Informācijas karš: sociālajos medijos izmantoto taktiku atmaskošana • IR.lv

Informācijas karš: sociālajos medijos izmantoto taktiku atmaskošana

Ilustratīvs attēls
Alla Poliščuka (Alla Polishchuk)

Sociālie mediji ir kļuvuši par ikviena cilvēka dzīves neatņemamu sastāvdaļu, un to ietekme pārsniedz vienkāršu izklaidi. Latvijas iedzīvotājiem, kuri piedzīvojuši Padomju Savienības okupāciju un redz tuvējā valstī notiekošo karu, kā arī ir Krievijas interešu mērķi, kļūst arvien būtiskāk apzināties prokrievisko mediju un ietekmētāju taktikas alternatīvu realitāšu radīšanā. Šo taktiku izpratne ir ļoti būtiska, lai nodrošinātu zinošu un kritisku mijiedarbību ar sociālo mediju platformām.

1. taktika: viltus ziņas un dezinformācijas kampaņas

Latvija nav imūna pret viltus ziņu un dezinformācijas izplatību sociālajos medijos. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad tiek izplatīta nepatiesa informācija, lai manipulētu ar sabiedrisko domu un radītu apmulsumu.

Pat pēc tam, kad Latvijā aizliedza prokremliskos medijus, joprojām bija daudz viltus ziņu un dezinformācijas piemēru, kas ātri izplatījās. Viens nesens piemērs: video redzams, ka vecāka gadagājuma sieviete tiek ar varu vesta uz latviešu valodas eksāmenu uzturēšanās atļaujas pagarinājuma iegūšanai. Prokrieviskie kanāli mēdz izmantot šādus video saviem nolūkiem, piemēram, lai demonstrētu pretkrievisko noskaņojumu Baltijas valstīs.

2. taktika: “troļļi” un ietekmētāji

Kā izplatīt viltus informāciju? Visattīstītākā un viena no iecienītākajām iespējām ir izmantot “troļļus” – simtiem viltotu kontu, kas pārpludina vietnes un sociālās platformas ar organizētiem komentāriem, marginalizē patiesus redzespunktus un īsteno savu programmu. Koordinēti robotu tīkli pastiprina konkrētus stāstījumus, tēmturus vai tendences, ietekmējot krievvalodīgo kopienas tādās valstīs kā Latvija.

Ir dažas metodes “troļļu” identificēšanai, piemēram: lietotāji var pārraudzīt profila vārdu izmaiņas un pārbaudīt draugu sarakstus. Neparastas neatbilstības, piemēram, apgalvojums, ka ir no viena reģiona, bet viņam ir draugi no cita, var liecināt, ka konts ir viltots. Vēl viens padoms ir pārbaudīt, vai nosaukums un konta URL sakrīt, kas robotu kontiem lielākoties tā nav. Turklāt, ja konts pēkšņi maina kopīgoto saturu, piemēram, no attēliem ar kaķēniem uz politisku programmu, tā jau ir zīme uzmanīties. Turklāt, pārbaudot aizdomīgu kontu, jāpievērš uzmanība, vai aiz tā var redzēt cilvēku.

Kas attiecas uz ietekmētājiem, tie ir reāli cilvēki, bet Krievija bieži izmanto iepriekš sagatavotas dienaskārtības, lai izplatītu viņu stāstus. Ja daži populāri cilvēki izplata “savu” viedokli par notikumiem, izmantojot vienus un tos pašus vārdus un skaidrojot lietas ar vieniem un tiem pašiem iemesliem, tas bieži sasaucas ar “troļļu” aktivitātēm.

3. taktika: atbalss kameras vai filtru burbuļi

Atbalss kameras rodas tāpēc, ka sociālo mediju algoritmi lietotājiem galvenokārt parāda informāciju, kas atbilst tam, kam viņi jau tic, tādējādi atturot viņus no dažādiem viedokļiem. Šāda izolācija var izraisīt ekstrēmu uzskatu pastiprināšanos un polarizāciju sabiedrībā, traucējot jēgpilnu diskursu un veicinot radikalizāciju.

Viena pieeja, kuru lietotāji var izmēģināt, ir meklēt informāciju no dažādiem redzespunktiem un sekot dažādiem cilvēkiem, lai pakļautu sevi plašākam viedokļu lokam.

4. taktika: dziļie viltojumi

Šis, iespējams, nav tik populārs paņēmiens kā “troļļi”, kuri kļuvuši par neatņemamu interneta sastāvdaļu, taču notikumu ķēde ir biedējoša. Taču ir lietderīgi apzināties un sākt pievērst uzmanību dziļajiem viltojumiem. Tie ir hiperreālistiski videoklipi, kas veidoti, izmantojot mākslīgo intelektu, un spēj attēlot cilvēkus, kuri saka un dara lietas, ko viņi patiesībā nekad nav darījuši. Šī tehnoloģija rada dažādus draudus, tai skaitā spiedienu uz žurnālistiem pārbaudīt informāciju, izplata propagandu un iejaukšanos vēlēšanās, mazina sabiedrības uzticēšanos informācijas avotiem un rada bažas par kiberdrošību.

Tīmekļa lietotājam vienmēr jāpatur prātā, ka mākslīgā intelekta ģenerētajiem videoklipiem joprojām var būt daži trūkumi. Balss un lūpu kustību sinhronizācijā var ieviesties kļūmes, mati var izskatīties kā parūka un acu kustības var šķist dīvainas. Taču tehnoloģija strauji attīstās un pilnveidojas, tāpēc drīzumā tā var kļūt tikpat laba kā reāli kadri ar īstu cilvēku.

Vai redzat atšķirību?

Foto no YouTube kanāla Shamook

Sociālajiem medijiem ir liela ietekme uz sabiedrību, un tie parāda daudz triku, kas mūs maldina: “troļļi”, robotprogrammatūras, atbalss kameras, dziļie viltojumi. Ir svarīgi zināt par šiem trikiem, lai varētu rūpīgi izvērtēt un izdarīt pareizo izvēli, kam uzticēties, lietojot sociālos medijus. Jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgā intelekta vadītas atklāšanas sistēmas un blokķēde var palīdzēt cīnīties pret nepatiesu informāciju un manipulācijām. Būdami informēti un uzmanīgi, mēs varam atbildīgi lietot sociālos medijus un nodrošināt informācijas precizitāti.

 

Autore ir mediju attīstības eksperte dažādās ASV bezpeļņas organizācijās

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu