Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 5
Svešzemnieku skats uz Kurzemi — pirms divsimt gadiem un tagad
Biju patiesi priecīgs, saņemot uzaicinājumu Domuzīmei uzrakstīt par vācbaltiešu dzejnieka Ulriha Hermaņa Heinriha Gustava brīvkunga fon Šlipenbaha ceļojuma piezīmēm Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi. Nedaudz samulsu, kad uzaicinājumam sekoja piebilde, vai varētu kādu vārdu pateikt arī par franču literāta Žana Pola Kofmana darbu Kurzeme… francūža acīm.
Ir grāmatas, kuru iznākšanu ļoti gaidām. Šlipenbaha ceļojumu aprakstu tulkojums ir viena no tām. Strādājot pie cita darba, LNB Letonikas un Baltijas lasītavā ar patiesu interesi ne reizi vien ielūkojos izmēros nelielajā 1809. gada sējumā un nodomāju, ka šim sacerējumam noteikti jābūt pieejamam latviešu lasītājam gan kā literatūras piemineklim, gan kā būtiskam pienesumam vācbaltiešu kultūrīpatnības integrācijā latviešu kultūrapziņā — procesā, kas, lai arī palēni, tomēr nenoliedzami notiek. Nevar nenovērtēt Šlipenbaha ieinteresētību un pūliņus, popularizējot (arī ceļojumu aprakstu lappusēs) «latviešu Homēru» Neredzīgo Indriķi. Nu Gleznaino ceļojumu tulkojums ir mūsu rīcībā, un likumsakarīgi, ka ar Aizputi savulaik cieši saistītā brīvkunga grāmatu izdevusi Serde.
Par Kofmanu un viņa relatīvi nesen tapušo un gandrīz vai uz karstām pēdām latviskoto Kurzemes grāmatu līdz šim nebiju pat dzirdējis (visiem grāmatniecības notikumiem izsekot nekādi nav iespējams). Taču, parokoties tīmekļa resursos, redzu, ka latviskajam tulkojumam pēc tā klajā nākšanas bijusi samērā plaša publicitāte, darbs vērtēts kā interesants un noderīgs (skats uz mūsu zemi «no malas» un tādā garā), 2012. gadā autors atkal viesojies Latvijā, ticies ar lasītājiem tūrē pa Kurzemes pilsētām, sniedzis intervijas… Atradu arī emeritētā Ohaio štata universitātes profesora, filozofa, franču «jaunā romāna» speciālista Kārļa Račevska apskatu prestižajā ASV franču valodas pasniedzēju asociācijas žurnālā The French Review.1 Apskats bija samērā neitrāls, bet labvēlīgs. Šāds vērtējums droši vien ir saprotams dažam franču valodas pratējam, ņemot vēl vērā, ka Kofmans ir literārās prēmijas Prix de la langue française laureāts. To ik gadu piešķir, teiksim tā, par izcilu prasmi pārvaldīt un apliecināt franču valodas labās īpašības un skaistumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.