Vai nākamgad pensiju 2.līmeni beidzot sāksim uzskatīt par savu naudu?

  • Oskars Briedis
  • 10.08.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Kaut kas tāls un abstrakts – tādas ir daudzu cilvēku pirmās asociācijas, izdzirdot par pensiju 2.līmeni. Lai arī šajā uzkrājumā ik mēnesi no mūsu algas tiek novirzīti 6%, kas tiek ieguldīti finanšu tirgos, iedzīvotāju zināšanas par to, kur un kā šī nauda tiek ieguldīta, ir visai zemas. Viens no galvenajiem iemesliem tam ir sarežģītā informācijas ieguve par to, kas un kā pārvalda manu naudu. No nākamā gada tas mainīsies, un cerams, ka līdz ar likumdošanas izmaiņām mainīsies arī iedzīvotāju attieksme par pensiju 2.līmeni.

Kas mainīsies?

No nākamā gada 1. jūlija stājas spēkā izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, kas sniegs iespēju bankām ļaut klientiem ar internetbankas palīdzību ērti redzēt savu pensijas 2.līmeņa uzkrājumu. Tāpat līdzekļu pārvaldniekiem būs iespēja izvērtēt plāna piemērotību konkrētajam dalībniekam un informēt par atbilstošākām izvēles iespējām.

Atbilstoši likuma izmaiņām līdzekļu pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem - līdzīgi, kā tas patlaban jau ir Lietuvā un Igaunijā. Tas ir būtisks solis uz priekšu, jo ļaus pārvaldniekiem noskaidrot dalībnieku vajadzības - piemēram, kāds ieguldījuma riska līmenis viņiem ir piemērots, vai arī, kurām valstīm un reģioniem viņš dotu priekšroku izvēlētajā plānā un citus būtiskus jautājumus. Tāpat tas dos iespēju pārvaldniekiem sniegt kvalitatīvu un precīzu konsultāciju, piemēram, tieši uzrunāt tos plānu dalībniekus, kuri ir izvēlējušies vecumam neatbilstošu plānu. Mūsu dati rāda, ka nepiemērota pensiju plāna izvēle ir iemesls, kāpēc diemžēl pašlaik desmitiem tūkstošu iedzīvotāju naudu iegulda savam vecumam neatbilstošā pensiju plānā, un līdz ar to zaudē savus nākotnes ienākumus.

Šādas izmaiņas, protams, prasīs tirgus dalībniekiem visai ievērojama resursu ieguldīšanu tehniskajos risinājumos, taču tās var sniegt ļoti pozitīvu ietekmi un būtiski veicināt sabiedrības kopējo izpratni par pensiju 2.līmeni kā savu naudu un būtisku investīciju instrumentu, kas veidos daļu no nākotnes pensijas.

Redzēt, saprast, izvēlēties piemērotāko un saglabāt privātumu

Līdz ar likuma izmaiņām viens no redzamākajiem jaunumiem cilvēkiem būs iespēja ērti aplūkot uzkrāto pensiju 2.līmeņa kapitālu, piemēram, savā internetbankā. Uzkrāto kapitālu varēs aplūkot neatkarīgi no tā, kāda pārvaldītāja plānā uzkrājums atrodas. Proti, to varēs izdarīt arī tad, ja izmanto vienas bankas internetbanku, bet pensiju pārvalda cits pārvaldnieks. Turklāt datu atspoguļotājs (internetbankas īpašnieks) datus savām vajadzībām neiegūs, bet gan atspoguļos tos tikai pēc dalībnieka pieprasījuma. Savukārt pēc datu atspoguļošanas informācija tiks dzēsta, tādējādi saglabājot datu privātumu. Turklāt datu pieprasījumu varēs atkārtot pēc nepieciešamības vairākas reizes.

Papildu tam pensiju pārvaldītājam būs pienākums noskaidrot dalībniekam svarīgākos kritērijus pensiju plāna izvēlē, piemēram, kāda ir dalībnieka situācija un vēlmes attiecībā uz risku, ieguldījumu ilgtspēju un citiem kritērijiem. Pārvaldītāja pienākums būs uzrunāt pensiju plānu dalībniekus regulāri, lai noskaidrotu, vai dalībniekam svarīgie kritēriji vai attiecīgās izvēles nav mainījušies.

Izmaiņas ļaus sniegt augstvērtīgākas konsultācijas un atrast katram dalībniekam piemērotāko plānu. Līdz ar to arī vairot dalībnieku ieguvumu, proti, izvairīties no riska, kad tas ir nepieciešams, vai maksimizēt atdevi ilgtermiņā.

Kāpēc tas ir svarīgi ikvienam no mums?

Uzsākot savas darba gaitas, katrs no mums kļūst par savas pensijas krājēju. Katru mēnesi 6% no bruto algas tiek novirzīti paša izvēlētajā vai, ja tas nav izdarīts, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) puses automātiski piešķirtajā pensiju 2. līmeņa plānā. Piemēram, ja uz papīra alga ir 1000 eiro, 10 gadu laikā pensiju 2. līmenī kopsummā cilvēks investēs 7200 eiro. Šīs iemaksas var nest papildus peļņu, jo tālāk tiek ieguldītas finanšu tirgos.

Jāatzīmē, ka ieguldot pensiju 2.līmenī, pašam finanšu tirgi nav jāpēta, visu nepieciešamo paveic pensiju plānu pārvaldnieks. Vienīgā prasība: ir jādod pārvaldniekam “uzdevums”, kāda veida ieguldījumos savu nākotnes kapitālu vēlamies uzkrāt. Ņemot vērā to, ka šī nauda krāsies visai ilgi, lēmums par labu aktīvākam vai pasīvākam pensiju plānam reiz rezultēsies papildu ieguvumā vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā (vai, tieši pretēji – neiegūtā ienākumā). Vispiemērotākā ieguldīšanas stratēģija ir lielāks risks jaunībā, pakāpeniski to mazinot brieduma gados un saglabājot saprātīgās minimālās robežās neilgi pirms pensijas. Pārbaudīt un kontrolēt, kur un kā tiek ieguldīta mūsu nauda, šobrīd var portālā http://www.latvija.lv. Nebūsim vienaldzīgi un parūpēsimies par savu pensiju. 2.līmeni – savu naudu iztikai vecumdienās.

 

Autors ir Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā