Nepieciešams cieņpilns partnerattiecību regulējums, lai izvairītos no tiesvedībām

  • Kaspars Zālītis
  • 23.10.2023.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Kā viens no šīs valdības steidzamajiem darbiem izvirzīts parterattiecību regulējuma izstrāde un pieņemšana. Šis jautājums lēnām jau atkal nonāk politiskajā dienas kārtībā, jo sākta kārtējā kustības Dzīvesbiedri parakstu vākšana, kas šoreiz adresēta Tieslietu ministrijai, partnerattiecību jautājuma tālākai virzībai.

24 gadu laikā šis jau būs devītais mēģinājums risināt visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības jautājumu.

Paredzams, ka tēma arī drīzumā nezaudēs aktualitāti, jo joprojām nav izpildīti divi Satversmes tiesas spriedumi, kas norāda uz būtisku tiesiskuma trūkumu uz Eiropas Savienības fona. Tādēļ, lai jautājums kādu laiku tiktu noņemts no politiskās dienaskārtības, ir likuma vai likumu pakotnes pieņemšana, kas nodrošinātu gan dažāda, gan viena dzimumu ģimeņu tiesisko, sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Pašlaik Administratīvās tiesas Latvijā ir atzinušas gandrīz 50 ģimenes, un to skaits turpina pieaugt. Tas nozīmē, ka joprojām politiķu nespēja sakārtot likumdošanu tiek novelta uz tiesu varas pleciem. Tādēļ nepieciešams cieņpilns regulējums, lai ne tikai potenciāli atslogotu tiesu sistēmu, bet arī lai cilvēkiem, kas, piemēram, kopā dzīvo jau vairāk nekā 30 gadus, nebūtu jāiet cauri apkaunojošam procesam un jāskaidro, ka viņi ir ģimene. Citādāk tiesvedības, tai skaitā arī potenciālas starptautiskas tiesvedības, turpināsies.

Pieņemot cieņpilnu parnerattiecību regulējumu, mēs nodrošināsim papildus drošības sajūtu vienai daļai sabiedrības, kas neatrodas laulātās attiecībās, jo nevēlas, vai arī kā viendzimuma pāri nevar reģistrēt savas attiecības. Pašlaik topošais pētījums jau parāda, ka viendzimuma ģimeņu stāvoklis Latvijā ir viens no nedrošākajiem Eiropas Savienībā un cilvēki nevar atrisināt ļoti vienkāršus tiesību un sociālus jautājumus. Pētījuma sākotnējie dati norāda, ka liela daļa Latvijas viendzimuma pāru uzskata, ka situāciju un dzīve Igaunijā ir drošāka nekā Latvijā, un ka Latvijā viņi izvairās iestāties par savu tiesību aizsardzību, baidoties no nosodījuma vai aizskaršanas.

Likumdevējam ir jāpieņem skaidrs lēmums, vai visas ģimenes Latvijā ir nozīmīgas. Nepietiek tikai ar dažu likumu izmaiņām, bet nepieciešama sociāla, tiesiska un ekonomiska aizsardzība visām ģimenēm un viņu bērniem, kas attiecas uz nodokļu, pabalstu, mantojuma, korupcijas ierobežošanas, imigrācijas un daudziem citiem jautājumiem. Šādai aizsardzībai jābūt ne tikai viendzimuma pāriem, bet visiem, kuri to vēlas, ne tikai tiem, kuri izvēlas reģistrēt savas attiecības, bet arī cilvēkiem, kuri dzīvo faktiskā kopdzīvē.

Parakstīties vēstulei joprojām iespējams šeit.

Līdzīgi raksti

Viedoklis Dagnis Isaks

Izglītības sistēmas neizmantotais potenciāls – skolotāju palīgi jeb auklītes

Lai mazinātu pirmsskolu pedagogu trūkumu un sagatavotu profesionālus, mūsdienu prasībām atbilstošus skolotājus, svarīgi dot iespēju tiem, kuri jau pazīst nozari un ir motivēti mācīties – auklītēm jeb skolotāju palīgiem, piedāvājot arī budžeta vietas arī nepilna laika studijās.

Viedoklis Inese Andersone

Lieku bērnu nav

Pēdējo gadu statistika rāda satraucošu tendenci – bērnu skaits, kas nonāk ārpusģimenes aprūpē, pieaug. 2023. gadā šādu bērnu bija 289, bet 2024. gadā jau 330, no kuriem ievērojams īpatsvars ir pusaudži vecumā no 13 līdz 17 gadiem. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā pieaug situāciju skaits, kad ģimenes nespēj nodrošināt drošu un atbalstošu vidi saviem bērniem.

Viedoklis Gunārs Kosojs

Materiālu izvēle pagaidu infrastruktūrā: kad īstermiņa risinājums kļūst par ilgtermiņa izaicinājumu

TV3 ziņās nesen izcelts piemērs – Rīgas Centrālajā stacijā “Origo” izbūvētas pagaidu platformas no koka. Tas uzskatāmi atgādina, ka arī “pagaidu” infrastruktūra ir nozīmīga investīcija, kas bieži vien kļūst par daļu no cilvēku ikdienas vairāku gadu garumā. Tādēļ ir būtiski, lai tās uzturēšanas izmaksas būtu zemas un kalpošanas laiks atbilstu plānotajam.

Viedoklis Elīna Celmiņa

Kāpēc ikvienam no mums ir svarīgi iekāpt otra kurpēs, lai spertu īstu soli uz priekšu?

Gadu gaitā dažādas sociālas kampaņas un iesaistošas aktivitātes ir palīdzējušas uzlabot sabiedrības attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem – redzes, dzirdes, kustību, garīga rakstura – traucējumiem, tomēr viņiem joprojām nav viegli justies pilnvērtīgi sabiedrībā.

Jaunākajā žurnālā