Inguna Daukste-Silasproģe. Balsis pār jūru. Dienas Grāmata, 2023.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 6
Rakstniekam Gunaram Anatolijam Janovskim (1916—2000) esot paticis klusums. Visdrīzāk viņu apdullinātu Osvalda Zebra romāna Mežakaija episkais kliedziens un literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija-oda Balsis pār jūru. Zebris pārrada prozistu Gunaru Janovski un sintezē viņa sarežģīto likteni mūsdienu cilvēka uztverei, savukārt Daukstes-Silasproģes grāmata ir kā laipns, pat pārāk saudzīgs glāsts, kuru brīžiem gribas apturēt, taču tas nav iespējams, jo tamlīdzīga pētījuma nav un, visticamāk, tuvākajā laikā nebūs.
Trimdas rakstnieka Janovska rakstāmmašīnas taustiņi klab lielā angļu meža mājā, pa logu redzams paša iekopts augļkoku dārzs. Šajā ainā rakstnieks ir viens, viņa sievai Rasmai ir zobārstniecības prakse pilsētā. Vēlāk viņam rakstīt palīdz Sarmīte. Rakstnieks ir viens savā lielajā trimdas cilvēka prozā, un, kad pasliktinās redze, jo vientuļāk ir redzēt to, kas būtu jāpieraksta. Jo mazāk lasītāju trimdā, grūtāk apkopt saimniecību, šaurāka kļūst istaba un knapāka iztikšana, jo vairāk gaidītas kļūst balsis otrpus jūrai — no neatkarību atguvušās, vēl nesaķemmētās Latvijas, kas pēc ilgiem atšķirtības gadiem dabū atpakaļ savu Gunaru Janovski, tomēr nespēj atņemt viņu Anglijas1 trimdai pavisam. «Taustiņi» tomēr klab arī bez paša Janovska klātbūtnes — 1992. gadā Latvijā izdod iepriekš tikai periodikā lasāmo romānu Pilsēta pie upes, kas iedvesmoja režisoru Viesturu Kairišu uzņemt filmu ar tādu pašu nosaukumu (2020).
