Cirks un klimats: kāds sakars?

Rīgas cirks sāka savas pārmaiņas ar saukli “cirks mainās”, un organizācijas pārveide aizsākās 2017. gada pavasarī – vairākus mēnešus pirms Latvijas Saeima pieņēma likumu, kas aizliedz dzīvnieku izmantošanu cirka mākslā. Rīgas cirka jaunā komanda, definējot savas pamatvērtības, jau sākotnēji uzlūkoja cirku kā cilvēka izpausmes valodu, darbojās laikmetīgā cirka žanrā un neatbalstīja dzīvnieku izmatošanu cirkā.

Cirka pārmaiņas nav balstītas tikai atšķirīgā mākslinieciskā redzējumā, bet gan paradigmas maiņā. Kamēr tradicionālais cirks lielā mērā atspoguļo pasaules redzējumu, kurā cilvēks pakļauj dabu, laikmetīgais cirks runā par mūsdienu cilvēka vajadzību iekļauties dabā un sadzīvot ar savu apkārtni, par to apzināti rūpējoties.

2022. gada pavasarī kopā ar norvēģu mākslinieku apvienību Acting for Climate uzsākām projektu Cirks klimatam. Projekta mērķis bija Latvijas reģionos radīt telpu, kurā satikties jauniešiem, māksliniekiem un vides ekspertiem, lai sadarbojoties izprastu un apgūtu laikmetīgo mākslu, kā arī mākslas aktīvismu kā radošu procesu un iespējamu reakciju uz klimata pārmaiņām. Šis ir līdz šim lielākais un vērienīgākais starptautiskais projekts Rīgas cirka vēsturē, taču pirmā reakcija uz to daudziem bija: “Kāds sakars? Vai cirks smiesies par klimatu?” 

Rīgas cirks kā platforma diskusijai mākslas valodā

Mums ir svarīgi parādīt, ka Rīgas cirks nav jampadracis, uz kuru atnākt pasmieties. Mēs vēlamies būt platforma, kurā mākslas valodā var risināt sabiedrībai aktuālus jautājumus.

Laikmetīgais cirks, tāpat kā daudzas citas mākslas formas, reaģē uz sociāliem, kultūras un politiskiem notikumiem. Klimata pārmaiņas ir tikai viena no problēmām, taču globāla – tā ietekmē vidi, ekonomiku un kopienas visā pasaulē. Radot vizuālās mākslas darbus, cirka un teātra izrādes, literatūru mākslinieki var izgaismot šīs problēmas.

Izvēloties viesizrāžu formātu, nevis pastāvīgu cirka trupu, mēs atsakāmies no ideju monopola deleģēšanas dažiem konkrētiem māksliniekiem vai režisoriem, un dodam vārdu plašākai cirka mākslinieku kopienai. Tā, protams, ir mūsu atbildība šo dažādību nodrošināt. Rīgas cirks to dara starptautiski, ievedot Latvijas kultūrtelpā idejas no visas pasaules. Klimata pārmaiņas ilgtermiņā (patiesībā jau tuvā īstermiņā) ir tēma, par ko mākslinieki domā.

Projekta Cirks klimatam mērķis bija sasniegt ne tikai pastāvīgos laikmetīgās mākslas notikumu apmeklētājus, bet sasniegt, pirmkārt, jauniešus, otrkārt, jauniešus un viņu ģimenes reģionos. Projekta mērķis nebija konfrontēt skatītājus ar mūsu vai mākslinieku viedokļiem, bet gan nodrošināt platformu diskusijai, kurā mēs devām balsi jauniešiem no reģioniem un centāmies rosināt pārdomas sabiedrībā kopumā.

Aktīvisms kā viens no Rīgas cirka pārmaiņu katalizatoriem

Aizliegums izmantot dzīvniekus cirkā, šķiet, bija pirmais tāda mēroga lēmums, kura pieņemšanu virzījis pilsoniskais aktīvisms. Nevar noliegt, ka cirka pārmaiņu procesu lielā mērā ietekmēja tieši dzīvnieku tiesību aktīvisti, kas ap sevi pulcēja gan māksliniekus, gan citu jomu pārstāvjus, lai skaidrotu sabiedrībai, cik nehumāna un novecojusi ir savvaļas dzīvnieku izmantošana izklaides industrijā. Šī pilsoniskās sabiedrības virzītā iniciatīva ir piemērs tam, ka sabiedrības domai un rīcībai ir spēks, un mēs vēlamies šo domu ne tikai saglabāt kā vēsturisku pagriezienu cirka mākslā, bet kā iedvesmas avotu tālākai rīcībai arī citās sfērās. Mēs vēlamies iedrošināt sabiedrību rīkoties.

