Ilustratīvs attēls
Par ChatGTP nu jau ir dzirdējis vai to izmēģinājis katrs, kuram ir kaut neliela interese par interneta tehnoloģijām. Ir arī tādi, kuriem šis vai līdzīgi mākslīgā intelekta risinājumi ir kļuvuši par neatņemamu darba vai ikdienas sastāvdaļu. Ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstība atkal saasinājusi diskusiju par potenciālajām sekām, ja mākslīgā intelekta attīstība netiks reglamentēta un iegrožota, jo to var pielietot ne tikai uz attīstību un izaugsmi vērstiem mērķiem, bet arī destruktīviem nolūkiem. Vai mākslīgā intelekta regulācija ir iespējama un nepieciešama? Manuprāt, jā! Vai tas ir viegls uzdevums? Noteikti nē!
Šā gada jūnijā Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju par Mākslīgā intelekta aktu - pasaulē pirmo visaptverošo likumu, kas definē ietvaru mākslīgā intelekta attīstībai. Darbs pie šī regulējuma sākās 2020. gadā, nosakot digitālo pārveidi par vienu no ES prioritātēm. Tālāk notiks sarunas ar ES dalībvalstīm par likuma galīgo redakciju. Regula attieksies uz visiem indivīdiem un uzņēmumiem, kas strādā pie mākslīgā intelekta risinājumiem, kurus plāno ieviest ES teritorijā, pat, ja to radītājs nav reģistrēts ES. Ja regulējums būs veiksmīgs, visticamāk, to pārņems liela daļa pasaules valstu, un tas kļūst par standartu. Tomēr uzdevums, tādu radīt, nebūt nav vienkāršs.
Viens no izaicinājumiem – mākslīgā intelekta attīstība pašlaik ir ļoti ātra, kamēr likumdošanas process - lēns un laikietilpīgs. Kamēr Eiropas birokrāti strādāja pie akta projekta, dienasgaismu ieraudzīja ģeneratīvā mākslīgā intelekta risinājumi, kas lika pārskatīt regulējumu. Visticamāk, šādi precedenti būs arī turpmāk. Nemitīgā attīstība apgrūtina arī mākslīgā intelekta definēšanu, lai precīzi aprakstītu, kas tieši tiek pakļauts regulējumam. No vienas puses, straujā attīstība prasa, lai tiesiskais ietvars ir iespējami vispārīgs, no otras puses, viss, kas nav konkrēts, var būt ļoti plaši interpretējams. Piemēram, regulējums nosaka, ka augta riska tehnoloģijas ir tās, kuras var negatīvi ietekmēt vidi, tādēļ ir izraisījušās nedaudz ironiskas diskusijas, vai mākslīgais intelekts pats par sevi nav augsta riska, jo tā attīstīšanai patērē ļoti lielus enerģijas resursus.
Efektīva regulējuma izstrādei ir nepieciešama ļoti plaša ekspertīze. Ne tikai jāpārzina mākslīgā intelekta attīstīšanas tehniskais process, kas ietver mašīnmācīšanos, neironu tīklu uzbūvi un darbību, datu apstrādi u.tml., bet arī ētiskie aspekti, ietekmes jomas, dažādi juridiski un politiski aspekti. Šobrīd kompetence šajā jomā ir ļoti ierobežota, kas procesu apgrūtina.
Gudri jāsabalansē ierobežojumi ar attīstības iespējām, neliekot pārmērīgus un nevajadzīgus šķēršļus mākslīgā intelekta nākotnes potenciālam. Arī šis nav viegli, jo trauslā robeža ir ļoti grūti nosakāma, vai mēraukla būs ES “vidējais” pilsonis vai sabiedrības ievainojamākais indivīds? Pārāk strikti noteiktumi var būtiski ietekmēt Eiropas konkurētspēju nākotnē, savukārt pārāk vāji un neskaidri – pilsoņu fundamentālās tiesības. Starptautiskā uzņēmuma PwC pētījums liecina, ka šobrīd visstraujāk mākslīgais intelektu izmanto Ķīnā un ASV, kā rezultātā līdz 2030. gadam Ķīnas IKP varētu pieaugt par 26,1%, bet ASV par 14,5%. Eiropai ir svarīgi būtiski neatpalikt. Ideālā gadījumā, regulējumam vajadzētu maksimāli veicināt sabiedrisko un ekonomisko ieguvumu no mākslīgā intelekta attīstības, pēc iespējas samazinot visus riskus.
Tāpat pastāv diskusija vai regulējums nepieciešams tikai izstrādātajai programmatūrai, vai arī pašai tehnikai. Tā kā mikročipi, kas tiek pielietoti mākslīgā intelekta risinājumos un kurus šobrīd galvenokārt ražo Āzijā, tiek izmantoti arī kritiskajā infrastruktūrā, nekvalitatīva to izstrāde var būt saistīts arī ar personu drošības apdraudējumu. Tāpat šāds regulējums, kas attiektos uz tehniku, varētu veicināt energoefektīvāku mākslīgā intelekta procesoru un sistēmu izstrādi, kā arī mazināt dažu uzņēmumu monopolu tehnikas izstrādē.
Diskusijas dalībvalstīs vēl ir priekšā. Ir ielikts pamats, bet visticamāk pašreizējā versija vēl ir tālu no vēlamā, un nevis tāpēc, ka darbs būtu paveikts nekvalitatīvi, bet tādēļ, ka vēl ir tik daudz nezināmā.
Autors ir biznesa tehnoloģiju uzņēmuma Digital Mind valdes priekšsēdētājs
