Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Finanšu ministrijas iesniegtais likumprojekts Ministru kabinetam, kas paredzēja no 2024. gada visiem iedzīvotājiem obligātu ikgadēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, oktobra sākumā tika veiksmīgi atsaukts. Taču tas izgaismoja virkni neskaidrību, kas pastāv attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem starp privātpersonām. Jau pašlaik visiem iedzīvotājiem ir jādeklarē savi ienākumi, arī neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz 10 000 eiro gadā.
Neapliekams ienākums ir no laulātā un radiniekiem līdz trešajai pakāpei saņemtais dāvinājums. Vai kopīgas mājsaimniecības gadījumā viss, ko laulātie viens otram dod vai pārskaita, ir vērtējams tikai kā dāvana? Likumprojekts bija paredzējis risinājumu, nosakot, ka par ienākumu neuzskata līdzekļus, kurus maksātājs saņem no personas, ar kuru ir laulībā vai ar kuru ir radniecība līdz trešajai pakāpei. Likumprojekta izpratnē tie bija definēti kā maksājumi skaidrā naudā (nepārsniedzot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus darījumu veikšanai skaidrā naudā), bezskaidras naudas pārskaitījumi vai citi izdevumi. Piemēram, uzturam, izglītībai, ārstniecībai, kopīgu mājsaimniecības izdevumu un līdzīgu sadzīves izdevumu segšanai.
Lielākas uzskaites prasības, šaura ģimenes definīcija
Aiz šīs robežas šaurās definīcijas dēļ paliek pāri, kuri nav reģistrējuši laulību, laulātā bērni no iepriekšējām attiecībām, vīra, sievas vecāki un citi radinieki. Turklāt ir dažādi attiecību modeļi – pāri, kuriem nav kopīgu bērnu, bet ir kopīga dzīvesvieta un mājsaimniecība. Pāri ar kopīgiem bērniem, bet kuri nav reģistrējuši savu laulību. Pāri, kuriem katram ir savi bērni no iepriekšējām attiecībām, kuriem ir arī kopīgi bērni un ir vai nav noslēgta laulība. Katra no minētajām personām likuma izpratnē ir nodokļu maksātāji, arī nepilngadīgie bērni. Iedomāsimies, ka mums visi ikdienas norēķini, maksājumi, rēķini, ceļojumi būtu jāšķiro savstarpējos ienākumos un jānodala, vai tā ir dāvana. Turklāt – vai tā ir ar apliekama vai neapliekama. Neapliekama deklarējama vai nedeklarējama. Tas radītu lielu haosu. Visu minēto iedzīvotāju savstarpējiem norēķiniem likumdevējs neparedzēja citu ietvaru, kā vien ienākumu. Šī pelēkā zona eksistē arī šobrīd, bet īsti par to neviens nedz runā, nedz strādā pie tās sakārtošanas.
Ņemot vērā publiski izskanējušos iebildumus, it īpaši par zemajiem dāvanu deklarēšanas sliekšņiem, likumprojekts tika noņemts no dienas kārtības. To izstrādājot, tika pieļautas būtiskas kļūdas – netika segmentētas iedzīvotāju grupas, un joprojām nav skaidrs, kuras no ēnu ekonomikas grupām bija nodoms papildus kontrolēt. Vai tie ir norēķini starp laulībā vai radniecībā līdz trešajai pakāpei neesošiem iedzīvotājiem, vai norēķini starp personām, kuras nesaista kopīga mājsaimniecība un kuras slēptā veidā saņem ienākumus? Manuprāt, tikai precīzi definējot mērķi un diskutējot ar citām iesaistītajām pusēm, ir iespējams sagatavot kvalitatīvu likumprojektu.
