Pēc tam, kad policists nošāva pusaudzi, Francija piedzīvojusi lielāko satricinājumu kopš 2005. gada grautiņiem. Jo daudziem nacionālais moto Brīvība, vienlīdzība, brālība joprojām izklausās tukšs solījums
Virs Parīzes piepilsētas Klišī rātsnama stikla durvīm uzrakstīto Francijas nacionālo moto Liberté, égalité, fraternité jeb Brīvība, vienlīdzība, brālība var izlasīt jau no prāva attāluma. Pienākot tuvāk, kļūst redzami bojājumi — ar akmeņiem izsisti trīs caurumi stikla rūtī tieši zem vārda «vienlīdzība».
Samīra Tajebi, uz to skatoties, noslauka asaras. «Jūs nekad neesat redzējuši mani raudam, pat tad, kad apprecējās mana meita, bet šodien…» viņai aizlūst balss. Sanākušos kolēģus un klientus viņai nākas informēt, ka piepilsētas bibliotēkā romānu, žurnālu un komiksu vietā tagad ir tikai pelnu kaudzes.
Tajebi uzauga vienā no Klišī augstceltnēm, ilgus gadus strādāja par skolotāju, bet kopš 2022. gada ir Parīzes ziemeļaustumu piepilsētas mēre. «Manā ģimenē nebija naudas grāmatām,» viņa stāsta. «Ja es gribēju lasīt, man bija jāiet uz bibliotēku. Šīs vietas mums ir ļoti svarīgas.»
Tad viņa sāk runāt par saliedētību un aicina kopā pārvarēt krīzi. Taču viņas uzrunā jūtama bezspēcības sajūta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.