Nepieciešams cieņpilns partnerattiecību regulējums, lai izvairītos no tiesvedībām

  • Kaspars Zālītis
  • 23.10.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Kā viens no šīs valdības steidzamajiem darbiem izvirzīts parterattiecību regulējuma izstrāde un pieņemšana. Šis jautājums lēnām jau atkal nonāk politiskajā dienas kārtībā, jo sākta kārtējā kustības Dzīvesbiedri parakstu vākšana, kas šoreiz adresēta Tieslietu ministrijai, partnerattiecību jautājuma tālākai virzībai.

24 gadu laikā šis jau būs devītais mēģinājums risināt visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības jautājumu.

Paredzams, ka tēma arī drīzumā nezaudēs aktualitāti, jo joprojām nav izpildīti divi Satversmes tiesas spriedumi, kas norāda uz būtisku tiesiskuma trūkumu uz Eiropas Savienības fona. Tādēļ, lai jautājums kādu laiku tiktu noņemts no politiskās dienaskārtības, ir likuma vai likumu pakotnes pieņemšana, kas nodrošinātu gan dažāda, gan viena dzimumu ģimeņu tiesisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Pašlaik Administratīvās tiesas Latvijā ir atzinušas gandrīz 50 ģimenes, un to skaits turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka joprojām politiķu nespēja sakārtot likumdošanu tiek novelta uz tiesu varas pleciem. Tādēļ nepieciešams cieņpilns regulējums, lai ne tikai potenciāli atslogotu tiesu sistēmu, bet arī lai cilvēkiem, kas, piemēram, kopā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus, nebūtu jāiet cauri apkaunojošam procesam un jāskaidro, ka viņi ir ģimene. Citādāk tiesvedības, tai skaitā arī potenciālas starptautiskas tiesvedības, turpināsies.

Pieņemot cieņpilnu parnerattiecību regulējumu, mēs nodrošināsim papildus drošības sajūtu vienai daļai sabiedrības, kas neatrodas laulātās attiecībās, jo nevēlas, vai arī kā viendzimuma pāri nevar reģistrēt savas attiecības. Pašlaik topošais pētījums jau parāda, ka viendzimuma ģimeņu stāvoklis Latvijā ir viens no nedrošākajiem Eiropas Savienībā un cilvēki nevar atrisināt ļoti vienkāršus tiesību un sociālus jautājumus. Pētījuma sākotnējie dati norāda, ka liela daļa Latvijas viendzimuma pāru uzskata, ka situāciju un dzīve Igaunijā ir drošāka nekā Latvijā, un ka Latvijā viņi izvairās iestāties par savu tiesību aizsardzību, baidoties no nosodījuma vai aizskaršanas.

Likumdevējam ir jāpieņem skaidrs lēmums, vai visas ģimenes Latvijā ir nozīmīgas. Nepietiek tikai ar dažu likumu izmaiņām, bet nepieciešama sociāla, tiesiska un ekonomiska aizsardzība visām ģimenēm un viņu bērniem, kas attiecas uz nodokļu, pabalstu, mantojuma, korupcijas ierobežošanas, imigrācijas un daudziem citiem jautājumiem. Šādai aizsardzībai jābūt ne tikai viendzimuma pāriem, bet visiem, kuri to vēlas, ne tikai tiem, kuri izvēlas reģistrēt savas attiecības, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo faktiskā kopdzīvē.

Parakstīties vēstulei joprojām iespējams šeit.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Mārtiņš Barons

Izglītības kvalitāte aug tur, kur ir brīva konkurence

Pēdējos gados rindas saglabājušās tikai atsevišķās pašvaldību pirmsskolās un kopumā brīvas vietas ir pieejams visa gada garumā. Vietu pieejamība nereti rada pretrunu ar Izglītības likumu, kas nosaka - ja bērns uzsācis apmeklēt privāto pirmsskolu, tad drīkst turpināt to darīt, ja vecāks tā vēlas, pat, ja atbrīvojas vieta pašvaldības pirmsskolā. Nodrošinot brīvu izvēli vecākiem un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus pirmsskolām, tiktu pozitīvi ietekmēta pakalpojumu kvalitāte. Pašvaldībām pret saviem iedzīvotājiem nevajadzētu īstenot “ņem, ko dod” principu, kas ir tipiska plānveida ekonomikas pieeja, un rodas retorisks jautājums, cik Latvijas bērnu paaudzes nolemsim tādai pirmajai izglītības pieredzei, kas būvēta plānveida ekonomikas principos? Šodienas bērni dzīvos 22. gadsimtā, tāpēc mums ir jāapzinās sava atbildība.

Viedoklis Kaspars Rožkalns

Duālās tehnoloģijas ir Latvijas industriālās izaugsmes stratēģiskais virziens

Pēdējo gadu laikā duālās jeb divējā lietojuma tehnoloģijas kļuvušas par vienu no svarīgākajiem virzieniem Eiropas industriālajā un drošības politikā. Tās ir tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot gan civilajām, gan aizsardzības vajadzībām, sākot ar enerģētiku, droniem un kiberdrošību līdz pārtikas tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem. Latvijai ir viss nepieciešamais, lai kļūtu par uzticamu partneri Eiropas un NATO piegādes ķēdēs. Pierādījumi tam nav tālu jāmeklē, jo vietējie uzņēmumi jau šobrīd pārvērš inovācijas drošībā, bet drošību - eksportā.

Jaunākajā žurnālā