Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Īss atskats vēsturē
Pirmā patvertne ar paredzēto ietilpību 300 cilvēkiem Rīgā, Jāņa Asara ielā 5, tika izbūvēta 1937. gadā. Tā atradās Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolas jaunceltnē. Patvertņu būvniecību regulēja likums, paredzot drošu telpu ierīkošanu pret gāzēm un bumbām, lai samazinātu civiliedzīvotāju zaudējumus ienaidnieka uzbrukuma gadījumā no gaisa. 1937. gadā tika publicēta instrukcija, paredzot patvertņu ierīkošanu dzīvojamās mājās, kas noteica, ka iedzīvotāju kolektīvās aizsardzības patvertnes var būt speciāli atsevišķi būvētas vai ierīkotas pastāvošās ēkās kā pielāgotas telpas.
Padomju okupācijas laikā militārajai jomai tika pievērsta īpaša nozīme, izstrādājot sevišķus normatīvus un instrukcijas. Patvertņu būvniecība bija iedalīta četrās kategorijās – būvējot patvertnes īpaši spēcīgiem triecieniem, lai aizsargātu svarīgus objektus, tad paredzot atsevišķas bumbu patvertnēm uzņēmumu darbiniekiem, vēl atsevišķi izdalot patvertnes rūpniecības uzņēmumiem un visbeidzot civiliedzīvotāju aizsardzībai. Katrai no kategorijām bija atšķirīgas prasības. Pēc Valsts arhīva datiem, 1989. gadā Latvijā bijušas aptuveni 1000 patvertnes (dati dažādos avotos atšķiras), galvenokārt republikas pakļautības pilsētās ar attīstītu ražošanu un lielāko iedzīvotāju koncentrāciju.
Atteikšanās no bumbu patvertnēm 2009. gadā
2008. gadā valdībā tika sagatavots un iesniegts saraksts ar Latvijā esošajām civilās aizsardzības būvēm, to stāvokli un nepieciešamo finansējumu atjaunošanai. Pēc tā izvērtēšanas tika pieņemts lēmums atteikties no bumbu patvertņu turpmākās uzturēšanas un attiecīgi ar Ministru kabineta 2009. gada 30. aprīļa rīkojumu tika atceltas prasības šādu būvju izmantošanai, ļaujot īpašniekiem pašiem lemt par to tālāko likteni.
Kas ir un kas nav izdarīts pēc 2022. gada 24. februāra
Cik drošai jābūt bumbu patvertnei, kādai infrastruktūrai tur jābūt, piemēram, elektrībai, ūdensapgādei, kanalizācijai, ventilācijai? Šie un saistītie tehniskie jautājumi izskan, runājot par drošām patvēruma vietām militāra uzbrukuma gadījumā.
Jāatzīst, ka joprojām precīzu atbilžu nav. Skaidrībai par šiem jautājumiem ir ļoti svarīga nozīme, lai pašvaldība varētu jau tagad pieņemt konkrētus lēmumus, piemēram, ieguldot savos īpašumos, pielāgojot esošās telpas, sniedzot skaidrojumu iedzīvotājiem par to, kādām prasībām ir jāatbilst šādām telpām (arī atbalstot iedzīvotājus viņu īpašumā esošo daudzdzīvokļu namu pagrabu pielāgošanā kara gadījumam).
Nedrīkstam turpināt “miera laika režīmā”
Šādi tehniskie noteikumi ir jānosaka ar valsts apstiprinātu standartu. Diemžēl ministriju gaiteņos jau 13 mēnešus ir iestrēdzis ļoti gaidītais Patvertņu būvnormatīvs LBN 210-22. Tas tika izstrādāts jau pagājušā gadā, pašlaik plašākai sabiedrībai Ministru kabineta tiesību aktu portālā[1] pieejamais būvnormatīva projekts vēl arvien gaida apstiprināšanu.
Iekšlietu ministrijas gatavotā informatīvā ziņojuma “Par tālāko rīcību patvertņu jautājumā” projektā (ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss un tas vēl joprojām ir saskaņošanas procesā) paredzēts, ka tikai nākamajā gadā šādu standartu varētu izskatīt valdībā un pēc tam tas iegūtu likumīgu spēku. Paredzēts arī, ka līdz nākamā gada 31. maijam valdībai uz galda parādītos arī grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā, lai ieviestu skaidrību terminoloģijā un jautājumos par patvertņu apzināšanas, uzskaites, novērtēšanas, izmantošanas un finansēšanas kārtību.
Tikmēr laiks nepielūdzami rit uz priekšu un iedzīvotāji vēršas pašvaldībā, jautājot par jau paveikto. Neskatoties uz būvnormatīvu trūkumu (kurš, starp citu, attiektos tikai uz jaunbūvēm vai ēku īpašu pārbūvi bumbu patvertnes vajadzībām), pašvaldība var plānot jau esošo pagrabu, pazemes autostāvvietu vai dažādu pazemes būvju, piemēram, tuneļu izmantošanu aizsardzībai militāra uzbrukuma gadījumā.