Latvijā joprojām ir vērojama sabiedrības pasivitāte. No paaudzes paaudzē mantotais uzskats, ka cilvēks pats saviem spēkiem nevar ietekmēt politiskos un sabiedriskos procesus, turpina būt par iemeslu neuzdrīkstēties skaļi paust savu nostāju. Tieši tāpēc projektā Cirks klimatam mums bija svarīgi runāt par aktīvismu: lai palīdzētu jauniešos celt individuālā un kolektīvā spēka pašapziņu.

Projekts Cirks klimatam bija izaicinājums arī Rīgas cirkam kā organizācijai izvērtēt, ko tieši mēs kā kultūras iestāde varam darīt vairāk, ko varam mainīt savos paradumos un ikdienas darbībās? Vai pietiek ar atkritumu šķirošanu, elektrības taupīšanu un veģetāru uzturu preses konferencēs, vai tomēr nepieciešams darīt vairāk? Satikšanās un sadarbība ar mākslas aktīvistu apvienību Acting for Climate lika paskatīties uz klimata pārmaiņām no citas perspektīvas un mācīties šo faktoru ņemt vērā ikkatrā pieņemtā lēmumā. Rīgas cirks turpina mainīties.

Šeit daži iemesli, kāpēc laikmetīgais cirks ir viena no iedarbīgākajām valodām, kurā runāt par klimata pārmaiņām, īpaši ar jauniešiem:

• Vizuāli spēcīgā un piesaistoša forma: cirka māksla ir izteiksmīga un vizuāli piesaistoša forma, kas spēj uzrunāt jauniešus. Cirka mākslas virtuozitāte, riska un baiļu elements, ko ietver cirka disciplīnas, palīdz pārvarēt skepsi un piekļūt skatītājam emocionālā līmenī. Cirks rada spilgtu un aizraujošu vizuālo pieredzi, caur kuru izrādē risinātās tēmas paliek atmiņā un veicina diskusiju.
• Emocionālā rezonanse: cirka māksla raisa spēcīgas emocijas – tas ir būtiski, lai iesaistītu jauniešus un veicinātu diskusiju un apziņu par tēmas nozīmīgumu. Izrādes spēj gan metaforiski atspoguļot klimata traģēdijas, dabas iznīcināšanu vai iespējamos nākotnes scenārijus (kas var raisīt bailes, dusmas vai nožēlu), gan caur cirka aktīvo dabu iedvesmot virzīt šīs negatīvās emocijas produktīvā un uz rīcību vērstā gultnē.
• Fiziskums un saikne ar dabu: cirka māksliniekiem bieži ir spēcīga saikne ar savu ķermeni un dabu. Pētot tēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, mākslinieki var uzsvērt saikni starp cilvēku (sevi) un vidi (apkārtējo), akcentējot nepieciešamību pēc ilgtspējīgas un atbildīgas rīcības pret Zemi.
• Radoša un iesaistoša pieeja: cirka māksla spēj iesaistīt jauniešus ne tikai kā pasīvus skatītājus, bet arī kā aktīvus dalībniekus, dodot iespēju piedalīties darbnīcās vai izmēģināt dažādus cirka elementus. Tas veicina radošumu, kas ir nepieciešams, lai meklētu jaunus ceļus un risinājumus klimata pārmaiņu problēmām. Tieši iespēja aktīvi darboties, pašiem izmēģināt savus spēkus, paust savu viedokli, būt par izrādes līdzautoriem, ir pirmais solis, lai veicinātu jauniešos apziņu, ka viņi var ne tikai noskatīties, bet arī rīkoties.
• Globāla perspektīva: cirka māksla ir starptautisks fenomens, kas apvieno dažādas kultūras un valstis. Jauniešiem, iesaistoties cirka mākslā, var būt iespēja iepazīt un saprast dažādus skatupunktus par klimata pārmaiņām arī no citu valstu un kultūru pārstāvju pieredzes. Tas veicina globālo perspektīvu un padziļina izpratni par klimata pārmaiņu globālo ietekmi.
• Kompleksitātes komunikācija un klimata trauksme: klimata pārmaiņas ir sarežģīta un daudzpusīga problēma, kas bieži ietver zinātniskus datus, politiskas diskusijas un sabiedriskās ietekmes. Šī problēmas sarežģītība var novest pie divām uz rīcību nevērstām galējībām: klimata apātijas (climate apathy) vai klimata trauksmes (climate anxiety). Māksla spēj vienkāršot sarežģītas koncepcijas, kad tas ir nepiciešams, un runāt par tām saprotami un iesaistoši.

 

Autore ir Rīgas cirka direktore