Nepieciešams cieņpilns partnerattiecību regulējums, lai izvairītos no tiesvedībām

  • Kaspars Zālītis
  • 23.10.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Kā viens no šīs valdības steidzamajiem darbiem izvirzīts parterattiecību regulējuma izstrāde un pieņemšana. Šis jautājums lēnām jau atkal nonāk politiskajā dienas kārtībā, jo sākta kārtējā kustības Dzīvesbiedri parakstu vākšana, kas šoreiz adresēta Tieslietu ministrijai, partnerattiecību jautājuma tālākai virzībai.

24 gadu laikā šis jau būs devītais mēģinājums risināt visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības jautājumu.

Paredzams, ka tēma arī drīzumā nezaudēs aktualitāti, jo joprojām nav izpildīti divi Satversmes tiesas spriedumi, kas norāda uz būtisku tiesiskuma trūkumu uz Eiropas Savienības fona. Tādēļ, lai jautājums kādu laiku tiktu noņemts no politiskās dienaskārtības, ir likuma vai likumu pakotnes pieņemšana, kas nodrošinātu gan dažāda, gan viena dzimumu ģimeņu tiesisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Pašlaik Administratīvās tiesas Latvijā ir atzinušas gandrīz 50 ģimenes, un to skaits turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka joprojām politiķu nespēja sakārtot likumdošanu tiek novelta uz tiesu varas pleciem. Tādēļ nepieciešams cieņpilns regulējums, lai ne tikai potenciāli atslogotu tiesu sistēmu, bet arī lai cilvēkiem, kas, piemēram, kopā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus, nebūtu jāiet cauri apkaunojošam procesam un jāskaidro, ka viņi ir ģimene. Citādāk tiesvedības, tai skaitā arī potenciālas starptautiskas tiesvedības, turpināsies.

Pieņemot cieņpilnu parnerattiecību regulējumu, mēs nodrošināsim papildus drošības sajūtu vienai daļai sabiedrības, kas neatrodas laulātās attiecībās, jo nevēlas, vai arī kā viendzimuma pāri nevar reģistrēt savas attiecības. Pašlaik topošais pētījums jau parāda, ka viendzimuma ģimeņu stāvoklis Latvijā ir viens no nedrošākajiem Eiropas Savienībā un cilvēki nevar atrisināt ļoti vienkāršus tiesību un sociālus jautājumus. Pētījuma sākotnējie dati norāda, ka liela daļa Latvijas viendzimuma pāru uzskata, ka situāciju un dzīve Igaunijā ir drošāka nekā Latvijā, un ka Latvijā viņi izvairās iestāties par savu tiesību aizsardzību, baidoties no nosodījuma vai aizskaršanas.

Likumdevējam ir jāpieņem skaidrs lēmums, vai visas ģimenes Latvijā ir nozīmīgas. Nepietiek tikai ar dažu likumu izmaiņām, bet nepieciešama sociāla, tiesiska un ekonomiska aizsardzība visām ģimenēm un viņu bērniem, kas attiecas uz nodokļu, pabalstu, mantojuma, korupcijas ierobežošanas, imigrācijas un daudziem citiem jautājumiem. Šādai aizsardzībai jābūt ne tikai viendzimuma pāriem, bet visiem, kuri to vēlas, ne tikai tiem, kuri izvēlas reģistrēt savas attiecības, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo faktiskā kopdzīvē.

Parakstīties vēstulei joprojām iespējams šeit.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Kristīne Jarinovska

Ko dos Kuldīgas likums?

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija retā izbraukuma sēdē 2025. gada 28. oktobrī Kuldīgas rātsnamā apsprieda Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likuma projektu. Šobrīd tas 2025. gada 27. novembrī ir jau pieņemts Saeimā 1. lasījumā. Īstais brīdis apspriest un palūkoties, ko sabiedrībai dotu likums par vienas pilsētas centru. Uzreiz jāpiebilst, ka neesmu likumprojekta autore un neesmu nekā piedalījusies tā izveidē, līdz ar to lūdzu atvainot, ja turpmākā kritika vai uzslavas radušās ierobežotas informācijas apstākļos.

Viedoklis Maija Katkovska

Kas ir "čata ruletes" un kāpēc tās ir bīstamas bērniem?

Laikā, kad nebija pieejami viedtālruņi, viena no bērnu izklaidēm bija zvanīt uz svešu telefona numuru, lai parunātu muļķības un ākstītos. Šobrīd izklaide atgriezusies tā dēvēto “čata rulešu” formā – video platformās, kur sarunu biedri tiek atlasīti pēc nejaušības principa un tad saslēgti videozvanā. 

Viedoklis Ausma Rozentāle

Valoda, vide un motivācija – kas senioriem palīdz apgūt digitālās prasmes?

Digitālās prasmes ir kļuvušas par ikdienišķu nepieciešamību. Kā saņemam valsts pakalpojumus, kā pierakstāmies pie ārsta vai saņemam medikamentus, kā veicam bankas maksājumus vai pat komunicējam ar tuviniekiem, - tas viss arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tomēr OECD dati liecina, ka vairāk nekā puse senioru valstīs ar labu interneta pieejamību joprojām jūtas nedroši digitālajā vidē vai izmanto internetu tikai minimālām vajadzībām.

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Kļūst labāk – par IKP izmaiņām šā gada 3. ceturksnī

Kļūst labāk – tā divos vārdos var raksturot šodien publicētos IKP datus. Ekonomikas pieaugums gada griezumā ir sasniedzis 2,5%. Tas nav izcili, taču ārpus pandēmijas svārstību perioda, kad dažkārt iespaidīgu kāpumu radīja saimnieciskās darbības administratīva ierobežošana gadu iepriekš, šis ir labākais rādītājs kopš 2018. gada beigām.

Jaunākajā žurnālā