Spēja orientēties modernās viedierīcēs var būt izaicinājums, tomēr pats svarīgākais ir mēģināt tikt līdzi laikam un lūgt palīdzību, ja nepieciešams
Mana mamma, kurai ir 63 gadi, ir aktīva pirmspensijas vecuma sieviete. Viņa prot rīkoties gan ar datoru, gan telefonu. Zina, kā sarakstīties WhatsApp, papildināt īsziņas ar emocijzīmēm un fotografēt puķes parkā.
Viedtālruņa uzturēšana kārtībā gan sagādā problēmas — telefonu gadās sasist, atmiņas ietilpību pārpildījušas fotogrāfijas, ir grūtības atrast pašu labāko informāciju interneta meklētājprogrammās. Arī viņas vienaudžiem ne vienmēr sanākt tikt galā ar jaunām lietām, tomēr degsme mēģināt un uzturēt savas zināšanas ir. 2022. gada SKDS aptaujā tikai 55% cilvēku visās vecuma grupās vērtēja savas prasmes kā labas. Divas trešdaļas no aptaujātajiem vēlējās tās uzlabot.
«Noteikti nevar teikt, ka vecāks cilvēks neko neprot. Ir daudz tādu, kuri zina pamatlietas. Viņiem ir svarīgi izlasīt telefonā ziņas vai sazināties ar citiem Zoom platformā. Tās tehnoloģijas nav tik nesaprotamas,» skaidro Kristaps Skutelis, tehnoloģiju bloga Kursors.lv redaktors. Lai gan digitālie rīki, lietotnes un aktualitātes tehnoloģiju pasaulē nemitīgi mainās, nav nepieciešams katru jaunumu izmēģināt. Daudz nozīmīgāk ir saprast, kas nepieciešams konkrētam lietotājam.
Digitālā plaisa un informācijas pieejamības trūkums var rasties arī valodas nezināšanas dēļ. Liels informācijas apjoms ir angļu valodā. Kristaps Skutelis gan mierina, ka vismaz ierīču pamācībām vienmēr ir jābūt arī latviešu valodā. Tāpēc vērtīgs var būt jauniešu un tehnoloģijas profesionāļu atbalsts, noderēt var arī Google vai citi tulkošanas rīki, kas palīdz pārtulkot informāciju un saprast galveno domu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.