Kas paveikts Rīgā?
Informācija par šādām būvēm, negaidot valdības lēmumu par prasībām bumbu patvertnēm, Rīgā jau ir apkopota. Šādu apjomīgu darbu ir veikuši Rīgas civilās aizsardzības speciālisti no Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP).
CAOIP izveidojām šogad 1. janvārī, paredzot tai plašu pienākumu loku krīžu vadībā, civilās aizsardzības stiprināšanā un vienotas informācijas aprites ieviešanā par operatīvo situāciju Rīgā. Bumbu patvertņu un drošo patvēruma vietu apzināšana bija izvirzīts kā viens no prioritārajiem pārvaldes uzdevumiem. Ar šī darba rezultātiem plašāku publiku iepazīstinājām 22. novembra Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas sēdē.
Papildus augstāk minētajam pirmajos darbības mēnešos pārvalde ir aktualizējusi Rīgas civilās aizsardzības plānu, rīkojusi civilās aizsardzības apmācības kopā ar iedzīvotāju apkaimju centriem un NVO, kā arī sagatavojusi praktisku materiālu iedzīvotajiem, kā rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā, kas tuvākajos mēnešos nonāks pie iedzīvotājiem pārskatāmas brošūras veidā.
Cik mums ir bumbu patvertņu?
Speciālisti ievākuši datus par 355 objektiem Rīgā (kas ik dienu tiek papildināti ar iedzīvotāju sniegto informāciju par arvien jaunām, vēl neapzinātām adresēm), ietverot informāciju ne tikai par projektētajām un uzceltajām, bet arī projektētām, bet neuzceltām, noārdītām un likvidētām patvertnēm. Vienlaikus apkopotajā informācijā ir norādes par šo būvju piederības statusu, tehnisko stāvokli un drošības grupu atbilstoši iepriekšējiem normatīviem. Saskaņā ar 2008. gada tehniskās dokumentācijas datiem Rīgas patvertnēs bija paredzēts patvērums 90 tūkstošiem cilvēku. Katras atsevišķās patvertnes ietilpība paredzēja no 10 līdz 2760 cilvēku patvēruma iespējas. Jāatzīmē, ka padomju režīma normas noteica, ka uz vienu personu jābūt pieejamiem 0,5 kvadrātmetriem telpas platības. Plānotais būvnormatīvs šobrīd paredz 0,75 kvadrātmetrus patvēruma telpas vienam cilvēkam. Apjomīgais izpētes darbs veikts, iepazīstoties ar dažādos avotos, tajā skaitā arhīvos pieejamajiem materiāliem.
Līdztekus tam Rīgas civilās aizsardzības speciālisti ir veikuši izpēti par standarta projekta ēku pagrabu, transporta būvju un citu objektu izmantošanas iespējām droša patvēruma vajadzībām militāra uzbrukuma gadījumos. Atsevišķu standarta projektu (piemēram, 602. un 467. sērijas namu) pagraba telpas ir iespējams izmantot tā, lai konvencionālo ieroču pielietošanas gadījumos nodrošinātu iedzīvotāju patvērumu.
Nākamie soļi
Kā nākamo soli Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības speciālisti ekspertu grupas sastāvā, iesaistot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas, kā arī būvinženierus, ir paredzējuši apsekot identificētās patvertnes, izvērtēt to izmantošanas un labiekārtošanas iespējas cilvēku aizsardzības vajadzībām. Lai veicinātu drošības kultūru, panāktu plašākas sabiedrības iesaisti, paredzēts izvērtēt iespējas, kā pašvaldība varētu atbalstīt projektus esošo telpu (piemēram, daudzdzīvokļu namu pagrabu) pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kādas būtu šādu telpu dubultās izmantošanas iespējas, kā pašvaldība varētu atgūt privāto personu īpašumā esošās patvertnes, kuras atrodas blīvi apdzīvotās pilsētas apkaimēs. Svarīga nozīme piešķirama sadarbībai ar drošības nozares profesionāļiem, apsverot iespējas, kā iesaistīt vietējos uzņēmumus nepieciešamā aprīkojuma izgatavošanā.
