Strādājot kultūras nozarē, man ir izveidojusies neliela kognitīvā disonanse saistībā ar kultūras finansējumu. Proti – kā var būt, ka ikdienā naudas ir maz, bet vienlaikus statistiski ir daudz? Šī disonanse īpaši saasinās brīžos, kad kārtējo reizi dzirdu, ka kultūra ir labi finansēta salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropā un tāpēc vairāk naudas nevajag.
Nepaslinkoju, palūdzu datus, un manā rīcībā nonāca Centrālās statistikas pārvaldes datu aprēķins, kurā detalizēti var redzēt, kā kultūras finansējuma statistika veidojās 2021. gadā (tie ir jaunākie pieejamie dati). Un šeit nu ir sajauktas siļķes ar apelsīniem un ķieģeļiem.
Dažu datu tālākai izsekošanai ir vajadzīga vēl papildu informācija (līdz ar to, iespējams, turpinājums vēl sekos), bet, jau neejot vēl vairāk dziļumā, ir pirmie pārsteigumi.
- Kā izrādās, pie kultūras finansējuma 2021. gadā tiek pieskaitīts viss, ko Finanšu ministrijas kapitālsabiedrība Valsts nekustamie īpašumi būvē par valsts budžeta finansējumu[1]. Tai skaitā ieguldījumi Finanšu ministrijas ēkā, Saeimas ēkā Jēkaba ielā 11, Ministru kabineta ēkā Brīvības bulvārī 36, robežpunktos un citos objektos. Jā, ir arī trīs kultūras sektora ēku būvniecība (Jaunais Rīgas teātris, Okupācijas upuru piemiņas memoriāls un Rīgas pils Konventa daļa), bet tā ir mazākā finansējuma daļa no kultūrai pieskaitītajiem kopā 33,8 miljoniem EUR[2]. Šī, manuprāt, ir vienkārši tehniska kļūda, nenodalot atsevišķi kultūras ēku būvniecības izmaksas no pārējām ēkām. Tas gan nekādi nepalīdz “labi finansētajai” kultūrai, jo palielina kultūras statistisko finansējumu 2021.gadā par apmēram 22 miljoniem EUR, kas bez pilnīgi nekāda loģiska pamatojuma tai tiek pieskaitīta.
- Pie kultūras finansējuma tiek pieskaitīts Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs, Nacionālais botāniskais dārzs (kopš 2021.gada tiek pieskaitīts kultūrai, kaut arī iepriekš tika “grāmatots” pie funkcijas “Vides aizsardzība”), SIA Lielstraupes pils (kas gan kā savu pamatdarbību norādījusi slimnīcu darbību), kā arī finansējums Latvijas Paralimpiskajai komitejai pielāgotā sporta attīstībai. Protams, ka plašākā kultūras definīcija ietver visu, ko cilvēks dara un domā, bet, piekritīsiet – minētais, maigi izsakoties, tomēr ir diezgan attālināti saistīts ar kultūru. Šādi izdevumi atkal palielina “labi finansētās” kultūras finansējumu 2021. gadā par apmēram 4 miljoniem EUR.
- Teātru, muzeju, arhīvu utt. ēkas (ar retiem izņēmumiem) nepieder Kultūras ministrijai, bet sākot no 2005. gada pakāpeniski tika nodotas un tās pārņēma Finanšu ministrija un VAS Valsts nekustamie īpašumi. Līdz ar to kultūras sektora maksātās nomas maksas caur Kultūras ministrijas budžetu nonāk akciju sabiedrībā Valsts nekustamie īpašumi. Gadā tie ir apmēram 4,5 miljoni, kuri faktiski ir tranzīta maksājums caur Kultūras ministrijas budžetu par ēkām, kuras pati Kultūras ministrija ir nodevusi Finanšu ministrijai pēc principa – “valsts maksā valstij par valstij piederošu nekustamo īpašumu”. Arī šie izdevumi tiek pieskaitīti kultūras resoram.
