Vai ”Sadales tīkla” tarifu sāga turpināsies?

Politiķi ir apņēmības pilni risināt Sadales tīkla (ST) tarifu jautājumu. Saeimas deputāti Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā ir šo problēmu apskatījuši, iespējams, ka ir labāk situāciju izpratuši un vairākus priekšlikumus sagatavojuši ar mērķi samazināt ST tarifus un nepieļaut līdzīgu situāciju nākotnē.

Vērā ņemami ir priekšlikumi, kas tiešām varētu samazināt tarifus. Pirmkārt, ST apvienošana ar Augstsprieguma tīkliem, samazinot kopējās administrācijas izmaksas, otrkārt – daļu tarifa no piegādes un sadales tīkla sedz Latvenergo. Par cik varētu samazināt tarifu? Tā būtu Saeimas politiķu izšķiršanās, jo šādas strukturālas izmaiņas var izdarīt, tikai grozot normatīvos aktus, kuros noteikta Latvenergo koncerna “mātes” un “meitu” struktūra un daļa, kādu no piegādes un sadales tarifa apmaksā “mātes” uzņēmums.

Šāda soļa optimālais variants, manuprāt, būtu ap 90–100 milj. EUR gadā, tas ir aptuveni 25-26% no kopējā ST tarifa.

Tas ļautu noteikt saprātīgu “fiksēto” maksu par jaudas nodrošināšanu ~2,0 EUR mēnesī 1F pieslēgumam un ~4 EUR 3F pieslēgumam, neatkarīgi no ievada aizsardzības automāta ampēriem (A).

Varētu jautāt – kāpēc šāda summa? Tāpēc, ka naudu pašlaik iekasē nevis par patērēto jaudu, bet par ievada aizsardzības automātā norādītajiem ampēriem. Patiesībā lietotāji, it sevišķi mājsaimniecības, šādu jaudu, ko atļauj ievada aizsardzības automāta ampēri, neizmanto. Latvijā kopējo ievada aizsardzības automātu ampēru ir vairāk nekā 11 000 MVA, bet visu transformatoru jauda ir tikai ~6000 MVA. ST pat teorētiski nevar nodrošināt jaudu, ko pieļauj ievada aizsardzības automātu ampēri.

Mājsaimniecības gada laikā patērē ~2 TWh, mājsaimniecību skaits ~ 984 000, tātad vidēji stundā patērē tikai ~250 W. Vidēji neizmanto pat vienu ampēru, bet mazākais ievada aizsardzības automāts ir ar 16 A. Kāpēc nav ar 10, 8, 6, vai pat 4 A? Simtiem tūkstošu lietotāju ir uzstādīta mazāka jauda par 10 KW, un tikai no 10 KW nepieciešami ~16A. Ļoti daudziem lietotājiem tā nepārsniedz 2-3 KW, kas atbilst ~4-5 A.

Tāpēc nav korekti ņemt samaksu pēc ievada aizsardzības automāta ampēriem.

“Fiksēto” maksu par jaudas uzturēšanu, ja bez tās nevar iztikt, vajadzētu nosaukt par “abonementa” maksu. Tad nerastos pārpratumi, kā liecina G.Lazdas iesniegums Ģenerālprokuratūrai par transformatora jaudas nesakritību ar lietotājiem it kā uzstādīto kopējo jaudu. Kāda ir lietotājiem uzstādītā jauda, to nezina neviens, pat lielākā daļa pašu lietotāju. Tad fiksētā tarifa būtība atbilstu tam, ka lietotāji maksā nelielu samaksu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa.

Salīdzinājums, ka jāpalielina “fiksētā” maksa, jo tas ir progresīvi un tā darot telekomunikāciju uzņēmumi, ir nekorekts. Telekomunikāciju uzņēmumi par abonementa maksu nodrošina piekļuvi pašam pakalpojumam, ko var izmantot, neuzskaitot izmantoto apjomu.

Elektroenerģijas lietotāji būtu ļoti pateicīgi, ja par “fiksēto” maksu varētu neierobežoti par brīvu lietot elektroenerģiju.

Meklējot labākos un taisnīgākos risinājumus tarifu sāgai, būtu jāņem vērā Eiropas Savienības normatīvos noteiktais, ka ST tarifiem ir jāstimulē pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER). Jāatbalsta elektroenerģijas lietošana, aizstājot fosilos enerģijas avotus. Tīkla balansēšanai svarīga ir elektroenerģijas izmantošana naktī un brīvdienās. Apstiprinātajos tarifos nekā tāda nav. Kāpēc? Svarīgi, lai arī ST tarifi palielina elektroenerģijas patēriņu, kā tas ir, piemēram, Somijā, jo Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir ļoti zems. Tas neatbalsta valsts attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Joprojām izskan apgalvojumi, ka lielie uzņēmumi ir subsidējuši mājsaimniecības. Kamēr tas nav pierādīts ar konkrētiem aprēķiniem, tas ir tikai pieņēmums un ticības jautājums. Teikt, ka uzņēmumi ir vairāk maksājuši par ampēriem, bet noklusēt, ka mazāk maksājuši par piegādi, nozīmē nepateikt visu. Līdz 01.07.2023. energoietilpīgie lietotāji virs 200 A maksāja par strāvas lielumu 9,88 EUR/A gadā un virs 800 A – 11,54 EUR/A gadā, bet mājsaimniecības virs 16 A maksāja 2,40 EUR/A gadā un virs 63 A – 10,52 EUR/A gadā. Par piegādi energoietilpīgie lietotāji maksāja ~3 centus par KWh, bet mājsaimniecības ~4 centus par KWh. Pie šāda tarifa fakts bija tāds, ka lielie energoietilpīgie lietotāji, kas patērēja 58% elektroenerģijas, sedza 46% ST izdevumu. Mājsaimniecības, kas patērēja 27% elektroenerģijas, sedza 33% ST izdevumu. Tātad – kādi ir kritēriji, lai apgalvotu, ka ir notikušas šķērssubsīdijas?

Jaunajos tarifos gan ir saskatāmas šķērssubsīdijas.

Visi, kuriem nav uzstādīta 10 KW jauda, bet jāmaksā par ievada aizsardzības automāta 16 A, samaksā kāda cita vietā. Kura? Energoietilpīgie lietotāji reti kad izmanto tarifu Pamata-1, ko izmanto mājsaimniecības. Vairāk izmanto tarifus Pamata-2, Pamata-3 un Pamata-4. Visos šajos tarifos maksa par piegādi ir ievērojami zemāka nekā tarifā Pamata-1.

Saeimai un valdībai jānovēl atrast labāko un sabalansētāko risinājumu ST tarifu politikai, kas vairāk atbilst sabiedrības interesēm un sekmē elektroenerģijas lietošanu. Pašreizējais valdības piedāvājums no 01.09.2023. līdz 01.01.2024. segt mājsaimniecībām 60% ST tarifa “fiksētās” maksas rāda, ka vispirms iekasējam un tad domājam, kā no tās pašas naudas kompensēt mājsaimniecībām izdevumus. Tā ir “uguns dzēšana pakulās” un pilnīgi lieka naudas skaitīšana šurp un turp, kas nav ilgtspējīgi.

Tomēr labi, ka daļa lēmēju sapratuši – par pieļautajām kļūdām ir jāmaksā. Lai šī tarifu sāga būtu laba mācība visiem un turpmāk tiktu ievērots senais latviešu sakāmvārds “Septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez”!

Aleksandrs Lielmežs ir enerģētiķis, kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā un par taisnīgiem tarifiem” iniciators.