Iespējamā kara gadījumā kāda daļa Rīgas iedzīvotāju, kuri dzīvo tuvu konkrētas situācijas kritiskajām vietām, protams, tiktu evakuēti, bet jāapzinās, ka pārējās Latvijas pilsētas nevar uzņemt visus Rīgas iedzīvotājus un ka nevar uztaisīt šāda izmēra drošu telšu pilsētu mežā. Mans mērķis ir iespējami drīz nomarķēt vietas pilsētā, kas var kalpot kā drošs patvērums ārkārtas situācijā, lai katrs iedzīvotājs redz un iegaumē šīs vietas savās ikdienas gaitās, kā arī tuvāko divu līdz trīs gadu laikā attīstīt labi aprīkotu droša patvēruma telpu tīklu, kas varētu uzņemt vismaz 10% Rīgas iedzīvotāju.
Politiskais epilogs
Krievija uzsāka karu Ukrainā pirms vairāk kā gada un 9 mēnešiem. Kopš kara sākuma mums Latvijā ir bijušas nu jau trīs dažādas valdības ar visdažādākajām politiskajām partijām. Taču nacionālais regulējums civilo aizsargbūvju attīstībai ar mērķi pasargāt Latvijas civiliedzīvotājus militāra uzbrukuma gadījumā pie mums nav izkustējies no vietas. Dažām ministrijām esot atšķirīgi viedokļi, kurā virzienā doties. Šādā, es pat teiktu – nacionālajai drošībai svarīgā – jomā valdības vadītājam būtu jāuzņemas līderība mērķtiecīgai šī jautājuma virzīšanai uz priekšu. Un jādara tas, neskatoties uz ministriju domstarpībām, bet domājot par valsts iedzīvotāju drošību. Amatpersonu atbildību katrs var izvērtēt pats, bet man pašlaik svarīgākais ir rezultāts.
Tikmēr Rīga no savas puses izdarīs visu, kas ir mūsu spēkos, pie neesoša nacionālā līmeņa regulējuma patvertņu jautājumā.
Autore ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece, frakcija Kods Rīgai
[1] Būvnormatīva projekts pieejams tapportals.mk.gov.lv sadaļā “Tiesību aktu projekti”, projekta ID 22-TA-2684
Komentāri (8)
Uldis.M42 05.12.2023. 13.57
Patvertnes, tāpat kā neskaitāmi kari un terora akti, pasaules kārtības sagraušana, kas 1/4 planētas noveda līdz badam un plānprātīgu sadistu diktātam, ka Austrumeiropa tika atdota Staļinam verdzībā, bet desmitiem krievu paverdzināto humāno tautu tika laupītas cerības uz pašnoteikšanās tiesībām, ir WWII netaisnīgā iznākuma sekas, par ko visi WWII, staļinisma un GULAG apoloģēti ir pelnījuši visbargākos iespējamos sodus par noziegumiem pret cilvēci.
1
kolpants > Uldis.M42 05.12.2023. 16.35
мне просто очень любопытно, как быстро бы редакция или кто-то из читателей стуканули бы, если бы я начал тут писать, что сталинизм это ок, в преступлениях другие виноваты и т.д. и т.п.
Но не хочется рисковать и потом “где нужно” объяснять, что это был просто эксперимент, и хотелось проверить, на портале можно только нацизм оправдывать без последствий или только сталинизм.
Как видно, к оправданию нацизма претензий нет.
1
Uldis.M42 > kolpants 05.12.2023. 18.45
Pat ja tiem, kuri nezināja, kas no 1939. – 1941. gadam notika Somijā, Polijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Rumānijā, vēl varēja būt kādas ilūzijas, tad pēc Bučas, Irpiņas, Mariopules, katram pat intelektuāli ne īpaši attīstītam, vajadzētu būs skaidrs, ko Ukrainas kara noziedznieku ģidi-vojevaļi, būtu pastrādājuši Francijā, Beļģijā, Itālijā, Anglijā, Spānijā, ja ne Hitlera ģēnija preventīvais uzbrukums 1941. gada 22. jūnijā un pasaulē varenākās kara mašīnas sagraušana.
Tiem, kuri nepaguruši tiražē starptautiskās teroristu organizācijas, Vīzentāla centra, holokausta (daudzmiljardu biznesa projekta) mītus, ar pilnu pārliecību apgalvoju, ka ja par Tivas valsts iznīcināšanu, Golodomor, uzbrukumu Spānijai un zvērībām pret Austrumeiropas tautām vainīgie būtu saņēmuši pelnītu sodu (lasi: nobeigti kā traki suņi), tad cilvēce būtu izvairījusies no drausmīgā kara, nebūtu desmitiem miljonu nevainīgu, skaistu, talantīgu, labsirdīgu eiropiešu upuru, nebūtu sagrautas pilsētas, nebūtu bijis tā sauktā holokosta, kas aizsākās 1942. gadā, jo bezkara aptākļos vāciešiem nebūtu bijusi vajadzība izolēt Staļina – Rūzvelta 5. kolonu un šodien neviens nerunātu par bumbu patvertnēm.
2
kolpants > Uldis.M42 06.12.2023. 09.27
То есть гонений на евреев в Германии до 1941 не было?
0
kolpants > Uldis.M42 06.12.2023. 09.30
Уважаемая редакция ИР, а также многочисленные читатели онлайн журнала! Используя общепринятую логику “раз русские в России молчат, значит, полностью поддерживают действия Путина и его власти”, имею право с данного момента считать, что вы также поддерживаете отрицание холокоста и оправдываете преступления нацизма. Так как никакой реакции на мнение пользователя Uldis.M42 не следует.
P.S. Надеюсь, редакция в рамках широчайшего трактования на свободу мнения не будет стирать данный комментарий и не будет закрывать возможность комментировать, если вдруг данный комментарий будет стерт.
1
Uldis.M42 > kolpants 06.12.2023. 12.40
Kad viskrieviskākais necilvēks uz planētas, Putins, sagrāba Krimu, 87% krievijas iedzīvotāju (tie būtu vismaz 95% krievu) šo noziegumu, ko nosoda visa civilizētā pasaule, atbalstīja, kaut arī to nomācošais vairākums nekad Krimā nav bijis un noteikti arī nebūs, tātad pavisam noteikti var apgalvot, ka krievi ir kolektīvais putins. Ne vienkārši atbalstītāji, bet katra to šūna ir neatgriezeniski inficēta ar Putinu, tātad tie ir Putins un kad šis nosprāgs, nāks cits putins un nav nozīmes, kā to sadistu un pedofīlu sauks: Ņevas Aleksandrs, Ivans Drausmīgais, Pēteris I, Aleksandrs III, Ļeņins, Staļins, vai Čikatilo.
“преступления нацизма” bija nedot to prieku pēc cilvēku asinīm izslāpušiem krieviem pārvērst visu Eirāziju un, loģiski, vēlāk arī Ameriku, krievijai līdzīgā kloākā, kur homo sapiens vairs nebūtu, bet būtu tikai viena izbadējusies, noskrandusi, agresīva krievvalodīga biomasa.
Vēl padumjā skolā mācīja: “kamēr pēdēja republika nebūs iestājusies psrs”, kas jāsaprot, ka drausmīgā asinpirts tiks turpināta, kamēr nebūs sagrābta visa planēta un visi tās iedzīvotāji nebūs noslepkavoti vai padarīti pēc krievu atbaidošiem zvēru ģīmjiem un līdzības. Vēl 1918. tā krievu noskaņojumu aprakstīja Aleksandrs Bloks:
Мы на го́ре всем буржуям
Мировой пожар раздуем,
Мировой пожар в крови —
Господи, благослови!
Izcilais WWII vēstures pētnieks, Vladimirs Rezuns savu nemirstīgo darbu par WWII gatavošanu un tā norisi, kas tapa uz publiski pieejamu materiālu bāzes, tā arī nosauca “Pēdējā republika”. Grāmata ir izdota latviešu valodā un ir pieejama MP3 versijā krieviski https://rutor.info/torrent/48410/viktor-suvorov-poslednjaja-respublika-2008-mp, kur pieejami pārējie viņa darbi, ko ieteiktu arī katram nelietim vai plānprātiņam, kas sludināja, ka tur nekā briesmīga, ka pēdējās cilvēcības pazīmes zaudējušie WWII noziegumu mantinieki rīko savas cūciskās dzīres Karātavu laukumā.
Kas attiecas uz jebrejiem līdz 1941. gadam, kad Eiropā vēl neviens nezināja par Staļina un ASV ģem- parķijas gatavoto karu, kurā tika investēti simtiem miljonu dolāru, Vācijas rabīni par to jau bija informēti un kūdīja jebrejus pret vācu tautu un valsti. Protams, tā vietā, lai tos internētu nometnēs un vēl barotu, vajadzēja tos pēc Staļina metodes ar “zagradotrjadiem” dzīt kaujā un pēc krišanas varoņa nāvē apbalvot ar Dzelzs krustiem un pēc uzvarētā kara celt tiem pieminekļus un to vārdā nosaukt pilsētas. To pašu vajadzēja darīt arī ar krievu kara gūstekņiem, līdz pat 5 miljoniem, kuri nebija izteikuši vēlēšanos karot pret absolūto ļaunumu, kā to darīja Vlasova armija.
1
Uldis.M42 > Uldis.M42 06.12.2023. 12.46
Excusez-moi, investija karā ne miljoni bet miljardi.
0
Atis Priedītis 04.12.2023. 17.13
Lai šīs patvertnes nekad nebūtu vajadzīga ir jāieskatās patiesībai acīs. Esmu uzrakstījis un tūlīt tiks izdota grāmata “Piecas minūtes pirms apokalipses”. Šajā grāmatā viss ir pateikts,
Grāmatas faila adrese:
https://failiem.lv/f/dyqwuqmdrb
0