Akciju (turpmāk tekstā domāts arī kapitāldaļu) pirkuma tiesību piešķiršana uzņēmumu darbiniekiem ir kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem elementiem darbinieku piesaistē un motivēšanā. Darbinieks, kurš var kļūt par dalībnieku/akcionāru, ir ieinteresēts, lai uzņēmums attīstās un aug iespējami strauji, jo šādā modelī darbinieks kļūst par daļu no uzņēmuma veiksmes stāsta.
Kopš 2021. gadā stājās spēkā labvēlīgāka likumdošana akciju (kapitāldaļu) pirkuma tiesību piešķiršanai (izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā), Latvija jau tikusi nodēvēta par īpaši pretimnākošu valsti jaunuzņēmumiem, kuri masveidā izmanto šo darbinieku motivēšanas modeli. Tā kā likumdošana šajā jomā kļuvusi vēl izdevīgāka, tāpēc arī citu nozaru uzņēmumiem (tai skaitā, vidējiem un maziem) būtu vērts apskatīt šo kā efektīvu instrumentu jaunu darbinieku piesaistei un esošo motivēšanai.
Akciju/kapitāldaļu pirkuma tiesību piešķiršana nozīmē, ka darbiniekam vai atsevišķai darbinieku grupai tiek dota iespēja iegādāties uzņēmuma akcijas (vai daļas) par noteiktu cenu. Parasti šī cena ir krietni zemāka nekā esošā tirgus cena vai, kāda tā būs nākotnē, uzņēmumam attīstoties un augot.
Tāpēc šī darbinieku motivēšanas iespēja Latvijā ļoti lielu atsaucību sākotnēji guva tehnoloģiju jaunuzņēmumu vidū, kur parasti vērojama strauja attīstība un izaugsme tieši pirmajos gados, un uzņēmuma sekmes ir pamatā atkarīgas no profesionālu un ieinteresētu darbinieku pašatdeves.
Tagad akciju/daļu opciju modeli izmanto arī citu nozaru uzņēmumi, un jāuzsver, – šī ir lieliska iespēja darbinieku motivēšanai arī vidējiem un maziem uzņēmumiem, kur strādā neliels skaits darbinieku. Tieši sākumposmā, kad jaunuzņēmums nevar atļauties darbiniekam maksāt lielu atlīdzību, talkā var nākt akciju (daļu) opcijas.
Likums nosaka – lai piemērotu atbrīvojumu no algas nodokļiem, ka darbinieks drīkst uzsākt opciju īstenošanu ne ātrāk kā pēc 12 mēnešiem no pirkuma tiesību piešķiršanas brīža. Tieši šajā nosacījumā Latvija ir priekšā abām Baltijas kaimiņvalstīm, kur opciju īstenošanu, lai piemērotu algas nodokļu atbrīvojumu, drīkst veikt ātrākais pēc trim gadiem (arī Latvijā agrāk bija trīs gadu minimālais periods, kas tika grozīts uz elastīgāku regulējumu). Šāds termiņa ierobežojums ir saistīts ar atbrīvojumu no algas nodokļu piemērošanas ienākumam, kas radies realizējot akciju opcijas. Norādāms gan, ka, lai labvēlīgais algas nodokļa režīms tiktu piemērots, ir jāizpildās vēl citiem nosacījumiem. Ir jābūt spēkā darba līgumam (valdes gadījumā arī vadības līgumam) starp darbinieku un uzņēmumu (vai saistīto grupas uzņēmumu), kurš piešķir tiesības iegādāties vai saņemt akcijas. Uzņēmumam par akciju opciju piešķiršanu divu mēnešu laikā ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Starp uzņēmumu un darbinieku nedrīkst būt parādsaistības brīdī, kad opcijas tiek realizētas (neattiecas, ja uzņēmums nodarbojas ar kreditēšanu, piemēram, banka), kā arī akciju opcijas ir jāīsteno sešu mēnešu laikā no dienas, kad izbeigts darba līgums (izņēmums ir darbinieka pensionēšanās). Tātad, ja izpildās visi minētie nosacījumi, darba devējs nemaksā algas nodokļus par darbinieka gūtu ienākumu no akciju opciju realizēšanas, un šāds papildu labums darbiniekam var tikt piešķirts katru gadu. Darbiniekam, pārdodot akcijas, būs jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis 20% apmērā no starpības starp pārdošanas un iegādes vērtību.
