Vēja gandrīz nav. Jūra sīki ņirb kā zvīņas, un gludajā debesu klajumā nav noklīdis neviens mākonis, kas pirmais noķertu saullēkta zeltu. Var jau nojaust, kur iznirs nokaitētā lode — maigi sārtā akvareļa tonis kļūst arvien spožāks, izkausējot tumšo dūmaku virs apvāršņa. Un tad acumirklī izšķiļas kvēlojoša gaisma.
Abonē žurnāla digitālo versiju un atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku!
Ja esi jau abonents, lūdzam autorizēties ar savu e-pastu.