“Esmu pieteicies par kiberdrošības brīvprātīgo,” nesen pavēstīja kolēģis no Somijas un mazliet paironizēja, ka pirmo soli jau ir veicis, atgādinot savai mammai, cik svarīgi ir uzstādīt pieejas paroli mobilajam telefonam.
Digitalizācijai uzņemot apgriezienus, pastiprinājušies arī dažādu krāpnieku centieni izmantot situāciju savā labā, izkrāpjot lietotāju datus un citu vērtīgu informāciju. Tāpēc šā gada sākumā Somijā tika sākta programma Kansalaiskyberteko, kas runā par kiberdrošību kā par pilsonisku pienākumu.
Mans kolēģis, tāpat kā daudzi citi somi, kļuvis par brīvprātīgo, lai palīdzētu šai iniciatīvai aptvert iespējami plašu iedzīvotāju loku. Kansalaiskyberteko ietver izglītojošus materiālus par kiberdrošību, kas ir pieejami lapā https://www.kansalaiskyberteko.fi/en angļu, somu un zviedru valodā. Iniciatīvas aizsācēji ir starptautisks Somijā bāzēts jaunuzņēmums Cybercoach, kas specializējas čata robotu drošības apmācībās programmās Microsoft Teams and Slack.
Uzņēmuma pārstāve Dana Paredesa stāsta, ka Cybercoach komandai šī ideja radusies ikdienas darbā – izglītojot par kiberdrošību: “Tiešsaistes pakalpojumu priekšrocībām augot, pieaug arī riski. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā darboties droši. Ir nepieciešams arī jauns veids, kā runāt par kiberdrošību – cilvēkiem ir svarīgi saprast, ka tas visai tieši attiecas arī uz viņiem.”
Paredesa arī norāda, ka Civilais kiberdrošības pienākums ir iniciatīva, kurā apvienojušās dažādas industrijas – gan privātais sektors, gan valstiskas un nevalstiskas organizācijas. Atsaucoties Cybercoach aicinājumam, tajā iesaistījušies uzņēmumi no telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, banku sektora, kā arī veselības aprūpes, nevalstisko organizāciju, ieguves rūpniecības nozares pārstāvji, komunikāciju speciālisti un sociālo mediju satura radītāji. Visi atbalstītāji šajā iniciatīvā piedalās pro bono. Balstoties ikdienas pieredzē, tie arī snieguši atbalstu satura izstrādē, kā arī izmanto mājaslapā pieejamos materiālus darbinieku izglītošanas aktivitātēs.
Programmas veidotāji uzsver, ka digitālajai videi jābūt drošai ikvienam no mums un katrs var darīt kaut ko, lai palīdzētu.
Iniciatīvas fokusā ir atbalsts bērniem, jauniešiem, senioriem, kā arī ierosinājums palīdzēt katram savai ģimenei un draugiem. Organizatori atzīmē, ka, atbalstot citus, kampaņas dalībnieki noteikti iemācīsies arī ko jaunu un noderīgu sev. Autori norāda, ka digitālajām tehnoloģijām būtu jāvieno sabiedrība un jāpalielina labklājība, bet pašlaik notiek pretējais, jo digitālo drošības prasmju trūkums veicina nevienlīdzību – daļai interneta un tehnoloģiju piedāvātās iespējas ir ieguvums, bet daudziem palielinās risks zaudēt saikni ar sabiedrību. Tāpēc starp 12 kiberdrošības tēmām ir arī dezinformācija – kā to atpazīt un kā rīkoties.
Jautāta par Kansalaiskyberteko panākumiem, Dana Paredesa stāsta, ka visbiežāk dzird atsauksmes, ka iniciatīva viesusi skaidrību, ko pats vari darīt, lai sevi pasargātu, kā arī, cik svarīgi ir uzņemties atbildību par savu drošību tiešsaistē un kā to darīt ikdienā. Citējot kampaņas mājaslapā rakstīto: “Digitālo drošības prasmju nevienlīdzība apdraud mūsu visu drošību. Tas, kā mēs rīkosimies tagad, noteiks mūsu sabiedrības un individuālo finansiālo, psiholoģisko un fizisko drošību nākotnē.”
Iesaka Civilā kiberdrošības pienākuma programmas veidotāji:
Kā piedalīties?
Izvēlies – vai vēlies palīdzēt bērnam, pusaudzim, kādam citam pieaugušajam vai senioram. Vari arī vienkārši izglītoties pats.
Izvēlies vienu no divpadsmit moduļiem (CyberCivicDuties) un seko norādījumiem.
Dalies un izaicini citus, kā arī piemini savu #cybercivicduty savos sociālo tīklu kanālos.
Noderīgi vispārīgi ieteikumi:
Droša vide – pārliecinies, ko tavi sociālo mediju konti par tevi atklāj! Kāda informācija ir redzama publiskajā profilā? Varbūt kaut ko no tā, kas ir redzams pašlaik (piemēram, vārdu, uzvārdu, vecumu, dzimšanas dienu vai dzīvesvietu) būtu vērts neatklāt? Vai tava konta privātuma iestatījumi ir adekvāti? Drošākā pieeja ir nodrošināties, ka saturs redzams tikai taviem draugiem. Ir arī prātīgi ierobežot dalīšanos ar datiem par savu lokāciju, ja vien nav kāda pamatota iemesla, kāpēc to norādīt.
Aizslēdz ekrānu – vai tavam telefonam un citām elektroniskajām ierīcēm ir piekļuves parole? Izvēlies sev ērtāko metodi (parole, pirksta nospieduma vai sejas atpazīšana). Noderīgi arī apdomāt, kā rīkosies, ja pazaudēsi telefonu vai arī tas nebūs pieejams.
