Norai Ikstenai jaunākajā romānā izdevies atveidot zemes un debess vienību
Autore pēcvārdā raksta: «Romānu Jōna… sāku rakstīt klusēšanas laikā.» Šis rakstnieces izteikums man kļuva par būtisku atslēgu Jōnas piedzīvošanā, jo romāna lasīšanas laikā laringīts mani bija nolicis uz pauzes. Nevaru iedomāties, cik ilga vai smaga ir bijusi autores klusēšana, taču man pietika ar pāris dienām, lai savas piespiedu klusēšanas iekšpusē atklātu pasaules viļņveida ritmu. «Nekad nebiju aizdomājusies par klusuma lielo nozīmi cilvēka dzīvē,» turpat pēcvārdā raksta Nora Ikstena. Un arī es nekad nebiju iedomājusies, cik ļoti runāšana sašķeļ cilvēka iekšējo viengabalainību, kurpretim klusēšanā ir kaut kas no pasaules pirmsākuma un šūpuļa svārsta.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.