Vai attālinātā strādāšana ietekmē darba produktivitāti un palielina riskus?
Patlaban Latvijā darbu attālināti veic katrs desmitais strādājošais jeb nedaudz vairāk kā 10%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Taču 2019. gadā no mājām strādāja tikai 5% darbinieku vecumā no 15 līdz 64 gadiem, atklāj Eurostat informācija. Tas bija viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Pirmo un otro pozīciju ieņēma Zviedrija un Nīderlande, kur tāldarba veicēju skaits sasniedza gandrīz 40% atzīmi. Augsts rādītājs bija arī Igaunijā, kur jau pirms pandēmijas attālināti strādāja katrs piektais darbinieks. Tātad pandēmija ir mainījusi Latvijas darba devēju domāšanu un attieksmi pret šo nodarbinātības formu.
Daudzi, visticamāk, ļoti priecājas par iespēju vasaru pavadīt savā lauku īpašumā un veikt tos pašus pienākumus, ko citkārt birojā. Vai arī pastāvīgi dzīvot reģionā un strādāt galvaspilsētā. Taču ko šajā gadījumā upurē darba devējs? Žurnāls Ir Nauda uzdeva trīs jautājumus dažādu nozaru uzņēmējiem par to, vai attālinātā strādāšana ietekmē darba produktivitāti un palielina riskus, kas saistīti ar datu aizsardzību un darba drošības ievērošanu.
- Vai piedāvājat iespēju darbiniekiem arī pēc pandēmijas strādāt attālināti — pilnībā vai daļēji? Kā tas ietekmē produktivitāti?
- Kā nodrošināt, ka darba vide mājās ir piemērota darba uzdevumu veikšanai un ka cilvēki nepārstrādājas?
- Vai ir vadlīnijas, kā rūpēties par tehnoloģisko drošību, ja darbinieks strādā attālināti?
Žozita Beresņeva, SIA Latvijas Mobilais telefons personāla vadības direktore
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.