Foto - Evija Trifanova, LETA
Mēs visi ceram, ka nekad nepiedzīvosim militāru apdraudējumu. Tomēr atcerēsimies, ka pat dažas dienas pirms Krievijas kara Ukrainā sākuma reti kurš ticēja, ka tas vispār ir iespējams. Toreiz medijos dreifēja atsauces uz ASV izlūkdienestu brīdinājumiem, kuras izlasot daudzi tikai pasmīkņāja.
Panika ir ienaidnieka sabiedrotais, un tai nav pamata. Mēs esam relatīvi droši, NATO vairogs mūs sargā, arī paši daudz vairāk spēka, prasmju un finansējuma ieguldām valsts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tomēr jāatceras, ka rūpes par drošību nav tikai investīcijas bruņotajos spēkos, bet arī rūpes par iekšējo drošību. Tās būtiska daļa ir civilā aizsardzība, kurā ir iesaistīti gan profesionāļi, gan sabiedrība kopumā.
Ko pārņemt no pagātnes?
Ja prātā pārcilājam, ko gan zinām par civilo aizsardzību, atceramies bumbu patvertnes. Krievijas karš ir pierādījis to lielo nozīmi uzbrukuma gadījumā. Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti apzina, kuras no padomju okupācijas gados Rīgā izbūvētajām patvertnēm ir saglabātas un remontējamas. Šī brīža apsekošanas pieredze liecina, ka pagaidām salīdzinoši neliela patvertņu daļa var tikt atjaunota, lai pildītu sākotnējās funkcijas. Tās, kuras tiek izmantotas miera laika mērķiem, kā darba telpas vai noliktavas vēl ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr daļa ir nojauktas vai sagrautas. Pozitīvi piemēri ir bumbu patvertne Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, Jāņa Asara ielā vai Grīziņkalnā, kur ir pat divstāvu patvertne. To cēla padomju laika izpildkomitejas darboņiem – lai pilsēta nezaudētu lemtspēju. Kopumā, ja vecās patvertnes pārsvarā ir izvietotas galvaspilsētas centrā vai tās tuvumā, tad tālākās apkaimēs vairāk jāapzina un jāizmanto patvērumam pielāgojamas telpas, piemēram, pagrabi daudzstāvu ēkās.
Šobrīd patvertnes var remontēt, lai izmantotu kā pagrabtelpas. Lai tajās drīkstētu uzturēties salīdzinoši liels cilvēku skaits, nepieciešams pieņemt būvnormatīvus, kuros precīzi būtu aprakstītas drošības prasības.
Helsinkos būtu kur patverties
Tā kā mums pašiem pagaidām vēl nav lielas pieredzes, jo sabiedrībā kopumā kopš neatkarības atgūšanas par civilo aizsardzību daudz neesam domājuši, labi noder ārvalstu pieredze. Helsinkos ir plaša un moderna bumbu patvertņu sistēma, kuru somi sāka veidot jau 1950. gadā. Tagad tā aptver vairāk nekā 100% Helsinku iedzīvotāju, ieskaitot pilsētas viesus. Zem Somijas galvaspilsētas uzbūvētas koncertzāles, sporta zāles, peldbaseini un citas funkcionālas telpas, kuras apdraudējuma gadījumā divu stundu laikā var pārveidot par patvertni. Šo telpu īpašniekiem ir atvieglots NĪN, tomēr ir papildus atbildība. Telpas jāuztur labā stāvoklī, jo regulāri tās tiek pārbaudītas, vērtējot tieši patvertnes ekspluatācijas vajadzības. Vēl Helsinkos, ja tiek celta ēka, kas lielāka par 1500 m2, bumbu patvertne pagrabā ir obligāta.
Šo pieredzi varam pārņemt arī Rīgā, īpaši rūpējoties par drošību apkaimēs. Ar padomju laika celtņu renovēšanu un pielāgošanu vien nepietiks, un piemērs par pielāgojamu pazemes koncertzāli vai sporta zāli ir vērā ņemams.
Ukrainas pieredze
Kijivā pēc PSRS sabrukuma bumbu patvertnes tika saglabātas salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr infrastruktūra un tehniskais aprīkojums bija ražots Krievijā. 2013. gadā ukraiņi, apzinoties piegāžu risku, uzsāka pāreju uz vietējiem ražojumiem. Karš pierādīja, cik tālredzīgs bijis šis lēmums. Vēl Ukrainas piemērs parādīja, cik svarīga ir bumbu patvertņu vienota vadība. Lai to durvis tiktu atvērtas elektroniski no centra, nevis mājas pārvaldnieks uzlidojuma laikā meklētu atslēgu. Kijivā bijis traģisks gadījums, kad divas sievietes uzlidojuma laikā gāja bojā tieši pie patvertnes durvīm, jo durvis bija aizslēgtas.
Kurp ejam?
Rūpējoties par civilās aizsardzības attīstību, pašreizējo prioritāšu vidū Rīgā ir arī cieša komunikācija ar apkaimēm un iedzīvotāju apmācība, jo bez līdzcilvēku aktīvas iesaistes drošības mērķi netiks sasniegti. Tiek plānoti semināri, kuru dalībnieki apgūtu dažādus rīcības algoritmus apdraudējuma laikā. Jau ir sāktas neatliekamās medicīniskās palīdzības mācības apkaimēs. Būtībā jau katram iedzīvotājam jāzina rīcības modelis apdraudējuma laikā un jāspēj sniegt pirmo palīdzību. Hamās teroristu uzbrukuma laikā Izraēlā bojā gājušo skaits varēja būt krietni lielāks. To novērsa iedzīvotāju zināšanas, izkoptās prasmes un savstarpējā palīdzība.
Nākamajā gadā Rīgā plānots izveidot vienotu civilās aizsardzības zvanu centru, kurā iedzīvotāji varētu saņemt palīdzību, padomus un skaidrojumu par nepieciešamo rīcību. Tas ir aktuāls jautājums arī miera laikā, jo Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums aptver arī dabas katastrofas, lielu karstumu vai aukstumu, ugunsgrēkus, epidēmijas un citus apdraudējumus.
Šī ir tikai neliela daļa no plāniem, kurus civilās aizsardzības jomā plānots īstenot Rīgā. Tie ir nozīmīgi ne tikai galvaspilsētai, bet arī valstij kopumā. Droša Rīga ir droša Latvija!
Autors ir Rīgas domes deputāts, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas pārstāvis, Jaunā Vienotība