Akciju pirkuma tiesība sniedz iespēju elastīgi plānot, kam un kas pienākas, ja uzņēmums attīstās labi un sasniedz izvirzītos mērķus. Visi šie nosacījumi jānofiksē akciju pirkuma tiesību plānā, kurā tiek noteikti konkrēti sasniedzamie mērķi, to sasniegšanas laiks un atbilstoši tam – akciju pirkuma tiesību iegūšana. Piemēram, akcijas var iegūt tad, ja sasniegts kāds viens lielāks mērķis, vai arī ik gadu tiek izpildīti konkrēti uzdevumi (piemēram, apgrozījums). Vienlaikus šis var būt arī kā bonuss darbiniekiem, piemēram, izmaksājot dividendes par iepriekšējo gadu, neizvirzot kādus papildu nosacījumus. Būtisks šī plāna elements ir nosacījumi par akciju atpirkumu vai pirkuma tiesības zaudēšanu tad, ja darbinieks pārtrauc darba attiecības ar uzņēmumu. Tas nepieciešams, lai nerastos situācijas, ka, piemēram, konflikts ar darbinieku pāraug plašākā un no tā potenciāli varētu ciest uzņēmums.
Kādi soļi uzņēmumam praktiski ir jāsper, lai piedāvātu darbiniekiem akciju iegādes iespēju? Vispirms jāsaprot, kāds ir akciju pirkuma tiesību plāna mērķis, un tad jāķeras pie minētā plāna sastādīšanas. Svarīgi saprast, cik lielam darbinieku skaitam plāns tiks paredzēts un uz kuriem darbiniekiem tas tiks attiecināts. Iespējams ieviest arī vairākus plānus dažādām darbinieku grupām, kā arī jānosaka akciju pirkuma tiesību piešķiršanas kritēriji un virkne citu nosacījumu, kas iestājas, piemēram, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām. Tad jāveic attiecīgās izmaiņas statūtos, dalībnieku reģistrā un citos dokumentos, jānoslēdz vienošanās ar darbiniekiem un jāpaziņo par piešķirtām akciju pirkuma tiesībām VID.
Papildus ar jaunajiem grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā šā gada 1.jūnijā, akciju/kapitāldaļu pirkuma tiesību plāni ir vēl elastīgāki un tos ir vieglāk īstenot, jo dividendes ir iespējams dalīt neproporcionāli, ja tas ir noteikts statūtos un tam piekrīt visi dalībnieki.
Lai arī Latvija ir sava veida “čempions” labvēlīgas likumdošanas vides iedibināšanā, ar praktisko šīs normas iedzīvināšanu ne vienmēr iet gludi. Citviet Eiropā akciju opciju piedāvājums darbiniekiem ir nostiprināta prakse. Ņemot vērā, ka Latvijā savu komercdarbību veic daudzu globālu uzņēmumu meitas uzņēmumi, dažkārt ir visai grūti harmonizēt jau izstrādātos plānus ar Latvijas nodokļu administrāciju kādā citā valstī jau labi funkcionējošus akciju pirkuma tiesību plānus. Dažkārt akciju opciju plānos nākas veikt korekcijas, kas var būt visai liels administratīvais slogs uzņēmumiem. It īpaši tas attiecas uz lieliem biržā kotētiem uzņēmumiem, kuru akciju opciju plāni darbojas visā pasaulē.
Latvijas uzņēmējiem akciju piedāvājums saviem darbiniekiem ir lieliska iespēja, lai papildus motivētu pašu vērtīgāko biznesa “aktīvu” – ieinteresētus cilvēkus. Šī iespēja jāizmanto plašāk, īpaši ņemot vērā nodokļu atvieglojumus un ka konkurence par labākajiem profesionāļiem turpina saasināties.
Autors ir nodokļu prakses grupas vadītājs, zvērināta advokāta palīgs, ZAB Ellex Kļaviņš
Pagaidām nav neviena komentāra