Žurnāls Domuzīme, 2023, nr. 3
Latviešu rakstnieki par Dziesmusvētkiem 150 gados
Dziesmusvētku tradīcijas veidošanās posms cieši saistīts ar latviešu rakstniecību, kurai 19. gadsimta otrajā pusē bija nozīmīga loma latviešu nācijas tapšanā un pašizpratnes veidošanā. Arī vēlākos gados par Dziesmusvētkiem presē rakstījuši daudzi literāti — gan tie, kuri mūsdienās reti pieminēti, gan zināmi klasiķi. Šis ieskats lai rada lasītājiem priekšstatu par to, kādiem vārdiem un kādu domu vadīti rakstnieki dažādos laikmetos centušies izteikt svētku saturu, gaisotni un nozīmi.
Jau kopš pirmajiem vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā lielākā daļa rakstnieku tos ataino kā latviešu nācijas pašapziņas, nacionālās identitātes nozīmīguma svētkus. Rakstnieku skaits, kuri paši piedalījušies pirmajos četros dziesmu svētkos, ir neliels, taču aprakstos viņu pieredzētais un pārdzīvotais ļauj nojaust, ko svētki nozīmēja to dalībniekiem.
Pirmo dziesmu svētku norises un to organizatorus kritiski uzlūkoja Rainis (ar pseidonīmu Jāns Jasēnu Plikšis) savās Apdziedāšanās dziesmās III Vispārīgiem latvju Dziesmu svētkiem (1889) un Ādolfs Alunāns brošūrā Atskaņas no III Latviešu dziedāšanas svētkiem (1888).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.