Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Margaritas Perveņeckas vārds ir bez ironijas jāņem vērā, runājot par t. s. «augsto literatūru». Debitējusi 2006. gadā ar satriecošo stāstu krājumu Visi koki aizgājuši, viņa 2012. gadā par romānu Gaetāno Krematoss: atmiņas par gaismu (2011) ieguva Latvijas Literatūras gada balvu. Perveņecka agrāk rakstīja lugas, taču viņas proza nelīdzinās dramaturģijai — dialogam tajā atvēlēta tik maza loma, cik vien iespējams; nozīme ir ekscentriskam stāstījumam un valodai. Gaetāno Krematoss ir kā vairāku metālu sakausējums, kura blīvajā garšu sajaukumā atstātas sīkas tērcītes varoņu ķermeniskuma un dzimtes kustībai postapokaliptiskā pasaulē, savukārt Visi koki aizgājuši dveš jauneklīgumu, postironiju, zinātkāri. Un katrā grāmatā, arī romānā Aspirantūra, Perveņecka stāsta pieaugšanas, izmainīšanās, izlaušanās un pārcelšanās stāstu.
Audzis arī autores rakstības stils — arvien tuvāks abstrakcijai, eksperimentiem, pārliecinātāks par sevi apjomā un blīvumā. Pirmie Aspirantūras tipa rakstības dīgļi bija samanāmi viņas stāstu krājumā, kurā parādās matemātiski simboli un shēmas ar aprakstiem, kas it kā fizikas valodā runā par cilvēka iekšējās pasaules pretrunām. Tomēr Aspirantūra ir abstraktās, (pseido)zinātnes sintēzē balstītās valodas kvintesence gan Perveņeckas, gan latviešu literatūras darba laukā. Latvijas lasītājs visdrīzāk nebūs neko tādu lasījis latviski, ja vien neaizraujas ar specifiskām nozarēm un neraksta pats.
Aspirantūrā Perveņecka iezīmē laiku un vietu, kas neeksistē, bet atgādina paralēlu Zemes likteni vai postapokaliptisku mums jau zināmo pasauli, kurā noticis kas līdzīgs abiem pasaules kariem. Te pastāv arī noteiktas represīvas vai stipri konservatīvas sistēmas, piemēram, zinātnes jomā. Dažbrīd pavīd kāda padomju laiku reālija, piemēram, piens no kartona piramīdas (460). Iezīmēts skaidrs dalījums — eksistē tehnointelektuāļi ciburi, kam pieder vara, un prātkopji aspiranti, kas «nekad neizmanto savu pārspēku» (40), lai gan vēlāk tam nebūs nekādas nozīmes. Galvenie varoņi ir aspirante Imáldis (jā, tieši ar spāņu burtu), viņas partneris Klemente, operators Varlams, eksperimentators Ramons, kā arī nezināmi, dažādi apzīmēti elementi, ja tā tos var dēvēt. Romāna esence ir tajā, kā lielākoties varoņi saskaras tieši šajā grāmatā — kā zinātnisku eksperimentu, novērojumu un ainu salikums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.