Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Atskatoties uz pēdējiem gadiem, mums visiem ir nācies nepārtraukti pielāgoties jauniem apstākļiem un neparedzētām pārmaiņām, tāpēc vairumam prioritāte ir bijusi stabilitātes saglabāšana. Banku darbība ir cieši saistīta ar ekonomikas norisēm valstī, tāpēc arī mums šis ir izaicinošs laiks, 2023. gads ir nesis vairākus zīmīgus notikumus.
Sagaidām Euribor likmes mazināšanos
Būtiska ietekme uz ekonomiku ir bijusi Euribor kāpumam, kas ir piebremzējis, bet ne apstādinājis kreditēšanas tirgus aktivitāti. Euribor likme pērn pirmo reizi 15 gadu laikā pārsniedza 4% atzīmi, taču jaunākās prognozes liecina, ka šā gada beigās tās varētu nokristies zem 3% robežas.
Neraugoties uz augsto inflāciju un arī strauji pieaugošajām procentu likmēm, klienti ir labi tikuši galā ar kredītu atmaksu un netiek novērots pieaugums grūtībām norēķināties par uzņemtajām saistībām.
Tomēr politiķi, uzskatot, ka ikvienam mājokļa kredītņēmējam nepieciešams atbalsts, ir nonākuši pie lēmuma noteikt kredītiestādēm speciālu nodevu, no kuras kredītņēmējiem tiks izmaksātas kompensācijas. Taču tas gan nozares, gan Eiropas Centrālās bankas skatījumā ir neefektīvi, pirmkārt, tāpēc, ka atbalsts nav mērķēts tiem klientiem, kam tiešām varētu būt nepieciešama palīdzība, bet gan visiem, turklāt lielāks ieguvums no tā būs turīgākajiem klientiem, kam ir lielāki kredītu atlikumi un lielāki procentu maksājumi. Otrkārt, šāda nodeva atstās ietekmi uz kreditēšanu un nenāks par labu Latvijas reputācijai investoru acīs.
Taču šogad paredzamas arī tādas likuma izmaiņas, ko vērtējam pozitīvi – hipotekāro kredītu pārkreditēšana varētu tikt padarīta vienkāršāka, ātrāka un lētāka, kā arī tiktu atcelts hipotekāro kredītu reklāmas aizliegums. Latvijā patlaban ļoti reti tiek izmantota iespēja pārkreditēties – tikai 2% no tiem kredītņēmējiem, kas no pārkreditēšanas varētu gūt finansiālu labumu, ir mainījuši banku. Šīs likumu izmaiņas dotu iespēju klientiem atrast sev izdevīgāko piedāvājumu un vienkāršotā veidā nomainīt banku. Turklāt piedāvātās likuma izmaiņas varētu arī aktivizēt banku konkurenci par klientu piesaisti un pozitīvi ietekmēt mājokļu tirgu, taču tas nebūs grūdiens būtiskai kreditēšanas izaugsmei, jo to ietekmē daudzi faktori, piemēram, valsts ekonomiskā izaugsme, mājokļu piedāvājums, klientu vajadzības, ienākumu līmenis u.c.
Uzņēmējdarbības vide nostabilizēsies
Pagājušajā gadā atsevišķās nozarēs uzņēmumiem neklājās viegli, un uzņēmēji joprojām ir piesardzīgi ar attīstības plāniem. Šis uzņēmējiem visdrīzāk būs gads, kad nostabilizēties, nevis piedzīvot ievērojamu izaugsmi, un pēc mūsu mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju aptaujas datiem redzams, ka būtiskākie iemesli tam ir augstā inflācija, enerģijas un degvielas cenas, kā arī ģeopolitiskā situācija. Tomēr daudzi Latvijas uzņēmēji uz šo gadu raugās samērā optimistiski – trešdaļa uzņēmēju plāno paplašināt savu biznesu un tikpat daudzi šogad sagaida pārdošanas apjoma pieaugumu.
