Kolektīvā monogrāfija Ēdiena reprezentācijas kultūrā (sast. un zin. red. Ieva Kalniņa). LU Akadēmiskais apgāds, 2023.
Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Grāmata nav izklaidējoša literatūra, bet gan akadēmisku tekstu apkopojums. Apskatā esmu iekļāvis informāciju gan no monogrāfijas, gan no nepārbaudītiem interneta avotiem. Līdz ar to citēt manus vārdus neiesaku. Katram grāmatas apskatniekam ir sen pirms tās izlasīšanas nostiprinājušies teorētiskie priekšstati un sadzīviskā pieredze. Ēdiens ir gan nostalģisku, gan riebuma, lepnuma vai pazemojuma sajūtu simbols. Tas bērnībā daudziem licis sajusties bagātiem, nabadzīgiem, atstumtiem vai iekļautiem.
Mūsdienās ēdienu un dzērienu sociālie faktori var pilnīgi nomākt fizioloģiskos. Skolas prasības par brokastu un pusdienu ēdienu sastāvdaļām un receptēm ir daudzu Latvijas vecāku uzmanības centrā. Tomēr situāciju Latvijā var raksturot kā visai mierīgu. Pirms kāda laika uzzināju, kā diskusijas attīstās dažās Parīzes piepilsētu skolās. Tur muslimu vecāki pieprasījuši, lai skola nodrošina speciālu ēdienkarti islāmu praktizējošiem bērniem. Pirms konflikta visiem bērniem bija iespēja izvēlēties vienu no diviem komplektiem — vienu ar Francijai tradicionāliem ēdieniem un otru veģetāro. Hinduisti, jūdi, budisti šādai sistēmai pielāgojās, un nebija lielu traču par gavēņa laiku un prasībām. Skolas vadība gadiem ilgi izlikās neredzam, ka daudzi islāmticīgie bērni ramadāna laikā (aptuveni četras nedēļas) brokastis un pusdienas neēd, bet nu pedagogiem bija jauns izaicinājums. Skandālam saasinoties, ebreji nevilcinājās un pieprasīja muslimu prasību apmierināšanas gadījumā skolas ēdienu izvēles sarakstā atsevišķi iekļaut košera produktus. Publiskās diskusijas drīz noplaka, jo, izpildot prasības, nāktos papildus ierīkot arī jaunas trauku mazgāšanas iekārtas, un to izvietošanai skolu virtuvēs nebija vietas. Vecākiem tika piedāvāts savus bērnus apgādāt ar plastikāta kastītēm, kuru saturs atbilstu vecāku reliģiskajiem priekšstatiem.
