Bites pilsētā – pieaugoša un pozitīva tendence

  • Pīters Pihers (Peeter Piher)
  • 31.07.2023.
Ilustratīvs attēls

Ilustratīvs attēls

Aizvien biežāk dzirdam par gadījumiem gan Latvijā, gan Igaunijā, kad dažāda veida uzņēmumi nolēmuši uz savu ēku jumtiem un terasēm izveidot nelielu bišu dravu. Interesants un, patiesību sakot, arī praktisks risinājums tas var būt arī restorāniem. Taču rodas jautājums – kāpēc šāda tendence radusies un pieaug?

Mazās bites lielā nozīme

Mēs regulāri dzirdam par bišu skaita samazināšanos un, cik svarīgas tās ir mūsu ekosistēmai. Bite ir pasaulē svarīgākais apputeksnētājs. Ja to populācija sarūk, samazinās arī augļu un  dārzeņu raža, kā rezultātā veikalu plaukti būtu tukši. Lai palīdzētu novērst bišu skaita samazināšanos, varam arvien vairāk pievērsties urbānajai biškopībai – izvietot bišu saimes uz māju jumtiem. Stropu ieviešana pilsētā veicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabai draudzīgu dzīvesveidu. Turklāt neliela bišu drava restorānam palīdz ne tikai rūpēties par bitēm un apkārtējo vidi, bet arī nodrošināt ilgtspējīgu pieeju savā darbībā – rodas iespēja saviem viesiem piedāvāt pašu rokām ievāktu medu. Svarīgi ņemt vērā arī to, ka pilsētā iegūts medus noteikti nav sliktāks par laukos iegūto. Gluži pretēji – bieži vien tieši pilsētas liepu medus tiek atzīts par garšīgāko. Viens no iemesliem ir tas, ka, salīdzinot ar lauku teritorijām, pilsētvides ir atbrīvotas no pesticīdiem, kas tiek izmantoti lauksaimniecības nozarē.

Bišu stropi pilsētvidē

Urbānā biškopība ir strauji izplatījusies daudzās Eiropas valstīs – Vācijā, Francijā, Austrijā un citur. Gandrīz ikvienā veikaliņā var iegādāties vietējo medu, bet restorāni, kam ir savas bišu saimes, tādu var piedāvāt arī viesiem. Vēl viens labums restorāniem no pašu ievāktā medus ir tā iegūšana no netālu esošiem ziediem un augiem, kas nozīmē, ka medus ir pavisam svaigs un tajā var sajust dažādas nianses – ne tā aromāts, ne garša nav paspējusi zaudēt savu spēku transportēšanas, ilgstošas uzglabāšanas vai iepakošanas dēļ. Līdz ar to arī ēdieni, kuros izmantots šāds medus, garšos citādāk.

Ņemot vērā, ka Tallina ir viena no zaļākajām pilsētām pasaulē ar vairākiem parkiem pilsētas centrā, arī restorāns Fotografiska jau četrus gadus ēdiena pagatavošanā izmanto savu bišu ievākto medu. Bišu stropi izvietoti uz sestā stāva jumta terases, nost no ikdienas cilvēku burzmas. Par tiem rūpējas dravnieks, kas regulāri ierodas pārraudzīt bišu saimes. Tiesa gan, šī ziemas sezona bija diezgan auksta, līdz ar to viena no saimēm to nepārdzīvoja, tomēr nākotnes plānos ir paplašināt restorāna dārzu, kas noteikti palīdzēs tām vēl veiksmīgāk iedzīvoties.

Medus - gards un veselīgs

Medus ir svarīga sastāvdaļa vairākās receptēs, un tam ir neskaitāmi pielietojumi. Piemēram, silta tēja ar medu, kad parādās pirmās saaukstēšanās pazīmēs, vai ikrīta brokastu putra. Taču vislielāko labumu sniedz neapstrādāts medus, jo tas saglabā visas savas dabiskās īpašības. Visbiežāk to var izmantot kā piedevu dažādiem ēdieniem un dzērieniem. Pašlaik receptēs cukurs bieži tiek aizstāts ar medu, turklāt tas tiek darīts ne tikai desertos, bet arī citos ēdienos, izmantojot kā mērci sieram vai gaļai. Papildus to var izmantot arī kombučas jeb tējas sēnes pagatavošanā.

Tā dēvēto urbāno bišu dravu izmantošana restorānos sniedz daudzveidīgus ieguvumus, sākot no svaiga medus piedāvājuma līdz izglītojošai pieredzei un ilgtspējīgas attieksmes veicināšanai. Šāda veida iniciatīvas veicina sabiedrības izpratni par dabu un atbalsta vietējo ekonomiku. Tādēļ bišu stropu ieviešana restorānos ir vērtīgs solis ceļā uz ilgtspējīgāku pilsētu ainavu un gastronomijas nozares attīstību.

 

Autors ir Fotografiska Tallin restorāna šefpavārs

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Latvijas Jaunatnes padome

Jauniešu līdzdalība un uzticība kā valsts pamats

Uzticēšanās starp iedzīvotājiem un valsti ir viens no svarīgākajiem stabilas un ilgtspējīgas demokrātijas pamatiem. Bez uzticēšanās sabiedrība kļūst pasīvāka, skeptiskāka un mazāk gatava iesaistīties valsts stiprināšanā un nākotnes attīstībā. Tomēr īpaši nozīmīga ir tieši jauniešu uzticēšanās — tā nosaka ne vien šīs paaudzes attieksmi pret valsti šodien, bet arī to, kāda būs Latvijas demokrātija rīt.

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Jaunākajā žurnālā