- Statistikas uzskaites veida dēļ katra biļete, ko apmeklētājiem pārdod muzejs, teātris, opera un balets, tiek pieskaitīta kultūras sektora izdevumiem. Ja, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets gadā apgroza pašu ieņēmumus apmēram 4 miljonus EUR, šie ieņēmumi statistiski pārvēršas par kultūras budžeta izdevumiem. Jo, protams, no ieņēmumiem tiek apmaksāti jauniestudējumi, piemaksas, elektrības rēķini utt. Uzskaitīt šādus pašu ieņēmumus kā valsts budžeta izdevumus ir statistikas veidošanas īpatnība, bet nav korekti ignorēt faktu, ka tie ir pašu muzeju, teātru un orķestru nopelnīti. 2021. gadā pašu ieņēmumu daļa ir salīdzinoši maza (2021. gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ principā nevar runāt par normālu kultūras iestāžu darbību), tomēr pilna cikla gadā valsts kultūras organizāciju ieņēmumi veido vairāk nekā 25 miljonus EUR un to pieskaitīšana izdevumiem vienlaikus būtiski statistiski palielina klasifikācijas kodā 08.200 uzskaitītos budžeta izdevumus kultūrai. Faktiski tas ir kultūras nozares spoguļattēls: jo vairāk pašu ieņēmumu – jo lielāki uzskaitē būs valsts izdevumi kultūrai.
- Visbeidzot – 2021. gadā lielu īpatsvaru kultūras finansējumā ir veidojuši 39 miljoni EUR, kas ir piešķirti no programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem“. Tas bija Covid laiks, kad pastāvēja dažādas valsts atbalsta programmas, kā visur Eiropā. Par to tiešām jāsaka paldies, jo šis finansējums ļāva nozarei „pārziemot“. Bet šie bija vienreizēji izdevumi saistībā ar Covid ierobežojumiem – 2021. gada pirmos sešus mēnešus vispār nevarēja notikt klātienes pasākumi, gada otrajā pusē bija 50% ierobežojums skatītāju skaitam. Kopš 2022. gada vairs šāda apjoma atbalsta nav, jo Covid ierobežojumi pakāpeniski tika atcelti. Taču arī šeit summa ir pieskaitīta kultūrai mehāniski, neatdalot tieši uz kultūru attiecināmos izdevumus, un būtu principā jādala vēl sīkāk, atdalot patiesi uz kultūru attiecināmos izdevumus. Minēšu dažas ekstravagances – maskas un Covid testi skolām, pārskaitījumi VAS Valsts nekustamie īpašumi, Kronvalda bulvāra 4 nopirkšana no Latvijas Universitātes – proti, izdevumi, kuri līdz šim ir bijuši uzskaitīti 09.000 kodā kā izglītības izdevumi, bet 2021. gadā ir “iegrāmatoti” pie kultūras.
Noslēdzot – „labi finansētā“ kultūra ir mīts. Var saprast un grūti pārmest politiķiem, ja tie neiedziļinās statistikas niansēs un paļaujas uz publicētajiem datiem – tā tam arī vajadzētu būt. Problēma ir, ka statistika netiek pakļauta kritiskai analīzei pēc būtības, un uz šādas statistikas pamata tiek veidota rīcībpolitika un izplatīts mīts par „labi finansēto kultūru“. Šis ir ieskats tikai kultūras jomā tikai par vienu gadu – baidos, ka līdzīgi statistikas pārsteigumi varētu atklāties arī citās nozarēs.
Autors ir Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis, Latvijas Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas pārstāvis
[1] Valsts budžeta programma 41.13.00 – Finansējums VAS “Valsts nekustamie īpašumi” īstenojamiem projektiem.
[2] Publiskā informācija par objektiem ir atrodama likuma “Par valsts budžetu 2021. gadam” Finanšu ministrijas paskaidrojumos, kā arī Valsts kases mājas lapā, izvēloties attiecīgo gadu, resoru un budžeta programmu šeit.
Pagaidām nav neviena komentāra