Kultūras ministres prioritātes, latviešu valodas jautājums un katoļticība

  • Ir redakcija
  • 16.11.2023.
Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie). Foto - Reinis Hofmanis

Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie). Foto - Reinis Hofmanis

Agnese Logina (33) no partijas Progresīvie šoruden kļuva par kultūras ministri Evikas Siliņas (JV) valdībā. Žurnāls Ir izjautāja ministri par viņas darbu prioritātēm, jau publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem par ministres izteikumiem saistībā ar latviešu valodu un uzzināja, ka viņas morālo vērtību pamatu veido katoļticība, kurā "ir daudz elementu, kas ir sociāldemokrātiski". Arī iestāšanos partijā Progresīvie Logina skaidro ar katoļticības nozīmi: "Katoļticībā ir daudz elementu, kas ir sociāldemokrātiski, — taisnīgums, godīgums. No katoļu gadiem ar manu pārliecību vienmēr rezonējusi [Bībeles] frāze: ko jūs esat darījuši vienam no maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši. Respektīvi, tevi raksturo tas, kā izturies pret tiem, kuriem ir grūtāk."

Vaicāta, kā Logina panāks, ka kolēģi valdībā piekrīt atalgojuma paaugstināšanai koru vadītājiem, kuri nesen viņu protestējot izsvilpa, ministre atbild, "ka visa kultūras nozare nav tik konfrontējoša. Šonedēļ, 16. novembrī, ir pirmais budžeta lasījums — strādājam, lai dabūtu papildus 1,2 miljonus eiro Dziesmusvētku kolektīvu vadītājiem. Lai ietu uz priekšu ar būtiskiem uzlabojumiem, vispirms nepieciešams nokartēt, cik traki ir".

Uz jautājumu, kāpēc viņa tviterī šoruden ierakstīja "Latvijas valoda", kas izraisīja sabiedrības viļņošanos, Logina atbild, ka tā esot bijusi cilvēcīga kļūda. Bijis izlaists vārds "valsts".

Savukārt uz atgādinājumu, ka viņa nav piekritusi iepriekš Nacionālās apvienības pārvaldītās Kultūras ministrijas pozīcijai, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedriskajiem medijiem jāpārtrauc translēt krievu valodā, Logina atbild: "Esmu sacījusi, ka 2026. gads ir caurcaurēm politisks, nav izrunāts ar ekspertiem. Protams, mums jāiet uz to, ka saturs krievu valodā jāmazina. Tomēr vispirms jāsaprot, kā neatdot [krievvalodīgos] Kremļa dezinformācijas telpai, jo galvas ir pirmā frontes līnija."

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Līdzīgi raksti

Rīgas domē nomainīsies aptuveni divas trešdaļas deputātu

Pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ievēlēti septiņi saraksti. Vislielāko balsu skaitu ieguva partija Latvija pirmajā vietā (LPV), bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas Progresīvie un Nacionālā apvienība (NA), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti.

Aktuāli Ir redakcija

Pilnās "Ir" intervijas ar Rīgas mēra kandidātiem

Pirms Rīgas domes vēlēšanām žurnāls Ir uz lielo interviju uzaicināja četru populārāko sarakstu līderus.

Vilnis Ķirsis: Uzskatu to par principiālu cīņu

Jaunās Vienotības kandidāts Rīgas mēra amatam Vilnis Ķirsis uzskata, ka pēc vēlēšanām būšot tikai divi varianti. Ja Jaunajai Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un Progresīvajiem būs vairākums, tās veidos koalīciju. Ja nebūs, varu Rīgā iegūs promaskaviskie spēki ar Šleseru priekšgalā. Ar Rīgas domes priekšsēdētāju sarunājāmies 2025. gada 22. maijā viņa kabinetā domē. Publicējam intervijas pilno versiju.

Ratnieks: Visiem gribas, lai kāds kaut ko sola

Nacionālās apvienības Rīgas mēra amata kandidāts Edvards Ratnieks izvairās vērtēt Aināru Šleseru un saka — koalīciju veidos tikai pēc vēlēšanām. Intervija notika 2025. gada 19. maijā Nacionālās apvienības birojā Vecrīgā. Publicējam intervijas pilno versiju.

Jaunākajā žurnālā