Ekonomisti prognozē, ka IKP dinamika šajā gadā būs labvēlīgāka nekā 2023. gadā, taču uz strauju izaugsmi nevar cerēt – visdrīzāk, ekonomika augs apmēram par 1,5%.
Pieaug interese par noguldījumiem un uzkrājumiem
Ekonomiski sarežģītos laikos īpaši svarīgi ir rūpēties par uzkrājumu veidošanu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai. Sekojot finanšu tirgus situācijai un pieprasījumam, 2023. gadā vairākas reizes esam paaugstinājuši termiņnoguldījumu likmes, kas pašlaik ir starp lielākajām Eiropā un sasniedz jau 4%. Līdz ar to arī ievērojami augusi interese par šo pakalpojumu (pēc mūsu bankas datiem privātpersonu uzkrājumu apmērs ir dubultojies), un sagaidām, ka tā saglabāsies arī turpmāk. Īpaši augstas inflācijas laikā ir svarīgi, lai cilvēki uzkrājumus neglabātu norēķinu kontos, kur esošā nauda inflācijas ietekmē ar laiku zaudē vērtību. Tā vietā labāk veikt termiņnoguldījumus vai izmantot krājkontus, kas ļauj šim uzkrājumam pelnīt procentus. Lieliski papildu instrumenti ir ieguldīšana gan akcijās, gan obligācijās. Krāšana kopumā ir paradums, ko veicina ekonomiskā stabilitāte, finansiālo zināšanu un iemaņu veicināšana, dažādi ekonomiski stimuli, piemēram, nodokļu atvieglojumi.
Turpināsies pensiju sistēmas pilnveidošana
Tiek pilnveidots Valsts fondēto pensiju likums – no pagājušā gada jaunie pensiju 2. līmeņa dalībnieki vairs netiek novirzīti uz konservatīvajiem, bet aktīvajiem pensiju plāniem, tādējādi paaugstinot iespēju uzkrāto kapitālu ievērojami palielināt. Savukārt no šā gada vidus pensiju pārvaldītājiem būs jāinformē klienti, vai izvēlētais ieguldījumu plāns atbilst vecumam. Kā liecina Luminor veiktā VSAA datu analīze, patlaban aptuveni divām trešdaļām pensiju 2. līmeņa dalībnieku nav izvēlēts vecumam atbilstošs ieguldījumu plāns. Ilgtermiņā nepareizais pensiju plāns var rezultēties ar divreiz vai pat trīsreiz mazāku iegūto kapitālu pensionējoties, tāpēc domājams, ka jaunās likuma izmaiņas palīdzēs veicināt iedzīvotāju pensijas uzkrājuma pieaugumu.
Ja 2022. gads finanšu tirgos bija grūts, tad 2023. gads jau izskatījās labāk. Svārstības finanšu tirgos ir normāla parādība, un kritumiem seko kāpumi. Jāatceras, ka pensiju ieguldījumi ir jāvērtē ilgtermiņā – pensijas kapitāls tiek uzkrāts vairāku gadu desmitu laikā.
Arvien vairāk uzmanības ilgtspējas jautājumiem
Jau vairākus gadus banku dienaskārtībā ir jautājumi, kas saistīti ar vides aizsardzību, sociālo atbildību un korporatīvo pārvaldību. Finanšu iestādes aktīvi mudina uzņēmējus īstenot dažādus ar vides aizsardzību un energoefektivitātes uzlabošanu saistītus pasākumus un šogad to darīs vēl aktīvāk. Paredzams, ka uzņēmējiem, kas vēlēsies saņemt finansējumu, būs arvien vairāk jādomā par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, kas palīdzēs definēt, kādi projekti un aktivitātes ir uzskatāmas par ilgtspējīgām un veicina klimata mērķu sasniegšanu.
Autore ir Luminor bankas vadītāja Latvijā
