Bites pilsētā – pieaugoša un pozitīva tendence

  • Pīters Pihers (Peeter Piher)
  • 31.07.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Aizvien biežāk dzirdam par gadījumiem gan Latvijā, gan Igaunijā, kad dažāda veida uzņēmumi nolēmuši uz savu ēku jumtiem un terasēm izveidot nelielu bišu dravu. Interesants un, patiesību sakot, arī praktisks risinājums tas var būt arī restorāniem. Taču rodas jautājums – kāpēc šāda tendence radusies un pieaug?

Mazās bites lielā nozīme

Mēs regulāri dzirdam par bišu skaita samazināšanos un, cik svarīgas tās ir mūsu ekosistēmai. Bite ir pasaulē svarīgākais apputeksnētājs. Ja to populācija sarūk, samazinās arī augļu un  dārzeņu raža, kā rezultātā veikalu plaukti būtu tukši. Lai palīdzētu novērst bišu skaita samazināšanos, varam arvien vairāk pievērsties urbānajai biškopībai – izvietot bišu saimes uz māju jumtiem. Stropu ieviešana pilsētā veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabai draudzīgu dzīvesveidu. Turklāt neliela bišu drava restorānam palīdz ne tikai rūpēties par bitēm un apkārtējo vidi, bet arī nodrošināt ilgtspējīgu pieeju savā darbībā – rodas iespēja saviem viesiem piedāvāt pašu rokām ievāktu medu. Svarīgi ņemt vērā arī to, ka pilsētā iegūts medus noteikti nav sliktāks par laukos iegūto. Gluži pretēji – bieži vien tieši pilsētas liepu medus tiek atzīts par garšīgāko. Viens no iemesliem ir tas, ka, salīdzinot ar lauku teritorijām, pilsētvides ir atbrīvotas no pesticīdiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecības nozarē.

Bišu stropi pilsētvidē

Urbānā biškopība ir strauji izplatījusies daudzās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Austrijā un citur. Gandrīz ikvienā veikaliņā var iegādāties vietējo medu, bet restorāni, kam ir savas bišu saimes, tādu var piedāvāt arī viesiem. Vēl viens labums restorāniem no pašu ievāktā medus ir tā iegūšana no netālu esošiem ziediem un augiem, kas nozīmē, ka medus ir pavisam svaigs un tajā var sajust dažādas nianses – ne tā aromāts, ne garša nav paspējusi zaudēt savu spēku transportēšanas, ilgstošas uzglabāšanas vai iepakošanas dēļ. Līdz ar to arī ēdieni, kuros izmantots šāds medus, garšos citādāk.

Ņemot vērā, ka Tallina ir viena no zaļākajām pilsētām pasaulē ar vairākiem parkiem pilsētas centrā, arī restorāns Fotografiska jau četrus gadus ēdiena pagatavošanā izmanto savu bišu ievākto medu. Bišu stropi izvietoti uz sestā stāva jumta terases, nost no ikdienas cilvēku burzmas. Par tiem rūpējas dravnieks, kas regulāri ierodas pārraudzīt bišu saimes. Tiesa gan, šī ziemas sezona bija diezgan auksta, līdz ar to viena no saimēm to nepārdzīvoja, tomēr nākotnes plānos ir paplašināt restorāna dārzu, kas noteikti palīdzēs tām vēl veiksmīgāk iedzīvoties.

Medus - gards un veselīgs

Medus ir svarīga sastāvdaļa vairākās receptēs, un tam ir neskaitāmi pielietojumi. Piemēram, silta tēja ar medu, kad parādās pirmās saaukstēšanās pazīmēs, vai ikrīta brokastu putra. Taču vislielāko labumu sniedz neapstrādāts medus, jo tas saglabā visas savas dabiskās īpašības. Visbiežāk to var izmantot kā piedevu dažādiem ēdieniem un dzērieniem. Pašlaik receptēs cukurs bieži tiek aizstāts ar medu, turklāt tas tiek darīts ne tikai desertos, bet arī citos ēdienos, izmantojot kā mērci sieram vai gaļai. Papildus to var izmantot arī kombučas jeb tējas sēnes pagatavošanā.

Tā dēvēto urbāno bišu dravu izmantošana restorānos sniedz daudzveidīgus ieguvumus, sākot no svaiga medus piedāvājuma līdz izglītojošai pieredzei un ilgtspējīgas attieksmes veicināšanai. Šāda veida iniciatīvas veicina sabiedrības izpratni par dabu un atbalsta vietējo ekonomiku. Tādēļ bišu stropu ieviešana restorānos ir vērtīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku pilsētu ainavu un gastronomijas nozares attīstību.

 

Autors ir Fotografiska Tallin restorāna šefpavārs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Karīna Beinerte

Efektīva palīdzība pusaudžiem ar atkarībām pagaidām ir ekskluzīvs pakalpojums tikai dažiem!

Man diezgan bieži nākas atbildēt uz mediju jautājumiem par pusaudžiem, kuri lieto psihoaktīvās vielas: cik daudzus bērnus ārstējam neatliekamā kārtā, kuras ir biežāk lietotās vielas, cik izplatīta ir šī problēma skolās... Taču būtiski ir divi citi jautājumi: kā pusaudžiem rodas atkarība no vielu lietošanas un kā mēs viņiem varam palīdzēt?

Viedoklis Pēteris Strautiņš

Naftas ēna pār cenu stabilitāti

Par patēriņa cenu izmaiņām 2026.gada janvārī.

Viedoklis Edijs Āboliņš

Jo vairāk datu, jo siltākas mājas

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicētā informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts nozīmē datu centru darbību, kas patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem.

Viedoklis Liene Dreimane

Latvijas vīrieši – ne tikai kā varmākas, bet arī cietušie. Vardarbības veidi, prevencija un risinājumi

Vardarbība nešķiro pēc dzimuma, vecuma vai sociālā statusa, tomēr sabiedrībā joprojām dominē mīti: vardarbība esot “tikai nelabvēlīgos apstākļos” un varmākas vienmēr esot vīrieši. Latvijā ik gadu desmitiem tūkstošu cilvēku piedzīvo vardarbību ģimenē, bet vīriešu pieredze kā cietušajiem bieži paliek nepamanīta. Tiesību aizsardzības mehānismi nav pilnīgi – pat ja normatīvie akti ir dzimumneitrāli, praksē vīrieši kā upuri ir maz redzami, savukārt vīrieši–varmākas ne vienmēr saņem efektīvu sociālo korekciju. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek tikai ar sodiem – vajadzīga prevencija, psiholoģiska palīdzība un plānveidīga starpinstitūciju sadarbība.

Jaunākajā žurnālā