanā vai mūsdienīgu valsts un pašvaldību e-pakalpojumu izveidē. Kamēr šī informācija tādējādi aizņem vietu uz servera un to nav iespējams šķirot un analizēt, tai nav gandrīz nekādas praktiskas vērtības.

Mans uzskats, ka visiem datiem, kas ir noglabāti kādā no valsts iestādēm, būtu jābūt brīvi pieejamiem, speciālistiem saņemot atbilstošu autorizācijas līmeni, un viena pašvaldība pēc vajadzības varētu brīvi izmantot datus, kas, piemēram, ir kādas valsts iestādes rīcībā. Diemžēl bieži vien iestāžu vadītāji nodarbojas ar sava lauka sargāšanu, baidoties no kontroles pazaudēšanas pār kādu nozari, un datus glabā nepieejamus aiz daudzām atslēgām!

Līdzšinējā prakse gan rāda, ka datu strukturēšana un atvēršana ļauj radīt lielu papildu pievienoto vērtību, un jau pašlaik mēs redzam, ka, piemēram, adrešu datu atvēršana e-komercijā deva tiešu ieguvumu un piegādes kompānijas daudz efektīvāk var plānot savu darbību, rodas jauni un pieprasīti pakalpojumi arī citās jomās.

Mūsdienīgs VID var dot pamatīgu, pozitīvu grūdienu Latvijas starptautiskajai konkurētspējai

Redzu, ka pastāv milzīgas perspektīvas palielināt mūsu ekonomikas efektivitāti un līdz ar to arī valsts starptautisko konkurētspēju, ieviešot mūsdienīgus digitalizācijas risinājumus arī Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kas ir organizācija, ar kuru ikdienā saskaras ikviens Latvijas uzņēmējs. Es uzskatu, ka arī Latvijā būtu iespējams izveidot tādu sistēmu, kur tiktu integrētas valstī populārāko banku un grāmatvedības uzskaites programmas, kas īpaši svarīgi ir mazajiem un vidējiem uzņēmējiem.

Līdz ar e-rēķinu sistēmas tālāku attīstību, mazajam un vidējam uzņēmējam būtu iespējams krietni samazināt laiku un resursus, kas tam nepieciešami grāmatvedības procesu kārtošanai, un maksājamo nodokļu aprēķins varētu notikt lielā mērā automātiski. Godīgie uzņēmēji valstij būtu par to pateicīgi, jo tie savus pūliņus varētu veltīt sava uzņēmuma attīstības plānošanai, nevis grāmatvedības formalitāšu kārtošanai.

Pašlaik, kad amatā gatavojas stāties jaunā VID vadītāja, ir iespēja Latvijas valsts sektora digitālo attīstību pacelt kvalitatīvi citā līmenī.

Es ticu, ka tad, ja VID pakalpojumi būs ērti un droši izmantojami, Latvija kļūs daudz pievilcīgāka potenciālajiem starptautiskajiem investoriem, kuri apsver iespēju ieguldīt Latvijā. Ne mazāk svarīgs būs valsts sūtītais signāls Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem – valsts ir cilvēkiem, un nevis otrādi!

 

Autors ir SIA ZZ Dats direktors

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu