Pēdējā gada notikumi aktualizējuši jautājumu par Latvijas komercbanku konkurenci. Konkurences uzraudzību nodrošina Konkurences padome, savukārt finanšu sektora uzraugs seko līdzi notikumiem un vērtē banku sektora stabilitāti un noturību, kā arī katras individuālās bankas darbības stratēģiju un tās īstenošanas sekmīgumu.
13 bankas, bet konkurences nav?
Latvijā darbojas deviņas komercbankas un četras ārvalstu banku filiāles, kas ir pietiekami liels skaits, lai konkurences apstākļi tiktu nodrošināti. Taču jāņem vērā, kāda ir katras bankas tirgus niša, attīstības stratēģija, produkti un to nosacījumi, akcionāru struktūra, attīstības ambīcijas un spēja tās īstenot, primāri kapitāla pietiekamības izteiksmē. Tie ir iekšējie konkurences faktori, taču liela loma ir arī ārējiem faktoriem — uzņēmējdarbības videi, nodokļu regulējumam, valsts investīciju piesaistes stratēģijai, ēnu ekonomikas īpatsvaram, tiesu sistēmai un maksātnespējas regulējumam un praksei.
Lielāko tirgus daļu Latvijā ir koncentrējušas četras lielākās bankas, taču arī pārējās cenšas šo tirgu iekarot. Konkurence ir redzama tirgus segmentu sadalē, kur katra banka cenšas atrast savu nišu un specializēties. Jāņem vērā, ka 2019. gadā Latvijas komercbankas, kas iepriekš bija fokusējušās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, mainīja savus biznesa modeļus.
Daļai komercbanku tas salīdzinoši sekmīgi izdevies, tomēr ievērojamākam progresam nepieciešams ilgāks laiks. Kopumā banku sektors joprojām piedzīvo transformāciju: atsevišķas bankas apvienojas, kas kopumā ir pozitīvi vērtējams solis, jo pieaug apjomi un konkurētspēja.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.