Inflācija skārusi ne vien katra ikdienas maksājumus, bet arī medicīnas pakalpojumu izmaksas un cenas, kā rezultātā darba devēji šobrīd novēro būtisku sadārdzinājumu veselības apdrošināšanas polisēm. Radusies situācija met ēnu ne tikai pār uzņēmēju maciņiem un darbinieku dzīves kvalitāti.
Jau 16 gadus nepārskatītais neapliekamais minimums veselības apdrošināšanai potenciāli varētu ietekmēt visu veselības aprūpes sistēmu kopumā.
Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare sagaida atbildīgo valsts institūciju iesaisti šajā jautājumā, lai nevājinātu jau tā nepilnīgo valsts veselības aprūpes sistēmu. Ignorējot cenu kāpumu, laba veselības apdrošināšana drīzumā nodarbinātajiem varētu kļūt par luksusa labumu, nevis normu.
Rūpes par darbinieku labbūtību
Starptautisko biznesa pakalpojumu nozare jau gadu desmitu darba tirgū bijusi pazīstama ar savām rūpēm par darbinieku labbūtību, piedāvājot veselības apdrošināšanu. Nozares ieskatā šāds darbiniekam piešķirtais labums, ņemot vērā Latvijas jau tā novājināto veselības aprūpes sistēmu, uzskatāms vairāk kā pašsaprotama norma, nevis privilēģija.
Pēc Latvijas Apdrošinātāju asociācijas statistikas datiem, apdrošināto personu skaits 2022.gadā bijis vairāk nekā 447 tūkstoši, kas ir visaugstākais rādītājs visā šīs statistikas apkopošanas vēsturē.
Turklāt 2022.gadā veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoms bija 10,3% no kopējā valsts veselības aprūpes budžeta.
Starptautiskās kompānijas ir cerību pilnas, ka ar savu piemēru radījušas arī labu atspaidu uz darba tirgu kopumā un par to liecina arī pozitīvie statistikas dati. Tomēr pēdējā gada laikā, situācijai strauji pamainoties, iezīmējas daudz drūmāka nākotnes aina. Pašlaik arī Starptautisko biznesa pakalpojumu organizācijām inflācijas radītās ietekmes dēļ nākas pārskatīt piedāvātās veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem. Apdrošināšana darba devējiem sāk šķist kā luksuss augsto izmaksu dēļ.
Riskē ar darbspēju un dzīvildzi
Neskatoties uz to, ka privātais sektors ar veselības apdrošināšanas polišu palīdzību burtiski piesedz nepilnības veselības aprūpes sistēmā Latvijā, jau vairāk nekā 16 gadus – kopš 2007.gada 1.janvāra – nav pārskatīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanai, proti, tas joprojām ir 426.86 eiro gadā. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā limita pārskatīšana veselības apdrošināšanas polisēm būtu racionāls, vēlams un nepieciešams solis no valdības puses, jo īpaši laikā, kad šo jautājumu būtiski ietekmē inflācijas sekas.
Nepārskatot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, Latvijas valsts riskē ar pašu svarīgāko resursu – darbspējīgo iedzīvotāju darba spējām ilgtermiņā un pat dzīvildzi. Vērtējot vidējā latvieša paradumus rūpēs par savu veselību, tikai retais pats par saviem finanšu līdzekļiem izvēlēsies apmeklēt psihologu, doties uz ikgadējiem veselības izmeklējumiem, ko rekomendē ārsti, lai laikus atklātu dzīvībai bīstamas diagnozes, maksās par muguras masāžu vai veselības vingrojumiem, kas ir ļoti vēlami sēdoša darba darītājiem.
Pārvērtēs ieguldījumus
Tomēr nākotnē, ja vien valsts nepārskatīs neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, paredzams, ka virkne uzņēmumu būs spiesti pārvērtēt savas iespējas nodrošināt līdzšinējā līmeņa veselības apdrošināšanas polises darbiniekiem un daudz biežāk varēsim sagaidīt polises ar pamatpakalpojumu segumu.
Tas cilvēkam radīs lielākus līdzmaksājumus par pakalpojumiem, neiekļaus zobārstniecību, sporta aktivitātes utt.
Šāda notikumu attīstība negatīvi ietekmēs ne vien indivīdus, bet arī Latvijas sabiedrības veselību kopumā, ņemot vērā, ka darba devēju nodrošinātās veselības apdrošināšanas polises ir spēlējušas lielu lomu privāto veselības pakalpojumu izmantošanai, noņemot ievērojamu slogu no garajām rindām uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem veselības nozarē.
Līdz pat pusei budžeta
Jāņem vērā, ka apdrošinātāji 2022.gadā izmaksājuši veselības apdrošināšanas atlīdzībās Latvijā 97 milj. euro un absolūti lielākā atlīdzību daļa ir izmaksāta veselības aprūpes iestādēm. Tā ir liela budžeta sastāvdaļa, un šie līdzekļi aizņem no 5% līdz 50% no iestādes kopējā budžeta, kas rada iespēju paaugstināt iedzīvotāju medicīniskās aprūpes kvalitāti un atjaunot medicīniskās iestādes tehnisko nodrošinājumu.
Daļa šo līdzekļu netieši atgriežas valsts budžetā kā nodokļu maksājumi no veselības aprūpes iestādēm, tai skaitā no algu palielināšanas veselības aprūpes nozarē strādājošajiem. Nepalielinot neapliekamo minimumu veselības apdrošināšanai, valsts riskē zaudēt šos veselības aprūpes sistēmu atbalstošos un stimulējošos maksājumus.
Ikkatrs var uzlabot situāciju
Šī gada sākumā, nespējot rast skaidrojumus valsts neizdarībai šajā jautājumā, ir iesniegta iniciatīva manabalss.lv, kas aicina katru sabiedrības locekli paust savu nostāju, parakstoties par minimumu 1000 eiro gadā veselības apdrošināšanai bez nodokļiem, kas uzlabotu ārstniecības un veselības pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Iniciatīva jau savākusi vairāk nekā 6000 parakstu no nepieciešamajiem 10 tūkstošiem, lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā.
Aicinām ikvienu parakstīt iniciatīvu, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju uzmanību jautājumam, kas tieši ietekmēs sabiedrības veselību kopumā.
Vēlamies uzsvērt – palielinot veselības apdrošināšanas “griestus”, ieguvēji būtu ne tikai tā sabiedrības daļa, kas līdz šim saņēmuši labas veselības apdrošināšanas polises no darba devējiem, bet arī tie, kuriem šādu polišu nav vispār, jo labas veselības polises samazina indivīdu nepieciešamību stāties rindās uz valsts sniegtajiem veselības un ārstniecības pakalpojumiem.
Monta Ieleja ir Biznesa pakalpojumu nozares asociācijas ABSL Latvia izpilddirektore.
Pagaidām nav neviena komentāra