Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Aprīļa beigās Oksfordā iznākušais latviešu pētnieces Unas Bergmanes darbs (latviski — Nenoteiktības politika: ASV, Baltijas jautājums un Padomju Savienības sabrukums) noteikti bieži tiks pieminēts un apspriests daudzās Eiropas un ASV universitātēs, kur vien lasa lekcijas par PSRS sabrukumu 20. gadsimta 80.—90. gadu mijā. Autore iztirzā vairākus līdz šim maz zināmus faktus, ko Rietumu vēsturnieki un politikas pētnieki savos darbos pieminējuši virspusēji vai vispār nav ņēmuši vērā. Un Bergmane ir pirmā, kas Baltijas valstu jautājumu ASV un PSRS dialoga kontekstā aplūko arī no Baltijas valstu skatpunkta, tādēļ grāmatai vērts pievērst īpašu uzmanību.
Darba pamatā ir autores disertācija, ko viņa 2016. gadā aizstāvējusi Politikas zinātnes institūtā (Sciences Po) Parīzē. Autore iepazinusi ne tikai Francijas valsts un diplomātiskā arhīva dokumentus, bet strādājusi kopumā desmit valstu arhīvos Eiropā, ASV un Krievijā, kā arī Igaunijas un Latvijas arhīvos, tajā skaitā diplomātisko dienestu arhīvos. Papildus ASV prezidenta Džordža Buša vecākā administrācijas dokumentiem autorei bijis pieejams ASV valsts sekretāra Džeimsa Beikera privātais arhīvs, tāpat Mihaila Gorbačova fondā Maskavā glabātie dokumenti. Grāmatā iekļautas arī unikālas liecības, ko autorei snieguši vēsturisko notikumu laikabiedri — 27 ASV, Francijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas diplomāti, valdības un baltiešu trimdas pārstāvji.
Lasītājiem tiek skaidrots, kā ASV nonāca līdz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politikai 1940. gada vasarā. Kāda maz zināma nianse šo lēmumu padara personiskāku. 30. gadu sākumā Rīgā bija strādājis amerikāņu diplomāts Lojs V. Hendersons (Loy W. Henderson), viņš bija darbojies ASV Sarkanā Krusta komisijā Rietumkrievijā un Baltijas valstīs arī no 1918. līdz 1920. gadam. Rīgā Hendersons iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri un apprecējās. No 1934. līdz 1938. gadam bija diplomāts ASV vēstniecībā Maskavā, kur sastapās ar Latvijas sūtni Padomju Savienībā Alfrēdu Bīlmani. 1940. gadā abi darbojās Vašingtonā: Bīlmanis — Latvijas sūtnis ASV, Hendersons — darbā Valsts departamentā. 1940. gada 15. jūlijā tieši Hendersons bija sagatavojis analīzi par Baltijas valstu stāvokli, aicinot ASV administrāciju neatzīt Padomju Savienības okupāciju. Un 23. jūlijā ASV valsts sekretāra vietnieks Samners Velss (Sumner Welles) nāca klajā ar paziņojumu, kurā nosodīja Baltijas valstu okupāciju un kas kļuva par pamatu ASV neatzīšanas politikai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.