Neprecīzs uzrēķins, kas balstīts uz provizorisko aprēķinu pamata
Likumprojekts paredzēja mainīt uzrēķina veikšanas kārtību un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotās deklarācijas projekta tiesisko nozīmi. Fakts, ka tas publiski netika izskanējis, nerada pārliecību, ka sekos detalizēta diskusija. Patlaban elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir iespējams automātiski izveidot gada deklarācijas sagatavi, taču tā kalpo vairāk kā palīgs deklarācijas aizpildīšanai un tai netiek piešķirta izšķiroša nozīme. Likumprojekts noteica, ka VID varēs veikt uzrēķinu, pamatojoties uz dienesta sagatavoto nodokļa aplēsi, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis deklarāciju pats, veicot tajā attiecīgās korekcijas. Nodokļa maksātājam bija paredzēts piedāvāt termiņu no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, lai iesniegtu pēc saviem ieskatiem pareizo nodokļu deklarāciju. Ja tāda netiek iesniegta, 2. jūlijā VID būtu tiesīgs uzskatīt, ka nodokļu maksātājs klusējot ir piekritis papildu aprēķinātā nodokļa vai pārmaksas noteikšanai. No tā izriet, ka šis instruments ļautu veikt nodokļu uzrēķinu, balstoties uz aprēķina pamatu – bez audita veikšanas, papildu informācijas pieprasīšanas, nodokļu maksātāja uzklausīšanas, tikai pamatojoties uz VID rīcībā esošo informāciju.
Kapacitātes trūkums konstatēt nepilnības
Nav pārliecības, ka visi nodokļu maksātāji tiešām ir apzināti EDS lietotāji, līdz kuriem nonāks informācija par VID sagatavoto deklarāciju. Tas ir ļoti būtisks aspekts, un tam var būt dramatiskas sekas, ja nodokļu maksātājs nav aktīvs EDS lietotājs, nemācēs lietot šo sistēmu vai nepratīs iesniegt VID ieskatā pietiekamus pierādījumus. Anotācijā ir iekļauta prognoze, ka provizoriskais gada ienākumu deklarāciju iesniedzēju skaits pieaugtu – tiktu sagatavotas aptuveni par 400 000 fizisko personu deklarāciju vairāk. Jāņem vērā, ka ne visiem var būt reģistrēta elektroniskā adrese portālā latvija.lv, kas ļautu saņemt informāciju, ka VID ir sagatavojis IIN gada deklarāciju. Situācijas, ka veidojas uzrēķins cilvēku nezināšanas dēļ, vajadzētu izslēgt. Balstoties uz prognozēto deklarāciju pieaugumu, var droši apgalvot, ka katru deklarāciju VID no savas puses nevarēs izskatīt, lai novērstu radušās kļūdas vai konstatētu nepilnības. Tas ļauj secināt, ka tomēr pamatā bija doma šo procesu, arī nodokļu piemaksu un pārmaksu, pilnībā automatizēt.
Rodas jautājums – ko Finanšu ministrija vēlējās panākt, izstrādājot likumprojektu? Lai izstrādātu kvalitatīvu likumprojektu, kas būtu vērsts uz ēnu ekonomikas apkarošanu, nepietiek tikai ar šauru diskusiju par neapliekamu ienākumu deklarēšanas limitiem un to paaugstināšanu, bet gan konkrētu izpratni par mērķa grupām, uz kuru likums attieksies, un likumdevēja uzstādījumu. Grupa, kas ietver laulātos un radiniekus līdz trešajai pakāpei, ir pārāk šaura. Nenoliedzami, šī pelēkā zona eksistē arī šobrīd, un labi, ka tiek strādāts pie risinājuma ieviešanas, bet uz to būtu jāskatās mazliet saprātīgāk. Lai, piemēram, tiem, kas šobrīd nav laulāti, bet dzīvo kopā, ir skaidri saprotams, ka 2024. gadā viens otram dāvinātie ceļojumi, vērtslietas, gleznas un savstarpēji veiktie norēķini būs jādeklarē un, iespējams, jāsamaksā nodoklis.
Autore ir advokātu biroja WALLESS nodokļu prakses vadītāja Latvijā
