Ar savu pirmo solokoncertu Latvijas operā uzstāsies daudzās pasaules valstīs jau zināmais latviešu vijolnieks Roberts Balanas (28). Mūziķim patīk eksperimentēt, un reiz viņa aranžējums izpelnījies arī britu skatuves leģendas Eltona Džona sajūsmu
Vijolnieku Robertu Balanas tā pa īstam pirmoreiz sadzirdēju 2017. gadā, kad viņš par godu Latvijas 99. dzimšanas dienai nospēlēja paša aranžēto Saule, Pērkons, Daugava. Piesaistīja ne tikai izjustās vijoles skaņas, bet arī tas, ar kādu kaislību Roberts spēlēja. Šķita, ka skaņdarbu viņš izspēlē ar visu savu būtību. Ka spēlējot viņš mūziku ne tikai izjūt, bet arī saskata — tik dziļš un uz iekšu vērsts bija viņa skatiens.
Kopš tā laika sekoju jaunā vijolnieka gaitām. Japāna, Ēģipte, Amerika, Kanāda, Singapūra… Robertu ar prieku un sajūsmu uzņem visur, kur viņš parādās. Taču tikai šogad 5. decembrī Roberts ar savu soloprogrammu pirmoreiz uzstāsies mājās, uz Latvijas operas skatuves. Ierosmi šim koncertam viņš guva septembrī, kopā ar vairākiem desmitiem mūziķu uzstājoties Latvijas mūzikas lielkoncertā.
Roberta koncertā uz operas skatuves klasiskā mūzika mīsies ar popu, roku un fanku, radot unikālu skanējumu. Striktās žanru līnijas Roberts šķērso pārliecinoši un meistarīgi, tāpēc viņu mēdz dēvēt par robežu pārkāpēju. Spēles viegluma dēļ gan piemērotāk būtu sacīt, ka Roberts robežas nevis pārkāpj un iznīcina, bet gaisina un paplašina. Un kad viņš rokās paņem savu sešstīgu elektrisko vijoli, kurai pieslēgts loop pedālis, kas ļauj mūziķim iespēlēt dažādas vijoles partijas un tās atskaņot… Tad izrādās, ka vijoli var ne tikai spēlēt ar lociņu, bet arī strinkšķināt, būkšķināt un radīt pavisam jaunu mūzikas pasauli.
Džekiņš baigi foršs
Izskatās, ka latvieša dziesmu kladē iekļautu dziesmu aranžēšana un atskaņošana jau kļuvusi par Roberta tradīciju. Šogad Latviju dzimšanas dienā viņš sveica, kopā ar Lietuvas Simfonisko pūtēju orķestri spēlējot Dzimto valodu. Lai gan Roberts jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Londonā, nemainīgi viņa mājas ir un vienmēr būs Latvija. Bet Dzimtā valoda viņam asociējas ne tikai ar mājām, bet arī ar tēti. «Kopš bērnības esmu dzirdējis, kā tētis to spēlē uz ģitāras un dzied, tāpēc šī dziesma man ir īpaša.» Vijolnieks piebilst, ka nemaz nav zinājis — ģitāras solopartija aizlienēta no grupas Scorpion dziesmas Still Loving You. Akordi gan esot citādi, tāpēc «aizņemšanās» esot pareizais vārds, kā dziesmas ievadu un starpspēli dēvēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.