Vētras postījumi pērn 7.augustā Dobeles novada Augstkalnē. Foto - Evija Trifanova, LETA
Apdrošināšanas nozare ir piedzīvojusi neparastu gadu. Klientu pirktspējas kritums parasti negatīvi iespaido nedzīvības apdrošināšanas industriju, jo cilvēki vai nu cenšas ietaupīt uz apdrošināšanas maksājumiem, vai arī, piemēram, pārdod automašīnu, un apdrošināšana kļūst lieka. Tas bija izteikti vērojams 2008. gada krīzē, kuras rezultātā nedzīvības apdrošināšanas tirgus saruka divkārt – no 396 miljoniem uz 196 miljoniem eiro. Tomēr pēdējos divos gados par spīti ģeopolitiskajiem satricinājumiem un straujajai inflācijai šī tendence vairs nav aktuāla: esam pieredzējuši ekonomikas recesiju un klientu pirktspējas kritumu, tomēr apdrošināšanas tirgus strauji aug. Tas saistīts ar labāku sabiedrības izpratni par to, ka neviens nav pasargāts no negadījumiem, bet apdrošināšana palīdz vieglāk tikt galā ar to sekām.
Klienti vēlas būt apdrošināti atbilstoši reālajai situācijai
Vērtējot nedzīvības apdrošināšanu kopš 2008. gada, varētu izcelt trīs attīstības periodus. Pirmais: 2008.–2010. gada lielais tirgus krituma periods, tirgum sarūkot par 200 miljoniem eiro; otrais – 2011.–2021. gada 11 gadu vidējas izaugsmes periods, kad tirgus izauga par 206 miljoniem eiro; un trešais – 2022.–2023. gada straujās inflācijas periods, kura laikā, pēc mūsu vērtējuma, tirgus izauga aptuveni par 180 miljoniem eiro jeb par 45% salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Gada laikā tirgus ir audzis aptuveni par 17–18%, un izaugsme vērojama visos nozīmīgākajos apdrošināšanas veidos. Īpašuma apdrošināšanas izaugsmi veicina apdrošinājuma summu pieaugums; pēc BALTA pieredzes gandrīz visi klienti piekrīt šim pieaugumam atbilstoši īpašuma atjaunošanas vērtībām. Tās ir pozitīvas pārmaiņas, salīdzinot ar nesenu pagātni, kad daļa klientu drīzāk vēlējās būt daļēji apdrošināti, nevis izvēlēties atbilstošas apdrošinājuma summas – tas ir, ja apdrošinājuma summa ir zemāka par atjaunošanas vērtību, tad, piemēram, pilna zaudējuma gadījumā klients atguva izdevumus apdrošinājuma summas apmērā, kas nenosedza īpašuma atjaunošanu.
Protams, tāpat kā jebkurā ekonomikas jomā pēdējo divu gadu laikā, tirgus izaugsmes galvenais virzītājspēks ir cenu inflācija, bet ir bijis vērojams arī klientu skaita pieaugums. Neskatoties uz pirktspējas kritumu, saskaņā ar CSDD datiem uz 1. decembri vieglo automašīnu skaits ar derīgu OCTA polisi ir pieaudzis par 2 procentiem, kas atspoguļo palielinātu pieprasījumu pēc apdrošināšanas. Nevar noliegt, ka liela nozīme ir arī zemiem bezdarba rādītājiem, kas klientiem ļauj saglabāt un pat palielināt savu īpašumu apjomu. Tomēr īpaši izceļams ir fakts, ka pat sliktākos kopējos ekonomikas apstākļos apdrošināšanas klientu skaits nav samazinājies, bet gan pat palielinājies. Tas ļauj secināt, ka ir pieaugusi sabiedrības risku izpratne un vēlme sevi pasargāt no negaidītiem zaudējumiem, kas ir īpaši svarīgi nestabilos apstākļos. Šādu secinājumu atbalsta arī Latvijas Bankas dati, kas rāda, ka pieaug to privātpersonu skaits, kuras apdrošina savu īpašumu nevis bankas prasību dēļ, bet gan pēc pašu iniciatīvas.
No citiem apdrošināšanas veidiem īpaši jāizceļ ceļojumu apdrošināšana, kuras gada apmērs jau par 30% pārsniedz pirmspandēmijas jeb 2019. gada pārdošanas apjomus.
Apdrošinātāju izaicinājumi – inflācija un vētras
Ja 2022. gadā divi galvenie apdrošinātāju izaicinājumi bija atlīdzību inflācijas lēciens un vērtspapīru pārvērtēšanas zaudējumi naudas cenas pieauguma dēļ, tad 2023. gadā atlīdzību inflācijai kā vienam no lielākajiem izaicinājumiem pievienojas nekontrolējams aspekts – dabas kaprīzes jeb vētras. Papildus gada spēcīgākajai vētrai 7. augustā otrajā pusgadā, kur atlīdzību izmaksu summa sasniedz 4,4 miljonus eiro, piedzīvojām vēl trīs vētras, par kurām izmaksu apjoms veido pusmiljonu eiro vai pat vairāk.