Pārmaiņas ir labas – vismaz attiecībā uz parolēm. Ir prātīgi katrai aplikācijai izmantot unikālu paroli. Laba parole ir drīzāk frāze (piemēram, frāzes vārdu sākuma burtu apvienojums), nevis viens vārds. Vislabāk ir izmantot vairākus neparastus vārdus pēc kārtas – jo dīvaināki un garākā virknē, jo labāk. Svarīgi pārliecināties, ka par paroli netiek izmantots pilns vārds, dzimšanas datums, adrese vai kādi citi personas dati. Ir vērts arī pārbaudīt, vai tavi dati nav iekļuvuši kādā no datu noplūdēm. Piemēram, izmantojot šo rīku: haveibeenpwned.com. Paroļu glabāšanai var izmantot atsevišķu paroļu pārvaldīšanas programmu.
Digitālās tiesības
Katram no mums ir tiesības piekļūt internetam un gūt labumu no tā, kā arī būt pienācīgi izglītotam par tehnoloģiju izmantošanu. Digitālās tiesības sevī ietver arī cilvēktiesības – piemēram, vārda brīvību, privātumu un pulcēšanās brīvību (freedom of association), kas ir spēkā arī tiešsaistē.
Tiešsaistes izsekošana jeb Online tracking
Katrs no mums ik dienu atstāj neskaitāmas digitālas informācijas kripatas par sevi tiešsaistē. Daudz no tā var tikt izmantots nelāgiem nolūkiem. Katram no mums ir tiesības veikt informētu izvēli, ko par sevi vēlamies atklāt tiešsaistē, kā arī noteikt, kā mūsu dati tiek izmantoti.
Pārbaudi savu ierīču un aplikāciju drošības uzstādījumus! Apdomā, kāda informācija aplikācijām tiešām ir nepieciešama. Apsver, vai gribi atļaut piekļuvi fotogrāfijām, savas atrašanās vietas datiem, izmantošanas un diagnostikas datiem u.c.
“Cepumiņi” jeb cookies ievāc informāciju par mums, kad izmantojam mājaslapas. Apdomā, kāda informācija par tevi būs atrodama internetā! Kāda varētu būt tās ietekme pēc 20 gadiem? Apsver atļaušanu izmantot tikai pašus nepieciešamākos cookies, kad nākošajā reizē tev prasīs piekrišanu. Apskati, kādu reklāmas profilu Google ir par tevi izveidojis: myadcenter.google. Varbūt vērts apsvērt reklāmas, kas nav personalizētas?
Kā apieties ar dezinformāciju?
Ne viss, kas lasāms internetā, ir patiess. Ir vērts apdomāt, kāpēc kāds varētu vēlēties dalīties ar nepatiesu vai maldinošu informāciju tiešsaistē. Kā mūs iespaido tas, ko izlasām? Kāpēc mums visiem ir svarīgi spēt atšķirt uzticamas ziņas no neuzticamām? Dažiem no mums dezinformācija, iespējams, ir jauns jēdziens, taču tā nozīme noteikti nav sveša. Kādreiz to sauca par propagandu, un tā ir pastāvējusi ilgi pirms sociālo mediju parādīšanās. Savu noturību pret dezinformāciju vari pārbaudīt šeit: EUvsDisinfo.eu.
Kibernoziedzības apturēšana
Kibernoziedzniekiem ir svarīga kvantitāte – ja viņi tēmēs uz gana daudziem, kāds noteikti kļūs par upuri. Ļaunākie kibernoziedznieki cenšas iedarboties uz bērniem un senioriem. Ir svarīgi saprast, kā atpazīt kiberblēžu darbības un kur meklēt palīdzību.
Apdomā, kā identificēt blēžu virtuālās lamatas. Bieži vien, ja kaut kas izklausās pārāk labi, vērts raudzīties kritiski. Kibernoziedznieki mēdz dalīties ar saitēm epastā, īsziņās un sociālo mediju ziņās. Ir vērts apdomāt divreiz, pirms atbildi uz dīvaina rakstura ziņām vai klikšķināt uz saitēm, ko sūtījuši svešinieki.
Bieži vien kibernoziedznieki vispirms mēģina uzbrukt kāda sociālo mediju vai epasta kontam, lai varētu izlikties par konta īpašnieku un izplatīt spama ziņas sekotājiem vai konta īpašnieka kontaktiem.
Ko darīt, ja tev ir aizdomas, ka drauga sociālo mediju kontu kāds ir nozadzis? Sazinies ar savu draugu vai paziņu kādā citā veidā, piemēram, piezvani viņam. Piedāvā pārbaudīt aizdomīgas ziņas un interneta lapas un piedāvā atbalstu, ja kāds ir kļuvis par krāpnieku upuri.
Mūsdienās kiberdrošība ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Arī mākslīgā intelekta straujā attīstība nozīmē jaunu uzrāvienu kibernoziedzniekiem, tāpēc katram sabiedrības dalībniekam ir būtiski zināt pamatlietas kiberdrošībā, lai sevi pasargātu.
Noderīgas saites:
kansalaiskyberteko.fi
Homepage | NCSC-FI (kyberturvallisuuskeskus.fi)
Cert.lv
Drossinternets.lv
Home – Cyber Citizen (cyber-citizen.eu)
Autore ir Tietoevry, Women4Cyber Latvia dalībniece
Pagaidām nav neviena komentāra