Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3
No visām bijušās padomju impērijas republikām tieši Gruzija, šķiet, latviešus saista īpaši. Grūti pateikt, vai šī valdzinājuma pamatā ir izšķērdīgi krāšņā, no pašmāju ainavas tik atšķirīgā daba, vietējo tikpat izšķērdīgā viesmīlība vai tālas atmiņas no laikiem, kad «saulainā Batumi» un «saulainā Suhumi» vēsuma un pelēcības nogurdinātajiem baltiešiem bija gandrīz vienīgā iespēja nokļūt salīdzinoši eksotiskā vidē pie siltas jūras un siltiem vējiem. Bet fakts paliek fakts — ne par vienu citu no bijušajām «padomju māsām» pēdējās desmitgades laikā latviešu rakstniecībā nav tapuši vairāki literārie darbi, savukārt par Gruziju jeb Sakartvelo ir.
Gruzijai slavas dziesmas dzied gan Elvita Ruka un Aija Bley 2012. gadā publicētā grāmatā Sarunas ar dūjām, gan Nora Ikstena 2013. gadā izdotajā Dievmātes draudzene. Tagad klāt nācis Māras Vildes stāstu krājums Tā notiek tikai Gruzijā.
Var teikt, ka trīs minētie darbi veido savdabīgu triptihu — mūsdienu Gruzijas atspoguļojumu, kurā netrūkst ne romantiskas jūsmas, ne skarbu vērojumu, ne komiska absurda. Un tieši absurda jaunākajā grāmatā ir visvairāk, tā arī pieteikta kā humoristisku stāstu krājums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.