Kaut arī Eiropa un īpaši Baltija atrodas dabas stihiju mazāk apdraudētā reģionā, pagājušais gads liecina, ka īpaši krusas radītie zaudējumi var būt milzīgi un pat bīstami dzīvībai. Latvijā nav augsta zemestrīču vai cunami riska, bet saskaņā ar pētījumiem par dažādām dabas stihijām tieši krusa Latvijai var radīt relatīvi lielāko postu. Iespējams, apdrošināšana ir vienīgais efektīvais veids, kā palīdzēt sabiedrībai atgūties no dabas apstākļu radītajiem zaudējumiem, kas var ietekmēt gan cilvēkus, gan ēkas un automašīnas.
Attiecībā uz automašīnām 7. augusta vētras sekas bija pirmā reize BALTA vēsturē, kad visvairāk skartajos apgabalos gandrīz katru trešo automašīnu ar KASKO apdrošināšanu nācās norakstīt un izmaksāt pilnu atlīdzību. Iemesls – remonta izdevumi auto virsbūvei un stikliem pārsniedza to tirgus vērtību. Diemžēl apdrošinātāji nevar kompensēt izdevumus personām, kas nav iegādājušās polisi pirms negadījuma, un tad nepieciešamie naudas līdzekļi cilvēkiem jāatrod pašiem.
Tehnoloģijas – ne tikai klientu drošībai, bet arī ērtumam
No citām apdrošināšanas aktualitātēm vēl būtu svarīgi minēt eksperimentus ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu un klientu pieredzes uzlabošanas risinājumus. Līdzīgi kā citās industrijās, arī apdrošināšanā tehnoloģiju progress dod iespēju automatizēt cilvēku darbu, kas ļauj gan samazināt izdevumus, gan ātrāk paveikt nepieciešamo. Rezultātā, piemēram, atlīdzību izmaksas notiek ātrāk un klientu apmierinātības līmenis aug. Attiecībā uz klientu pieredzes līmeņa uzlabojumiem aktīvāk iesaistās Latvijas Banka, kuras mērķis pasargāt klientus vairs neaprobežojas tikai ar finanšu maksātspējas uzraudzību, bet ietver arī klienta pieredzi – lai klientiem tiktu pārdoti produkti, kas atbilst viņu vajadzībām, lai tie būti skaidri un saprotami. Tā ir tendence visā Eiropas Savienībā – svarīgi, lai klients būtu labi pasargāts un nepārmaksātu par sev nevajadzīgām lietām.
Tāpat tehnoloģijas palīdz atklāt centienus iegūt apdrošināšanu, kad negadījums jau noticis, padarot krāpnieku dzīvi grūtāku, un vainīgajam iestājas kriminālatbildība.
Mainās arī klientu paradumi
Kā liecina pieredze, ir samazinājies auto apdrošināšanas gadījumu skaits, ko, visticamāk, veicina ceļu infrastruktūras uzlabojumi un braukšanas ātruma samazināšana. Šobrīd vēl nav skaidru secinājumu par auto drošības tehnoloģiju devumu ceļu satiksmes negadījumu mazināšanā, jo, piemēram, elektroauto negadījumos iekļūst biežāk nekā automašīnas ar iekšdedzes dzinēju. Tam par iemeslu var būt arī apstāklis, ka ar elektroauto cilvēki biežāk pārvietojas pilsētās, kur ceļu satiksmes negadījumu risks ir lielāks.
Vairākus gadus vērojam, ka pieaug pieteikto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas gadījumu skaits. Domājams, ka tas saistīts galvenokārt ar paradumu maiņu: ja vēl nesenā pagātnē kaimiņš piedeva kaimiņam, kas nopludinājis viņa dzīvokli, tad šobrīd biežāk remontam nepieciešamie līdzekļi tiek piedzīti no vainīgās personas. Izskatot gadījumus, kuros appludināti dzīvokļi, iemesls nereti ir daudzdzīvokļu ēkas kopīpašuma cauruļu infrastruktūras nolietojums, un šādos gadījumos piedzīt zaudējuma summu var būt problemātiski, tāpēc te var palīdzēt mājokļa apdrošināšanas produkts.
Juridisko personu segmentā kļuvis vairāk tādu klientu rīkotu cenu konkursu, kuros nepiesakās neviens vai tikai viens apdrošinātājs. Biežākie iemesli ir nesamērīgas konkursa nolikumu apdrošināšanas prasības vai noteiktās maksimālās cenas lielums, bet atsevišķi uzņēmumi ir saskārušies arī ar situāciju, kad tiem ir grūti iegūt apdrošināšanu augstā ugunsdrošības vai cita riska dēļ. Vēsturiski apdrošināties ir bijis relatīvi lēti, un vienmēr ir bijuši pieejami vairāku apdrošinātāju piedāvājumi, tāpēc daudzos gadījums ugunsdrošībai nav bijusi pievērsta liela uzmanība. Šobrīd, kad vairākiem uzņēmumiem ir nācies piedzīvot ugunsgrēkus, kuros zaudējumi mērāmi simtos tūkstošu vai miljonos eiro, apdrošinātāji ir kļuvuši daudz piesardzīgāki un vairs neuzņemas tik lielu risku kā agrāk, iekams netiek ieviesti nepieciešamie drošības uzlabošanas pasākumi. Līdzīga pieredze bijusi arī Polijā, kur tikai samērā nesen ir mainījusies prakse un uzņēmumi jau projektēšanas stadijā ievieš atbilstošas drošības prasības, kā arī risinājumus, kas samazina zaudējumus, ja ugunsgrēks tomēr izcēlies.
Autors ir AAS BALTA (PZU grupa) valdes loceklis
